Ogres Vēstures un mākslas muzeja Mazajā zālē tiks atklāta izstāde Starp divām okupācijām, kas vēsta par notikumiem Ogres novadā laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 6. jūlijam — īsu, bet vēsturiski nozīmīgu periodu starp diviem okupācijas režīmiem.

Izstāde piedāvā ieskatu pazīstamās latviešu leļļu mākslinieces un kolekcionāres Tamāras Čudnovskas kolekcijā, kurā apvienojas vēsture, restaurācija un personisku atmiņu telpa.

Notikums turpina starpdisciplināro norišu ciklu Drošības zonas un mainīgas laika līnijas, kas pievēršas trauslajām attiecībām starp mākslas institūciju arhīviem un kolekcijām, kolektīvajai atmiņai un mainīgajai politiskajai situācijai Baltijas reģionā.

Izstādē eksponētas 11 gleznas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma, kurā glabājas liela, daudzveidīga un laika gaitā mērķtiecīgi veidota klasiķa darbu kolekcija – ap 150 gleznu un vairāk nekā 100 grafikas vienību.

Tiks atklātas izstādes Asnate Smeltere. Nepārtrauktība un Kolekcionārs kolekcionāram.

Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. Melancholia (tulkojumā no grieķu valodas melnā žults) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi. Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno devis šim melanholijas paveidam nosaukumu Melancholia imaginativa.

Izstādes fokuss vērsts uz sirreālisma interpretācijām astoņu grafiķu – Māra Ārgaļa (1954–2008), Ilmāra Blumberga (1943–2016), Valijas Brences (1941–2009), Maijas Dragūnes (1954), Artura Ņikitina (1936–2022), Aijas Ozoliņas (1932–2023), Māras Rikmanes (1939) un Lolitas Zikmanes (1941) – daiļradē, izceļot šo talantīgo, bet pagaidām ne vienlīdz labi zināmo un pētīto autoru darbību padomju okupācijas periodā – 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad sirreālisms līdzās abstrakcionismam tika iekļauts padomju ideoloģijai nevēlamo mākslas virzienu sarakstā.

Rietumeiropas mākslas pastāvīgajā ekspozīcijā apmeklētāji varēs aplūkot 18.–19. gadsimta portreta miniatūras no muzeja krājuma, atklājot vienu no izsmalcinātākajām un personiskākajām Eiropas mākslas formām.

20. gadsimta pirmā puse ir laiks, kad Latvijas un Eiropas kultūra piedzīvoja straujas pārmaiņas. Izstāde aicina izsekot latviešu dzejnieku un mākslinieku pieredzei trīs nozīmīgās pilsētās – Rīgā, Berlīnē un Parīzē. Viņi bija flanēri un flanēzes – nesteidzīgi pilsētas vērotāji, kas tekstos un attēlos dokumentē moderno arhitektūru, satiksmi, reklāmas, skatlogus, urbānās telpas skaņas un ritmu. Izstādes apmeklētājs līdzīgi pastaigāsies starp eksponātiem, sajūtot laikmeta noskaņu un iepazīstot tā vizuālo valodu.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs aicina uz Krišjāņa Valdemāra 200. dzimšanas dienas svinībām un izstādes Krišjānis Valdemārs. Latvietis. Ledlauzis. atklāšanu.