Globālās sasilšanas lieciniekus varbūt drusku pārsteigs fakts, ka arī pirms 30 un vairāk gadiem maijā gadījās siltas dienas. 1996. gada 23. maija Dienas pielikumā Izklaide Radio TV Uldis Rudaks siltā laika iespaidā devās inspicēt Vecrīgas ielas muzikālā aspektā (starp citu, tolaik Rudaks Dienā rakstīja ne tikai par mūziku, bet bija arī kriminālais reportieris).
Pastaigas pirmais secinājums bija pozitīvs: līdz ar silto laiku muzikanti Rīgas ielās ir iznākuši. "Stūros, nišās, laukumos un citās muzicēšanai vairāk vai mazāk piemērotās vietās sastopami ielu muzikanti. Dažviet viņu ir tik daudz, ka, izejot no viena muzikanta piepildītās skaņas "telpas", dzirdams jau nākamais. Rodas jautājums par konkurenci, konkrētu vietu sadali, par ko vieni no viņiem saka: viss ir kārtībā – spēlējam, kad nespēlē citi, neplēšamies. Otri – tie klusie – gan esot spiesti aiziet, kad atnāk kāds skaļāks amata brālis.
Muzikālā ziņā "visbiezākais" Vecrīgas rajons ir Kaļķu iela – no Makdonalda līdz Tehniskajai universitātei. Šajā posmā dzirdēta visdažādākā mūzika: latviešiem tik tuvais šlāgeris (divi brāļi ar Yamaha sintezatoru, akordeonu un čerkstošu pastiprinātāju), improvizācijas par Pink Floyd, Led Zeppelin un citiem pasaulē labi zināmiem roka klasiķiem (B.B.Max – elektriskā ģitāra ar mašīnas akumulatora barotu "kombi" plus vēl akustiskā ģitāra un tamburīns) – tie ir tie skaļie. Brīžos, kad minētie darbu vēl nav sākuši, var paspēlēt tie, kas nelieto pastiprinātājus: populāru krievu mūziķu (Kino, Akvarium, Nautilus Pompilius) gabalus ar akustisko ģitāru spēlē un dzied puisis Romāns. Pavisam klusītiņām mandolīnu šur tur spēlē pavecs vīrs. Viņa repertuārs – populāru operešu melodijas.
Brāļi Edmunds un Zigmārs jeb Zwei Bruder iepretī Romas viesnīcai sastopami gandrīz katru dienu. "Parasti mums jautā, vai neesam dvīņubrāļi, dikti līdzīgi izskatoties. Atbildu, ka dvīņi mēs esam, bet ar divu gadu starpību," saka Zigmārs, runīgākais no abiem. Pirms pusotra gada abi nopirkuši dārgu Yamaha sintezatoru par 300 latiem, bet tā nauda nākot atpakaļ. "Instruments vajadzīgs labs. Tās jau nav bikses, kuras novalkā un aizsviež prom, par tām jau nekas atpakaļ nenāk." Te pienāk kāds omulīgs vīrs un iemet kastē dažas monētas: "Sveiki, puikas, es gribētu šito Uz galda vāzē… un Latviet’s biju, latviet’s būšu." Brāļi apsola. (Te tikai jāpiebilst, ka šie brāļi Frīdenbergi vēlāk tika tiesāti par garīgi slimas meitenes izvarošanu; Vecrīgas ielās viņi uz brīdi atgriezās 2008. gadā – E. Z.).
Pavecais vīrs ar mandolīnu, vārdā Rihards, šķiet, ir kluso, dažkārt aizdzenamo ielas muzikantu visklusākais pārstāvis Vecrīgas ielās. Stāv tāds cilvēciņš un spēlē, tikai nesteidzīgākie gājēji viņu saklausīs. "Manējais taču ir istabas klusais instruments. Kad atnāk tie brāļi, kāds čigāns vai krievs, tad es parasti lasos citur." Rihards uz ielas spēlē nesen, kopš atzīts par vecu un nederīgu Filharmonijas sarga darbam. Mandolīnu sācis spēlēt jau pirmskara laikos, esot pat radio licis eksāmenu "uz augstāko kategoriju", vācu laikā Dailes teātrī spēlējis. "Smiļģis mani ir skūpstījis par labu spēli. Izrādē Romeo un Džuljeta Lilita Bērziņa un Edgars Zīle runāja savu mīlas dialogu manas mūzikas pavadījumā." Vēlāk 44 gadus Rihards strādājis par ķīmijas un matemātikas skolotāju. Ar patīkamām atmiņām viņam saistās laiks, kuru atceramies kā "visas valsts sēras": "Dienā, kad nomira tie lielie šiškas, varēja klausīties labu mūziku, jo radio visu dienu raidīja Čaikovski, Bēthovenu utt."
Dodoties Vecrīgas lielākā īru kroga virzienā, pie Lietišķās mākslas muzeja atskan tautasdziesmu apdares divu vai trīs mūziķu sniegumā. Par savu atrašanos un spēlēšanu šajā vietā viņi gan runā nelabprāt. Iemesls: viņi visi ir profesionāli mūziķi, un priekšniecība, maigi izsakoties, ne pārāk atbalsta spēlēšanu ielās. Līdzīgi rezervēti attiecībās ar interesentiem ir Doma laukumā sastopamie mūziķi, kas spēlē Baha, Haidna, Mocarta, Šūmaņa klasiskos skaņdarbus. Viens no viņiem, vārdā Leons, tomēr pastāsta, ka profesionāla mūziķa darbā nopelna ļoti maz un spēlēšana uz ielas dod kādus nelielus papildu līdzekļus. "Re, kur nāk viena ārzemnieku grupa, kaut kas jāuzspēlē," Leons ņem savu mežragu un dodas darbā…"