Ne tikai skatītāji
Dzīvības spēks un vienlaikus trauslums mani
arvien pārsteidz nesagatavotu. Un šīs nedēļas SestDienā tam
sanācis saplūst kopā uzreiz vairākos, kaut ļoti atšķirīgos dzīvesstāstos un piemiņas vārdos.
Lauma Spridzāne
Brīvība iet arī bekot
Es esmu divarpusi! – saka reperis Helvijs
Fiņķis, atbildot uz jautājumu, kurai hiphopa mākslinieku paaudzei viņš pieder. Kaut kas starp iepriekšējo un vēl līdz galam
neizveidojušos jauno. Varbūt šādu starpposmu ne tikai mūzikā
un citās mākslās, bet visdažādākajās jomās mums pietrūkst?
Tādu, kas apzinās iepriekšējās paaudzes bagāžu un sasniegto un
vienlaikus jau redz nākotni ar tās iespējamo triumfu un problēmām?
Mūsu lepnums, mūsu mugurkauls
Patrioti pērk vietējo un gatavi maksāt vairāk. Pie tāda secinājuma nonākuši pētnieki, norādot, ka valstīm ir izdevīgi spēcināt patriotismu sabiedrībā, jo tas pozitīvi ietekmē arī ekonomiku. Lūk, atbilde visiem, kuri patriotismā saskata tikai cēlu garu un drošsirdīgas dvēseles! Vai, citiem vārdiem, ja uz šo it kā drusku netveramo jēdzienu paskatās no cita leņķa, izrādās, tā var būt gana praktiska parādība.
Starp svecēm un vēsturi
Sācies sveču laiks. Un līdzās Latvijas karavīru piemiņai dedzinātajām jau otro gadu lejam arī jaunas – Ukrainas aizstāvjiem. Protams, simboliski. Protams, skumji, ka šī akcija arī šogad jāturpina. Taču vērts atcerēties, ka pat izdegusi svece var dzīvot vēl otru dzīvi, darot labu.
Mūsu daudzie stikla kalni
Ir tādi cilvēki, ar kuriem tev it kā tiešā veidā nav bijis nekāda sakara, tomēr vienmēr šķitis, ka viņi ir tepat, kaut kur blakus, līdztekus cīnoties arī par saviem mērķiem un klūpot aiz saviem akmeņiem. Un, kad viņiem kāda uzvara, tevī arī tāds nesavtīgi skaists prieks: rekā, viņiem sanāca! Tā silti un sirsnīgi.
Laikmetīgi jautājumi
Kā veidojas teroristiskas organizācijas? Kas ļauj tām attīstīties un pieņemties spēkā? Kādēļ reliģiskais radikālisms nav labs un nekad nespēs panākt mierīgu līdzāspastāvēšanu nevienā pasaules daļā? Kā tā sauktais tauriņa efekts darbojas mūsdienu ģeopolitikā, un cik ļoti mūs ietekmē tas, kas
notiek ne tikai tuvos, bet arī ģeogrāfiski it kā visai tālos reģionos? Un galu galā – vai slavenā teorija par civilizāciju sadursmi tiešām mūsu acu priekšā tagad īstenojas praksē, vai tomēr tieši otrādi – tā izrādījusies nepareiza, un iemesli šobrīd nokaitētajai situācijai Tuvajos Austrumos meklējami pavisam citur?
Uz Ukrainu. Turp–atpakaļ
Dzīve pārtraukta, bet turpinās – tā īsi varētu raksturot notiekošo Ukrainā ārpus aktīvās kara zonas. Pilsētās rit dzīve arī ap raķešu sagrautiem namiem un mīnētiem tiltiem. Vienīgi tā vietā, lai domātu par kultūras dzīves uzlabošanu, tur tagad tiek meklētas iespējas jaunu bumbu patvertņu izbūvei.
Ko lai daudz tur saka...*
Što tam skazatj...* ir frāze, kas pēc nesenās atgriešanās no Ukrainas mani visu laiku vajā. Šausmas, ko piedzīvojuši gan iedzīvotāji, kuru mājām gājuši pāri iebrucēji, gan karavīri, kuriem nācies būt frontes līnijās, nav vārdiem izsakāmas. Vieni stāsti ir briesmīgāki par citiem, un jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka atkal būs vajadzīgas paaudzes, lai ne tikai fiziski, bet arī garīgi Ukraina un tās cilvēki spētu no kara šausmām atkopties.
