Būs skatāma jauna ekspozīcija Livonijas pilis, kas modernā un apmeklētājiem saistošā veidā iepazīstinās ar nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļu, vairojot izpratni un zināšanas par viduslaiku Livoniju.

Izstāde veidota kā retrospektīvs skatījums uz mākslinieces veikumu kopumā, tajā redzama īpaša, konkrētu tēlu dzīve – no bērnības brīnuma līdz intelektuālai struktūrai, no akvareļa viegluma līdz konceptuālai precizitātei.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.

Paula Stradiņa Medicīnas muzejā būs skatāma izstāde Nepieskaitāmie. Dzīvības tehnoloģijas un nākotnes cilvēks, kas uz pagātnes notikumu fona iezīmē mūsdienu medicīnas apsolījumus: ilgmūžību, jaunas reprodukcijas iespējas un ģenētiski pilnveidotu pēcnācēju paaudzi.

No 2026. gada 10. maija Turaidas muzejrezervāts – viens no nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Baltijā – vienlaikus atklās divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī, kas būs pieejamas apmeklētājiem, piedāvājot jaunu, visaptverošu un daudzslāņainu pieredzi par pils vēsturi un nozīmi.

Ventspils muzejs aicina doties aizraujošā ceļojumā laikā, apmeklējot izstādi Drukāts Ventspilī, kurā atklājas stāsti par drosmīgiem un uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ar drukātā vārda spēku veidoja latviešu identitāti un vienotību.

Žaņa Lipkes memoriālā 24. aprīlī, Armēņu genocīda piemiņas dienā, plkst. 16.00 tiks atklāta armēņu izcelsmes Latvijas mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde Granātābola gaisma. Ar tās atklāšanu memoriālā aizsāksies starpdisciplinārs kultūras pasākumu cikls Granātābola gaisma: armēņu genocīds mākslā, literatūrā un mūzikā, kura mērķis ir aktualizēt Armēņu genocīda pieredzes refleksijas vizuālajā mākslā, literatūrā, mūzikā, kino un kultūras atmiņā.

Šogad aprit 85 gadi kopš nacistiskās Vācijas iebrukuma Padomju Savienības okupētajā Latvijas teritorijā. Karš Liepāju sasniedza 1941. gada 22. jūnijā pulksten 4 no rīta un ilga septiņas dienas – līdz 29. jūnijam. Šajā laikā pilsētā norisinājās intensīva karadarbība, kuras rezultātā tika iznīcinātas un bojātas daudzas vēsturiskas ēkas.

Tas ir pirmais tik apjomīgs mākslinieciskajam zīmējumam veltīts pārskats Latvijā, piedāvājot iepazīt senu grafikas tehniku kā patstāvīgu radošās pašizteiksmes formu un autorus, kuru praksē zīmējums ieņem īpašu vietu. Izstādes koncepcijas pamatā ir zīmēšanas un domāšanas attiecības, akcentējot zīmējuma spēju sniegt empātisku pieredzi un rosinot skatītāju pietuvoties mākslinieka ideju pasaulei.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.

Izstādē eksponētas 11 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kurā glabājas liela, daudzveidīga un laika gaitā mērķtiecīgi veidota klasiķa darbu kolekcija – ap 150 gleznu un vairāk nekā 100 grafikas vienību.

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.