Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering, paredzot pieprasījuma pieaugumu, apsver iespēju izbūvēt jaunu Igaunijas un Latvijas gāzes starpsavienojumu netālu no Verskas. Šobrīd uzņēmums izvērtē iespējamos maršrutus, tehniskās iespējas, izmaksas un termiņus, bet nav pieņēmis galīgo lēmumu. Cauruļvads varētu būt aptuveni 40 kilometru garš un maksāt ap 50 miljoniem eiro. Igaunijas dabasgāzes tīkls iepriekš tika savienots ar Krieviju caur Versku un Narvu, taču tagad gāze uz Igauniju galvenokārt plūst no Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuves un caur Balticconnector savienojumu ar Somiju, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs. Turklāt pieaugošais pieprasījums Igaunijā, tostarp iespējamā jaunu ar gāzi kurināmu spēkstaciju būvniecība, liek apsvērt papildu savienojuma nepieciešamību.
"Latvijas un Igaunijas starpsavienojums ir reģionālās energodrošības, nevis komerciāla izdevīguma jautājums. Igaunijai šobrīd tas ir kritiskāk nekā mums, jo viņiem ir tikai divi savienojumi – ar Somiju un Latviju. Papildu pieslēgums viņiem nepieciešams, lai nodrošinātos pret situācijām, kad kāds no esošajiem atslēdzas. Mūsu pozīcija ir stabilāka, jo mums bez Lietuvas un Igaunijas savienojumiem ir trešais drošības spilvens – Inčukalna krātuve. Taču vienots un spēcīgs Baltijas tīkls ir mūsu visu interesēs, tāpēc arī Latvijai šis projekts dod papildu drošību," norāda Ignitis Latvija vadītājs Kristaps Muzikants.
Labs risinājums
Arī gāzes pārvades un uzglabāšanas operatora Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss jaunu potenciālo savienojumu vērtē pozitīvi, jo vēl viens Latvijas un Igaunijas starpsavienojums būtu veids, kā vēl vairāk stiprināt energoapgādes nepārtrauktību, gāzapgādes drošību un ekspluatācijas darbu veikšanu. Conexus Baltic Grid infrastruktūra jau ir piemērota šāda starpsavienojuma izveidei, un Latvijas pusē plānotajai iecerei būtiski papildinājumi nav jāizbūvē.
Igaunija šobrīd ļoti nopietni strādā pie energodrošības jautājumiem, un, ņemot vērā pēdējo gadu drošības situāciju Eiropā, tostarp Ukrainas pieredzi, izvērtē iespējas nodrošināt papildu rezerves jaudas elektroenerģijas sistēmai. Viens no risinājumiem varētu būt modernas gāzes elektrostacijas dažādās Igaunijas vietās, kuras nepieciešamības gadījumā varētu ātri iedarbināt, lai atjaunotu elektroapgādi vai stabilizētu sistēmu.
"Šis projekts parāda dabasgāzes lomu reģiona energodrošībā. Igaunija gāzi redz kā ātri pieejamu un tehnoloģiski pārbaudītu drošības rezervi, īpaši elektroenerģijas sistēmas balansēšanai. Citas alternatīvas, piemēram, kodolenerģija, iespējams, būs pieejamas nākotnē, taču energodrošības risinājumi ir nepieciešami jau šodien," atzīmē Elenger valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.
Jāatzīmē, ka Elering plāni būvēt vairākas ar gāzi darbināmas elektrostacijas pārsteiguši Fermi Energia, kas izstrādā atomelektrostacijas projektu Igaunijā. Šāgada marta beigās Igaunijas valdība apstiprināja kodolenerģētikas likumprojektu, kas radītu tiesisko pamatu kodolenerģijas izmantošanai, lai gan vēl jāpabeidz vairāki sagatavošanās posmi. Ja Elering ķeras pie sava jaunā plāna īstenošanas, izredzes būvēt atomelektrostaciju Igaunijā kļūst neskaidras. Savukārt ekonomikas ministrs Erki Keldo Igaunijas sabiedriskajam medijam norādījis, ka Elering plānā nav nekā pārsteidzoša. Atomelektrostacija kā bāzes jauda varētu tikt izbūvēta pēc desmit un vairāk gadiem, taču situācija ar piegāžu drošību jau ir kritiska, jo ir nolietojušās vairākas vecās degslānekļa elektrostacijas. Piegādes nodrošina novecojušās degslānekļa rūpnīcas, kas darbību uzsāk lēnāk. Nākotnē gāzes stacijas, kas startējas ātrāk un ir uzticamākas, pārņems stafeti – tā ir saprātīga pāreja, ministra ieskatā. Viņš arī piebilda, ka vēl ir pāragri teikt, vai un kāda veida atomelektrostacija tiks būvēta, jo parlaments vēl gatavo normatīvo regulējumu.
