Izstāde pārvērš TUR par čūskveidīgas būtnes mājvietu. Šķietami izlaužoties no pašas telpas dzīlēm, radījums atklājas kā negaidīti maiga būtne - no dažādām tekstūrām un mitoloģiskiem tēliem veidots, fragmentārs ķermenis. Apmeklētāji ir aicināti tuvoties būtnei, apsēsties tai pretī un ieklausīties. Skaņu fragmenti, čukstēti teksti un performatīvi tēli pavada šo sastapšanos, veidojot vidi, kas balansē starp rotaļīgumu, intimitāti un vieglu nemieru.

Kad uzkrātā pieredze, ieradumi un iekšējie mehānismi sāk darboties kā automātiska programma, Reset Factory Settings piedāvā iespēju apstāties un pārrakstīt visu uz baltas lapas. Tā ir telpa starp to, kas iemācīts, un to, kas patiesi pieder pašam, starp refleksu un izvēli. Stāvoklis, kurā iespējams apšaubīt savu noklusējuma iestatījumu kopumu – perfekcionismu, bailes, rutīnu, neizlēmību, vēlmi pēc līdzsvara un vienlaikus nespēju to noturēt.

Izstādes Garāmgājēji centrā ir cilvēks. Dažādos pasaules kontinentos ielās un ikdienas vidē sastaptie garāmgājēji atklājas kustībās, žestos un sejas izteiksmēs. Fotogrāfijās redzams gan katra individuālais stāsts, gan kopīgais, kas visus vieno. No Taizemes rīsu plantācijas zemniekam līdz Vācijas Oktoberfest dzīrotājam, no Tanzānijas zivju tirgotājam līdz Ņujorkas bezpajumtniekam – fotogrāfijas, tapušas atšķirīgās kultūrās un sociālajās vidēs, izgaismo universālu cilvēka pieredzi.

Vēstures iepazīšana notiek ar dažādu maņu palīdzību. Modernās tehnoloģijas ļauj ievērojami paplašināt vēstures popularizēšanas veidus, sākot no skārienjūtīgiem ekrāniem līdz ierīcēm, kas rada mākslīgo realitāti. Blakus jaunajām iespējam joprojām pastāv vienkāršākais veids, kad zīmējums jeb grafiska rekonstrukcija top manuāli. Rekonstrukciju zīmējumi ir radīti, lai saprotamā formā veicinātu plašas sabiedrības interesi par vēsturi.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā būs apskatāma izstāde Daba kā mūza: vieta, kur dzimst māksla. Tā veidota kā daļa no Art and Fashion Riga mākslas platformas Mākslinieki un viņu mūzas.

Tiks atklātas divas pirmās izstādes jaunajā mākslas izstāžu ciklā Izstāžu sezona pils galerijās. Pils galerijas no pirmā līdz trešajam stāvam piepildīs mākslinieka Māra Upzara niansēti pelēkie redzējumi izstādē Nomierināšanās, bet Mazo izstāžu zāli apdzīvos gleznotājas Kristīnas Keires ainavu personālizstāde Jūra. Kāpa. Debesis.

Maijai Tabakai piemīt neierobežots iztēles lauks, tas ir viens no viņas unikalitātes pīlāriem. Viņas gleznās fantāzijas, sapņi, atmiņas kļūst par realitāti, tāpat kā Federiko Fellīnī patiesā realitāte ir izdoma, jo objektīvas atmiņas neeksistē, tās iespējamas tikai subjektīvas, tieši tāpat kā katra indivīda fantāzijas. Maijai Tabakai septiņdesmitie gadi ir radoši bagāts laiks, arī lielo atradumu un veiksmju laiks.

Izstādē ziedēšana tiek aplūkota kā eksistenciāls stāvoklis, nevis attēlojams tēls. Tas iezīmē dzīves posmu, kurā uzkrātā pieredze kļūst redzama – ne kā kulminācija, bet kā laika gaitā nobriedusi klātbūtne. Mākslinieks uzsver: «Ziedēšana nav par ziediem. Tā ir par brīdi, kad viss, kas uzkrāts, atraisās un kļūst par klātbūtni.»

No 2026. gada 10. maija Turaidas muzejrezervāts – viens no nozīmīgākajiem kultūrvēsturiskajiem objektiem Baltijā – vienlaikus atklās divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī, kas būs pieejamas apmeklētājiem, piedāvājot jaunu, visaptverošu un daudzslāņainu pieredzi par pils vēsturi un nozīmi.

Mākslinieces darbi atklāj mākslu kā procesu, kurā iekšējā pieredze – intuīcija, atmiņa un ķermeniskā uztvere pārtop materiālā formā. Izstāde piedāvā skatītājam ieiet telpā, kur vizuālā valoda veidojas kā domāšanas un sajūtu ekosistēma. Darbos metafora nav tikai attēla simboliska nozīme, bet gan materiāla darbība. Šķiedru papīrs, filcs, sojas vasks, izšuvumi, kaltēti augi un citi dabiski elementi kļūst par konceptuāliem stāstiem, kas iemieso laika, trausluma un transformācijas ideju.

Izstādes vadmotīvs ir veltīts sarkanajai krāsai un viena no galvenajām lomām piešķirta Kurzemes novada etnogrāfiskajiem brunčiem, kuros dominē sarkanā krāsa.

Izstāde pēta urbānās vides mainīgo dabu, atklājot pilsētu kā dzīvu un nepārtraukti transformējošos organismu. Baiba Ābelīte savos darbos pilsētu aplūko nevis kā statisku arhitektūras struktūru, bet kā dinamisku telpu, ko veido laiks, cilvēka klātbūtne un neredzami pārmaiņu procesi.

Liepājā tiks atklāta nodibinājuma Nodibinājums Liepāja 2027 (Liepāja 2027) rīkota laikmetīgās mākslas izstāde Mierā!. Izstādē iekļautie mākslas darbi apcer radošas miera veidošanas prakses.

Izstāde apvieno septiņu studiju radošo veikumu, piedāvājot plašu ieskatu latviešu tradicionālo amatu prasmēs un to mūsdienīgajās interpretācijās. Izstādē būs skatāmi austi, adīti, pīti, tamborēti, veidoti mālā un metālā kalti darbi.

Atzīmējot gleznotāja Voldemāra Caunes 125. jubileju, Jūrmalas muzejs sadarbībā ar mākslinieka ģimeni sagatavojis plašu viņa darbu un dokumentālo liecību izstādi No Jūrmalas līdz Roņu salai, kas Bulduru Izstāžu namā būs skatāma no 7. maija. Tajā izcelta viena no mākslinieka daiļrades šķautnēm - jūras piekrastes ainavu un zvejnieku attēlojums.