Nākamreiz gan
Joprojām Ukraina un atkal Izraēla/Palestīna ir pēdējās nedēļas fokusā. Ukraina – jo šāvieni tajā nav norimuši jau teju 600 dienu. Gazas sektors un ebreju un arābu sadursmes – jo gadu desmitiem ilgais (kaut patiesībā – vēl senākais) konflikts atkal uzliesmojis, turklāt negaidīti un asiņaini.
Brīvības seja
Vai jūs esat ielūkojušies sejā cilvēkam, kas bēg
no kara šausmām? Sejā kādam, kas pamet savas mājas un
ierastos apstākļus, lai glābtu dzīvību? Vai šādu bēgšanu var
saukt par brīvību? Vai to var saukt par izvēli?
Olga katrā no mums
Vai jūs pazīstat Olgu? To, kura iesprūdusi kioskā, kaut patiesībā gribētu apceļot pasauli. Tiem, kas viņas stāstu nezina, vajadzētu ar to iepazīties – jo, šķiet, ikviens no mums kaut reizi viņas situācijā un sajūtās nonācis.
Nacionāla mēroga moments
Kā vērtēt jaunās, Evikas Siliņas (JV) vadītās valdības ministrus? Kas varētu izrādīties viņu stiprās un kas – vājās puses?
Mēroga jautājums
Nedēļa pagājusi jaunās valdības zīmē. Jaunajā Ministru kabinetā ir gana daudz jau redzētu seju, dažas – jaunas un valsts līmenī vēl nepierastas. Vai tas izrādīsies trumpis un ilgtspējas priekšnoteikums vai tieši otrādi?
Izsalkušie
Abas puses bija izsalkušas – treneris Luka Banki pēc izaicinājumiem, savukārt Latvijas izlase pēc
panākumiem. Pamatojot skaistās uzvaras un mūsu basketbolistu iekļūšanu labāko pieciniekā, SestDienai saka bijušais Latvijas basketbola izlases treneris Kārlis Muižnieks.
Komandas un individuālisti
Lauvas!!! Uzraksti, ka viņi ir lauvas!! – tā trešdienas pēcspēles emocijās man saka draugi, uzzinot, ka šīs nedēļas SestDienai uz vāka būs basketbols. Protams, kā gan citādi?! Sportisti mūs šogad lutina – tik daudz skaistu emociju un sirdi plosošas līdzdzīvošanas, kad viss apkārt sastindzis viena mirkļa, vienas spēles spriedzē!
Joprojām iespēju zeme
Vai Latvija arvien vēl ir iespēju zeme? "Jā, noteikti ir," pārliecināti saka šā gada Valstiskuma balvas saņēmējs Vilis
Vītols. Viņa viedoklim un uzskatiem par dažādiem jautājumiem
un norisēm gan Latvijā, gan pasaulē var piekrist vai nepiekrist,
taču jāatzīst – viņš pilnīgi noteikti ir viens no tiem, kuri vistiešāk
atbilst SestDienas rubrikas Cilvēks = valsts idejai. Proti, pārliecībai, ka tik tiešām ikviens var kļūt par lielāku procesu aizsācēju
vai virzītāju un ka pilnīgi katram cilvēkam ir nozīme arī valstiskā
līmenī.
Ēnas un ambīcijas
Politiskās spēles ir viltīga padarīšana. Lai cik rūpīgi arī nesekotu līdzi valdības un Saeimas mājā notiekošajam, zināmi pārsteiguma zaķīši no cepurēm vienmēr izlec un rada viļņošanos pat tajos, kas it kā "jau teica, ka tā būs".
Bez akmeņu mētāšanas
Neticu, ka Krievijā ledusskapis uzvarēs televizoru. Tur ledusskapis vienmēr zaudēs, – runājot par propagandas nozīmi, SestDienai saka ManasBalss vadītājs Imants Breidaks. Kurā brīdī propaganda sāk valdīt pār cilvēka prātu? Kam ir jānotiek, lai tās vēstījums kļūtu svarīgāks ne tikai par veselo saprātu, bet arī par pamatvajadzībām un vēlmi dzīvot arvien pārtikušākā sabiedrībā?
Nenopietni par nopietno, nopietni par jokiem
Krusa ābolu lielumā, neliela plūdu sajūta, dažos ceļa posmos ar auto burtiski ienirstot ūdenī, vēja lauzti koki un, protams, postījumi, kuri tik ātri vis nebūs novēršami.Augusta sākuma negaiss un lietus, šķiet, pamazām iezīmējis vasarīgās bezbēdības beigas, gaisā jūtama tāda kā lēna atgriešanās darbu ikdienas ritmā un nopietnībā.
