Ārpusģimenes aprūpē iezīmējas vairākas problēmas. Lai gan aizbildnība noteikta kā primārā forma, tomēr dominē audžuģimene, krīžu centrs, institūcijas. Satraucoša ir vairākkārtēja aprūpes formu maiņa, turklāt iestādēs nonāk arvien vairāk bērnu. Tāpat situāciju sarežģī tas, ka pašvaldībās ir ierobežots pakalpojumu klāsts, trūkst sociālo darbinieku, bet ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nepietiekami sadarbojas ar sociālo dienestu un bāriņtiesu.
Atņem aizgādības tiesības
Kopējais bērnu skaits ārpusģimenes aprūpē pakāpeniski sarūk: pērn tie bija 5160, 2024. gadā – 5341, 2023. gadā – 5286, 2022. gadā – 5798. Straujais samazinājums 2023. gadā skaidrojams ar to, ka liela daļa bērnu sasniedza pilngadību, kā arī tika ieviesta jauna uzskaites sistēma, kas novērsa statistikas kļūdas. Ja skatās pret visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem, 1,5% atrodas ārpusģimenes aprūpē. Aizbildnībā 2025. gadā bija 3220 bērnu (šajā jomā iezīmējas kritums, deviņu gadu griezumā tie ir mīnus 28%), audžuģimenē – 1334, ilgstošā sociālā aprūpē un sociālajā rehabilitācijā – 606 (pēdējos gados šis rādītājs kāpj), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē skaidroja Bērnu aizsardzības centra Analītikas nodaļas vadītāja Aija Erno.
Viņa norādīja, ka aizgādības tiesību pārtraukšanas procents joprojām ir diezgan liels – pērn tie bija 973 vecāki (1176 bērni), bet ar tiesas spriedumu šīs tiesības tika atņemtas 584 personām. Savukārt pārtrauktās aizgādības tiesības ar bāriņtiesas lēmumu atjaunotas 297 vecākiem (391 bērnam) – tas ir mazāk nekā iepriekšējos gados. A. Erno akcentēja, ka 178 vecākiem atkārtoti pārtrauktas aizgādības tiesības. Šādu personu skaits līdz 2024. gadam pakāpeniski samazinājās, bet 2025. gadā atkal pieauga līdz 18,3% (2024. gadā – 14,52%, 2023. gadā – 15,74%, 2022. gadā – 18,5%) – tas liecina par nepieciešamību pēc ilgtermiņa sociālā atbalsta un speciālistu iesaistes ģimenes stiprināšanā pēc aizgādības tiesību atjaunošanas. Lielākā daļa bērnu atkārtoti no vecākiem tiek šķirti 1–3 gadu laikā pēc atjaunošanas lēmuma. Tam galvenais iemesls ir vecāku atkarības, kas bieži vien saistītas ar vardarbību un bērna pamešanu novārtā.
Audžuģimeņu skaits sarūk
Attiecībā uz audžuģimenēm – to skaits strauji samazinās: 2025. gadā – 654 (2024. gadā – 686, 2023. gadā – 709), ap 100 ir tādu, kurās nav ievietoti bērni, 36 rakstiski vērsušās bāriņtiesā, ka šobrīd nevar uzņemt bērnu ģimenē. Situāciju raksturo arī tas, ka no 2023. gada vairāk audžuģimeņu beidz darbību nekā sāk. Piemēram, 2025. gadā šī bilance bija 63 pret 40.
A. Erno vērsa uzmanību uz faktu, ka gandrīz 7% jeb 370 bērniem tiek mainīts ārpusģimenes aprūpētājs: 108 – no aizbildnības, 156 – no audžuģimenēm, bet 106 – no aprūpes institūcijām. Lai gan aizbildnībā ir gandrīz 2,5 reižu vairāk bērnu (3220) nekā audžuģimenēs (1334), aprūpētāja maiņa tiem, kuri ievietoti audžuģimenēs, notiek ievērojami biežāk. Procentuāli tie ir 11,6% bērnu audžuģimenēs pretstatā 3,3% aizbildnībā. Satraucoši ir tas, ka bērns no ģimeniskas aprūpes nonāk institūcijā: pērn no audžuģimenes iestādē nonāca 47, no aizbildnības – 35.
Runājot par adoptēto bērnu skaitu – pērn to bija 68 (2024. gadā – 46, 2023. gadā – 77, 2022. gadā – 68). Kopš 2023. gada neviens no viņiem nav ticis adoptēts uz ārzemēm (piemēram, 2017. gadā tie bija 69).
Palielina atbalstu un atlīdzību
Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Elīna Dumpe atgādināja par šogad palielināto atbalstu aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem. Tā aizbildnim par pienākumu pildīšanu iepriekš pienācās 54,07 eiro mēnesī, tad tagad – līdz 298 eiro. Par katra bērna uzturēšanu līdz 6 gadu vecumam tiek piešķirti 390 eiro mēnesī (iepriekš 215 eiro), 7 līdz 17 gadu vecumā – 468 eiro (iepriekš 258 eiro). Savukārt vienreizējs bērna piedzimšanas pabalsts (ja aizbildnība sākta līdz bērna viena gada vecumam) – 600 eiro (421,17 eiro). Arī audžuģimenēm atlīdzība ir pieaugusi: par vienu bērnu tā ir 298 eiro (171 eiro), par diviem – 387 eiro (222,30 eiro), par trim un vairāk – 477 eiro (273,60 eiro). Arī pabalsts bērna uzturam (līdz 6 gadiem) ir lielāks – 390 eiro (215 eiro) un 468 eiro (258 eiro) vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Šīs summas tiek piešķirtas no valsts un pašvaldības budžeta.
Kopš 2018. gada ir izveidotas specializētās audžuģimenes: viena no tām ir krīzes jeb tāda, kas ir gatava jebkurā laikā uzņemt no ģimenes šķirtu bērnu. Atlīdzība tām noteikta 1560 eiro mēnesī. Tajās, kurā ir bērns ar invaliditāti (smagiem funkcionāliem traucējumiem) – arī 1560 eiro. Abās tajās tiek maksāts arī pabalsts bērnu uzturam.
No 2026. gada otrā pusgada izveidota jauna specializācija – audžuģimene bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām. Pabalsts bērna uzturam – 390–468 eiro (225–270 eiro valsts daļa), mājokļa iekārtošanai vienreizēja izmaksa – 500 eiro, apģērbam un mīkstajam inventāram – pašvaldības finansējums. Tāpat specializētajām audžuģimenēm paredzēta veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācija (70 eiro gadā) un atelpas brīža pakalpojums. Jaunajai specializācijai paredzēta iespēja arī izmantot atbalsta komandas (psihologs, narkologs) palīdzību.
E. Dumpe norādīja, ka šobrīd darbojas 12 ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru uzdevums ir nodrošināt atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanu visā Latvijā. Diemžēl šajā jomā iezīmējas speciālistu trūkums. Likums paredz, ka uz 1000 iedzīvotājiem vajadzīgs viens sociālais darbinieks, taču tikai puse pašvaldību izpilda šo nosacījumu. 2024. gadā bija 440 vakanču (23,48%).