Vardarbība pret sievietēm un ģimenē joprojām ir sabiedrības fokusā. Lai gan šīs problēmas risināšanā iesaistītas vairākas ministrijas, pašvaldības un atbildīgās institūcijas un ir izstrādāti rīcības virzieni, plāni, preventīvie pasākumi, tiek piesaistīts ievērojams skaits darbinieku, tomēr Valsts policijas statistika un pētījumi rāda, ka šajā jomā daudz vēl ir darāmā.
Trūkst speciālistu
Labklājības ministrijas (LM) pērn īstenotais pētījums par nevardarbīgas audzināšanas praksi ģimenē liecina, ka mazinās fiziskie sodi. Vēl pirms pieciem gadiem lielākā daļa respondentu uzskatīja, ka uzšaut pa dibenu bērnam nav nekas peļams, nu ir palielinājies to skaits, kuri tādu rīcību vērtē kā nepareizu. Tajā pašā laikā izplatītāki kļūst digitālie un emocionālie sodi (apsaukāšana, kritizēšana, aizliegumi, ierobežojumi), īpaši jaunāko bērnu audzināšanā. Gandrīz piektajai daļai aptaujāto ir bijušas aizdomas par fizisku vardarbību pret bērniem, un gandrīz puse no viņiem reaģēja uz to. No tiem, kuri iejaucās, 75% pārrunāja situāciju ar vecākiem un 25% vērsās iestādēs, kas pārstāv bērnu intereses. LM secinājusi, ka neiejaukšanās nav saistīta ar vienaldzību, bet drīzāk ar nedrošību, atbildības izjūtu un neskaidrību par pareizo rīcību. Satraucoši gan ir tas, ka sarukusi iedzīvotāju pārliecība, ka bērniem palīdzēs.
Savukārt citā LM pētījumā konstatēts, ka uzlabojas vardarbības gadījumu, tostarp ģimenē, identificēšana un tieši policijas detalizētais ziņojums par notikumu ir galvenais avots, no kura bāriņtiesas un sociālie dienesti uzzina par notikušo. Kā pozitīvs risinājums, piemēram, vērtēts pakalpojums Bērna māja.
Tajā pašā laikā LM vērš uzmanību uz vardarbības mazināšanā iesaistīto iestāžu darbinieku (psihologu, psihiatru, atkarību speciālistu un narkologu, īpaši bērnu psihiatru un pusaudžu narkologu) trūkumu, kā arī uz lielu to mainību. Mīnuss ir arī atbalsta pakalpojumu nevienlīdzība dažādās pašvaldībās. LM atzīmē, ka nav arī piemērotu pakalpojumu bērniem, kuri paši veic vardarbību, un ir nepietiekams ilgtermiņa atbalsts un turpinājums pēc rehabilitācijas.
Veidos atbalsta centrus
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija atgādina, ka šāgada 6. martā stājās spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka izglītības iestāžu iesaisti vardarbības novēršanas un labbūtības pasākumu nodrošināšanā. Pedagogu kompetenču pilnveidē (kursi, mācību un metodiskie materiāli, vardarbības mazināšanas programmu iegāde un uzturēšana) šajā jomā pērn 43 pašvaldībām no valsts budžeta piešķirti 200 tūkstoši eiro, šogad šim mērķim plānots atvēlēt 300 tūkstošus eiro, bet profesionālajām skolām – 120 tūkstošus eiro.
Veselības ministrija kā vienu no prioritātēm šajā jomā izvirzījusi vardarbībā cietušo personu (no 16 gadu vecuma) atbalsta centra izveidi, kas ietvertu gan medicīnisko, gan psiholoģisko palīdzību, gan tiesu medicīnas pakalpojumus. Akcents tiks likts tieši uz šo, nevis juridisko sadaļu, jo, kā rāda Igaunijas pieredze, kur ir šāds centrs, nereti cietušie nevēršas pēc medicīniskās un psiholoģiskās palīdzības, ja priekšplānā ir juridiskais aspekts. Patlaban ir izveidota darba grupa, kurā ir plaši iesaistītas dažādas institūcijas, iestādes un nevalstiskās organizācijas – patlaban tiek strādāts pie tā, lai noteiktu atbildības, izvērtētu normatīvā regulējuma izmaiņas, aplēstu provizoriskās izmaksas un sagatavotu informatīvo ziņojumu. Šobrīd tiek apsvērta iespēja izmēģināt šāda centra izveidi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas paspārnē. Pēc tam šādi centri varētu būt arī lielākajās reģionālajās slimnīcās.
Bargāki sodi
Prokurore Baiba Balode Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra, ka tieslietu sistēmas darbiniekiem šis ir ļoti aktuāls jautājums, it īpaši pēc traģiskā Jēkabpils gadījuma (kad Leons Rusiņš nogalināja sava bērna māti bērna acu priekšā). Tas pamudināja 2024. gadā noteikt bargākus sodus par vardarbību pret tuvinieku vai nepilngadīgo, proti, par psihisku vai fizisku ciešanu nodarīšanu vairs nav paredzēti tādi viegli "mēri" kā sabiedriskais darbs vai naudas sods. Ja varmākam netiek noteikta reāla brīvības atņemšana, tad tiek piemērota probācijas uzraudzība. Būtiski ir mainīt vardarbīgas personas domāšanu attiecībā uz notikušo un uzvedības modeli, teica B. Balode.
Lielāka uzmanība tiek pievērsta arī tiesu izlīgumiem, kad krimināllieta tiek izbeigta, un ir gadījumi, kad pēc prokurora protesta tiek atcelts šāds lēmums un lieta nosūtīta pirmstiesas izmeklēšanai. Prokuroru ieskatā izlīgums ir iespējams ļoti retos gadījumos, sacīja prokurore Evija Zariņa, piebilstot, ka viņas praksē tādu nav bijis. Notiesāt varmāku var arī tad, ja upuris atsakās no cietušā statusa. Tāpat pastiprināta uzmanība tiek pievērsta vardarbības vēsturei. Efektivizēta arī pagaidu aizsardzība pret vardarbību. Tiesu administrācija atgādināja par iespēju saņemt valsts kompensāciju cietušajiem, kuri cietuši noziedzīgā nodarījumā, par kuru ir ierosināts kriminālprocess (to maksimālais apjoms – sešas minimālās algas).
Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta vecākais referents Ronalds Petrovskis situāciju šajā jomā raksturoja, piesaucot Valsts policijas statistiku. Tās dati ir daiļrunīgi: pērn kā ģimenes konflikti reģistrēti 7838 gadījumi (par 2346 mazāk nekā 2024. gadā); sastādīti gandrīz 3000 ziņojumi (par aptuveni 600 mazāk) par notikumiem, un tie nosūtīti sociālajiem dienestiem; no tiesas par pagaidu aizsardzību pret vardarbību saņemti 1360 lēmumi (par 102 mazāk) un 730 – par nošķiršanu. Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku – fiksēti 296 (2024. gadā – 185) noziedzīgi nodarījumi, pret nepilngadīgo – 238 (193); draudi nogalināt – 206 (215), vajāšana – 63 (71) gadījumos. Elektroniskā uzraudzība noteikta piecām personām, divām no tām vēlāk piemērots apcietinājums.