Ir jāeksperimentē
Bloķēti tilti uz vienu pusi un vairākas stundas
korķī līdz nakts melnumam. Droši vien tā joprojām ir košākā
asociācija, kas lielai daļai Rīgas iedzīvotāju nāk prātā, ja piemin
pirms neilga laika no kārtības sargiem aizbēgušo noziedznieku.
Turklāt, lai arī citādos apstākļos, tomēr tas bija jau otrs izbēgušais likuma pārkāpējs nepilnas nedēļas laikā.
Gaidot ideālo sistēmu
Kurš vainīgs pie tā, ka skolēni nemāk lasīt?
Un kas tad īsti jāmaina visā izglītības sistēmā, lai tā beidzot
darbotos ideāli?
Ziņkārība, atklājumi, uzvaras
Mūsu nebeidzamā ziņkārība ir interesanta lieta – lūk, zinātnieki izpētījuši, ka cilvēks gatavs pat ciest
sāpes, lai apmierinātu vēlmi zināt. Tāpat vismaz daļa no mums
gatava doties avantūrās, lai tikai izpētītu visas iespējamās
cilvēka spēku, spēju un iespēju robežas.
Dziesmas spēks
Tas lepnums un spīts ir mums asinīs paaudžu paaudzēs, tāpēc zinājām, ka pratīsim
sevi aizstāvēt, atbildot uz jautājumu par
Ukrainas cīņassparu, saka folkloras grupas
Joryj Kłoc līderis Antons Vognedars Lubijs.
Slavenais svētku gars
Pat ja pats nedejojat un nedziedat, pat ja biļešu
rindas neizstāvējāt un ne uz vienu koncertu vēl
neesat bijis... pagājušajā svētdienā pietika kaut
uz mirkli pabūt Rīgas centrā, redzot un dzirdot
visu novadu priecīgos soļus un balsis, lai cauri
ķermenim izskrietu tā ne ar ko nesajaucamā
atskārsme – Dziesmu un deju svētki atkal ir klāt!
Pretrunīgās vasaras noskaņas
Apklaušinot apkārtējos, kā pagājušas
Jāņu brīvdienas, neviens vien šogad atzīst: bija dīvainas sajūtas.
No vienas puses dabas skaistums un svētki, no otras – ziņas no
Krievijas par Vagner kaujinieku "maršu", kas pēkšņi lika atrauties no visa, lai, burtiski sēžot pie ugunskura, skrollētu telefonā
ziņas un mēģinātu saprast, kas īsti notiek.
Dzīvelīga lieta
Nākotnē varētu pastiprināties vēlme pēc
ilgtspējīgiem un ekoloģiskiem risinājumiem. Līgo svinībās
cilvēki varētu vairāk pievērsties dabas saudzēšanai un ekoloģiskajiem aspektiem.
Latviešu vingrinājumi
Par valdību ir skaidrs tikai tas, ka joprojām nekas nav
skaidrs. Aptuveni tā varētu vienā teikumā savilkt kopā visus
politiķu pēdējo nedēļu "vingrinājumus" pēc Valsts prezidenta
vēlēšanām.
Politisko spēļu čempionāts
Ja būtu dažos vārdos jāraksturo pēdējās
nedēļas Latvijas politikā, tad to varētu izdarīt pavisam īsi:
politiskās spēles visā to krāšņumā. Aizvainojums vieniem sejās,
uzvarošas notis citu balsīs, viltīgi skatieni un izteikumi, kuros
nekādi nav iespējams noslēpt prieku par konkurentu apspēlēšanu.
Latvija! Latvija! Lat-vi-ja!
Patiesi laimīgu cilvēku pūļi, gaviles un smaidi sejās,
pie Brīvības pieminekļa hokejistus sagaidot.
Daudzbalsīgs "Lat-vi-ja!" joprojām, šķiet, dzirdams kaut kur gaisā. Uzvara Kanādai, bet Latvijai
zelta komanda ar bronzu – šis tīmekļa plašumos
klejojošais kopsavilkums, šķiet, visprecīzāk raksturo sajūtu par Latvijas izlases izcīnīto vietu hokeja
čempionātā.
Izraudzīties galveno
Augstāka amata par Valsts prezidentu Latvijā nav. Vismaz oficiāli. Par savu ietekmi, patieso nozīmi un, tā sakot, "nospiedumu tautā" jau pēc tam katrs konkrētais šī amata piepildītājs ir atbildīgs pats.