D. Skulte uzsver, ka runa nav tikai par jaunu gāzes ražošanas jaudu izbūvi, bet arī par infrastruktūras decentralizāciju. Mūsdienu drošības apstākļos valstis cenšas kritisko enerģētikas infrastruktūru nekoncentrēt vienā vietā, lai mazinātu riskus incidentu vai sabotāžas gadījumos. Vienlaikus Igaunijā šīs potenciālās gāzes stacijas varētu palīdzēt pakāpeniski aizvietot daļu no līdzšinējām degslānekļa rezerves jaudām. Austrumviru apriņķī atrodas degslānekļa elektrostacijas, kas ražo gan elektroenerģiju, gan sintētisko degvielu.
Vēl izvērtē
Protams, pagaidām vēl ir pāragri runāt par konkrētu rezultātu Igaunijas un Latvijas gāzes savienojumā. Vēl jāredz, vai būs pietiekama pretendentu interese, kā noslēgsies konkurss un kāda jauda Igaunijai faktiski būs nepieciešama. Šobrīd notiek arī detalizētāka izpēte par sistēmas vajadzībām nākotnē.
"Ja šādas gāzes stacijas tiks izbūvētas, tas nozīmēs arī dabasgāzes patēriņa pieaugumu Igaunijā, lai gan, visticamāk, ne ļoti strauju. Šīs stacijas primāri paredzētas darbam brīžos, kad nepieciešama sistēmas balansēšana vai elektroenerģijas cenas ir augstas, nevis nepārtrauktai elektrības ražošanai," skaidro D. Skulte. Jaunais savienojums parāda dabasgāzes lomu reģiona energodrošībā un potenciāli veidos lielāku elastību visā Baltijas un Somijas gāzes tirgū. Jebkura papildu sistēmas elastība un piegāžu drošība reģionā kopumā ir pozitīvs signāls tirgus attīstībai.
"Nākotnes virziens ir skaidrs – atjaunīgie resursi kopā ar elastīgām enerģijas uzglabāšanas sistēmām. Tā mēs uzturēsim tīklu brīžos, kad nav vēja vai saules. Tomēr vidējā termiņā bez termoelektrocentrālēm (TEC) neiztiksim, jo tas ir racionālākais rīks, kā nosegt ilgākus deficīta periodus. Rīgas TEC to labi parāda – janvāra lielajās slodzēs tā strādāja ar pilnu jaudu, bet ikdienā kalpo kā rezerve," teic K. Muzikants. Arī potenciālajai Igaunijas TEC viņš redz līdzīgu lomu tirgū, un papildu piedāvājums deficīta brīžos pavisam noteikti var palīdzēt ar cenām.
Igaunijas pārvades sistēmas operators Elering risina jautājumus par gāzes elektrostaciju ražošanas jaudas palielināšanu līdz 900 megavatiem līdz 2035. gadam. Lai palīdzētu apmierināt elektroenerģijas pieprasījumu maksimālā patēriņa periodos, šī papildu jauda varētu strauji palielināt maksimālo gāzes patēriņu, radot spriedzi esošajā pārvades tīklā. Provizoriskie pētījumu rezultāti jaunajam Igaunijas un Latvijas savienojumam gaidāmi līdz šāgada beigām, kad Elering plāno sākt sabiedriskās apspriešanas par savu gāzes tīkla attīstības plānu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs.