Lai arī IEA pēdējās prognozes ir labākas nekā aprīlī publiskotās, kad IEA paredzēja gāzes patēriņa samazināšanos par 5% gada laikā, tas joprojām ir gāzes tirgus pastāvēšanas vēsturē (kopš XX gadsimta otrās puses) lielākais ikgadējais kritums, divas reizes lielāks par 2009. gadā piedzīvoto kritumu 2% apmērā, kas līdz šim bija iepriekšējais antirekords. Prognozes ir balstītas uz šā gada pirmo piecu mēnešu datiem par gāzes tirgu. Jāpiebilst, ka IEA ziņojumā nav iekļautas prognozes par gāzes ieguves un tirdzniecības apjomiem 2020. gadam, galvenokārt tāpēc, ka šie rādītāji var atšķirties no patēriņa.
Visos reģionos
IEA paredz gāzes patēriņa samazināšanos visos pasaules reģionos un visos sektoros, jāuzsver – lielākais kritums gaidāms attīstītajos tirgos un elektroenerģijas ražošanas sektorā. Pieprasījuma pēc gāzes samazināšanās attīstītajās ekonomikās šogad veidos 75% no visa globālā pieprasījuma krituma. Siltā ziema ir ievērojami samazinājusi mājsaimniecību apkures patēriņu šā gada pirmajos mēnešos, savukārt Covid-19 pandēmija uz laiku ir apturējusi daudzu ražotņu darbu, attiecīgi samazinot arī pieprasījumu pēc gāzes kā resursa elektroenerģijas ražošanai un izejvielas atsevišķās rūpniecības nozarēs. Vairākumā tā dēvēto attīstības ekonomiku gāzes daļa elektroenerģijas ražošanā tikmēr ir ievērojami mazāka nekā attīstītajās ekonomikās, tāpat gāzei šajās valstīs visbiežāk nav būtiskas lomas apkurē, kamdēļ attīstības valstīs pieprasījuma pēc gāzes kritums šogad veidos tikai 25% no globālā pieprasījuma krituma.
Gāzes izmantošana visjūtamāk samazinājusies Eiropā – par 7% līdz šā gada jūnija sākumam un par 11% laikā no marta līdz maijam.
Elektroenerģijas patēriņš Eiropā no marta līdz maijam savukārt samazinājās par 12%, bet gāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai – par 20% (pieciem miljardiem kubikmetru). Tostarp divās Eiropas ekonomikās ar lielāko gāzes daļu elektroenerģijas ražošanā – Lielbritānijā un Itālijā – gāzes patēriņš šim mērķim kritās attiecīgi par 36% un 25%. Turcijā, kur elektroenerģijas patēriņš minētajā periodā samazinājās par 15%, gāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanai kritās par aptuveni 50%. Šāds kritums skaidrojams arī ar to, ka mājsaimniecību un komercsektora pieprasījumu pēc elektrības, krītoties rūpniecības jeb industriālā sektora pieprasījumam, Eiropā nodrošināja aizvien pieaugošā alternatīvās enerģētikas nozare.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 9. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!