Izstāde veidota kā retrospektīvs skatījums uz mākslinieces veikumu kopumā, tajā redzama īpaša, konkrētu tēlu dzīve – no bērnības brīnuma līdz intelektuālai struktūrai, no akvareļa viegluma līdz konceptuālai precizitātei.

Galerijā skatāma Andra Kaļiņina izstāde Prūsijas zilais un Luciana Mariano izstāde Sapņi, noslēpumi un dārgumi

Piejūras brīvdabas muzeja āra ekspozīciju ir papildinājuši lauku sētas iemītnieki. Kaugeru sētas tuvumā iekārtota māja arī trušiem un aploks, kuru apdzīvo aita un kaza ar kazlēnu.

Izstāde Mūzu galms. Kurzemes hercogienes Dorotejas salons Lēbihavas pilī Ernsta Velkera karikatūrās, kas līdz 6. septembrim apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīt vienu no spilgtākajiem 19. gadsimta Eiropas aristokrātiskajiem un intelektuālajiem saloniem. Izstādes centrā ir austriešu mākslinieka Ernsta Velkera asprātīgās karikatūras, kas savā laikā tapušas Kurzemes hercogienes Dorotejas salonā.

Izstāde veltīta pagājušajā gadā mūžībā aizgājušajai ārstei Ilzei Aizsilniecei (1966–2025). Izstāde turpina viņas aizsākto sarunu par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, aicinot uz tām paraudzīties caur mākslas, zinātnes, medicīnas un personiskās pieredzes prizmu.

2026. gadā tiek atzīmēta gleznotāju Andreja un Jura Ģērmaņu 85 gadu jubileja. Dvīņubrāļi Ģērmaņi ir spilgtas un nozīmīgas personības Latvijas mākslā, kuru radošais devums vairāku desmitgažu garumā bagātinājis Latvijas kultūras telpu. Andrejs Ģērmanis darbojies ne tikai kā gleznotājs, bet arī kā grafiķis un mākslas kritiķis, savukārt Juris Ģērmanis līdztekus glezniecībai strādājis par pedagogu.

«Percepcijas sliekšņi iezīmē vietu, kur pasaule vēl nav pilnībā izteikta – kur redzamais tikai sāk parādīties, un tā nozīmi var tikai nojaust. Tā ir robežzona, kurā uztvere nav līdz galam definēta, bet ir dzīva, kustīga un atvērta. Lai sasniegtu šādu stāvokli, ļoti būtiski ir apstāties, būt klusumā. Klusums nav tukšums. Tas ir sabiezējums – telpa, kurā pasaule kļūst tuvāka ķermenim un uztvere asāka. Skatīšanās vairs nav tikai redzēšana, bet pieskāriens: acs sastop virsmu, gaismu, attālumu, un šajā sastapšanās brīdī sāk veidoties jauna telpa. Izstāde ir aicinājums ieiet šādā stāvoklī,» Anita Inša atklāj izstādē iekodēto vēstījumu.

Galerijā skatāma Rituma Ivanova izstāde On Paper un Augusta Künnapu (Igaunija) izstāde Joys of Summer.

Tautas lietišķās mākslas studija Rītausma savu radošo darbību uzsāka 1970. gadā. Studijas dalībnieces vieno interese par latvisko kultūras mantojumu un vēlme saglabāt, izkopt un nodot nākamajām paaudzēm gadsimtiem krāto prasmju un tradīciju spēku.

Šogad Sezonas noslēgums vieno četrus notikumus, kuru centrā ir process – ne tikai gala rezultāts, bet arī iespēja ieraudzīt, kā idejas aug, attīstās, iegūst formu un nonāk līdz skatītājam. Vienlaikus 2026. gads RDMV iezīmē jaunu posmu, jo šogad skolu absolvē pirmie Vizuālās mākslas jaunie talanti. Tas ir arī pirmais gads, kurā daļa mācību procesa norisinājusies prototipēšanas darbnīcā Riga Makerspace, ļaujot audzēkņiem realizēt savus darbus profesionālā radošo industriju vidē.

Izstādē Nomierināšanās, kas veidota īpaši Livonijas ordeņa pils telpām, eksponēti Māra Upzara jaunākie darbi, kuros tonālais līdzsvars redzami atspoguļots pat nosaukumā.

Izstāde apvieno trīs PAiR rezidencē strādājošu projekta ElektrON – dzintara nākotne mākslinieku — Ievas Vieses, Mikus Svikuļa un Zanes Zelmenes — darbus. Mākslinieki tika atlasīti atklātā konkursā, ko organizēja biedrība ASTE — Art, Science, Technology, Education.

Izstāde Vēl pirms kļūst skaidrs (pēc Vinnija Pūka) pievēršas domāšanas stāvoklim pirms skaidrības – brīdim, kurā intuīcija, pieņēmumi un vēl nepilnīgi formulētas idejas ir nozīmīgākas par stabilu un noslēgtu jēgu. Iedvesmojoties no A. A. Milna Vinnija Pūka maigās un nelineārās loģikas, izstāde aicina skatīt izpratni kā procesu, kas atklājas pakāpeniski caur pieredzi.

Tautiskais motīvs Latvijas porcelāna mākslā ir bijis aktuāls jau kopš tā pirmsākumiem, taču tā izpausmes un interpretācijas bijušas ļoti dažādas. Rīgas Porcelāna muzeja krājuma izstāde pievēršas tautisko elementu lietojumam porcelāna priekšmetos, kas radīti 20. gs. otrajā pusē un mūsdienās.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.