Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +18 °C
Apmācies
Trešdiena, 2. septembris
Lizete, Elīza, Zete

Lauma Spridzāne

Mākslīgais un dabiskais

Mākslīgā intelekta izmantošana, lai atjaunotu sen zudušu mūziku, un aicinājums atgriezties vairāk pie dabas, ieraudzīt tās skaistumu un ieklausīties vietējos cilvēkos, kuru stāsti un tradīcijas bagātina pasauli mums apkārt. Kas no tā ir mūsdienīgāk?

Par cēloņiem, nevis sekām

Ar visu to, ka mākslīgais intelekts arvien vairāk ielaužas ikviena dzīves un ikdienas norisēs, cilvēka faktors joprojām ir un paliek noteicošais. Vai tas labi vai slikti?

Pēc svētkiem

Kas īsti notiek melnajos caurumos? Par to domāju, negribīgi atgriežoties no svētkiem galvaspilsētā. Pa ceļam kā ļaunu vēstošas zīmes stāvēja vairāki avarējuši auto, un nez kāpēc uzreiz atgriezās sajūta, ka realitātē tumsa nākusi tikai klāt, nakts tomēr nav uzvarēta, vainagi mūs nepasargās un zāļu smarža ātri izplēnēs.

Latvieši tā dara!

Dejas un dziesmas (kas iet pa četrdesmit četriem pantiem!), izjokošana, tīra mīla un tās trijstūris, un visam pa virsu vēl sprādziens! Ja tā saliek vienā teikumā, tad nekad nepateiksi, ka tā ir latviešu luga, turklāt, šķiet, vienīgā, kas dzīvo tik ilgu un nepārtrauktu mūžu, kaut dažādos iestudējumos

Fokusā Komisārs

D​zīve pēc vēlēšanām ir, un Latvijā tā notiek strauji – tik tikko paguvām noskaidrot Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, kad valdība jau oficiāli izvirzīja Valdi Dombrovski (JV) eirokomisāra amatam uz vēl vienu termiņu.

1,54 miljoni

Jā, izrādās, vairāk nekā pusotrs miljons cilvēku varētu piedalīties vēlēšanās Latvijā, šonedēļ sarunā ar SestDienu jaunākos datus atklāj Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Saulīte. Cik ļoti citāda būtu politiskā aina valstī, ja balsotu pilnīgi visi? Vai ekonomika tad Latvijai būtu stiprāka, dzīves līmenis labāks un kopējā valsts attīstība straujāka?

Satversme iet!

Šonedēļ jādomā uzreiz par ļoti dažādiem tematiem – no bērniem līdz politikai, no miega grumbām līdz suģestējošai motoru dūkoņai, kas ne vienam vien kļuvusi par sava veida svētceļojuma galamērķi.

Karsti

Laikam jau maiju šogad vislabāk raksturo karstums. Nu jau vairākas nedēļas karsti ir tīri fiziski – laikapstākļi paguvuši sarūpēt negaidīti agru vasaras noskaņu. Karsti gāja hokeja laukumā Čehijā, ne vienam vien līdzjutējam liekot pazaudēt pēdējos nervus. Karstas diskusijas arvien no jauna noris saistībā ar krievu valodas lietojumu publiskajā telpā – šoreiz sabiedriskajos medijos, kuri ilgi uzstāja uz savu taisnību. Arī politiskā skatuve jau uzkarsusi – līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām vairs nieks vien palicis.

Par radošā cilvēka pēdu

Šī ir tā nedēļas nogale, kad ikgadēji Latvijā pēkšņi visus pārņem trakums – vai nu pēc sporta, vai kultūras. Skrējēji mēģina apdzīt sevi vai citus maratonā Rīgas ielās (veiksmes ikvienam no viņiem!), bet muzeji ver durvis plašāk un nereti arī skaļāk nekā ikdienā, lai aicinātu iepazīt tos mazliet no citas puses.

Pavasara kaifs

Jā, es kaifoju! – tā par savu iesaistīšanos Latvijas hokeja valstsvienības atbalsta komandā saka viens no tās dalībniekiem fizioterapeita palīgs Kristaps Zelčs. Protams, bez hokeja pavasarī nu nekādi arī SestDienā.

Lai būtu ko teikt

Kas ir pats, pats svarīgākais, domājot par valsti, domājot par Latviju un mūsdienām? Vienam tie ir līdzcilvēki, citam ainava un daba, vēl citam – atsevišķas personības vai personīgais stāsts. Tieši caur šādu – daudzšķautņainu un tik ļoti dažādu – prizmu gribas domāt par Latviju šajā 4. maija svētku nedēļā.

Mūsu vēsturiskā laime

​Veroties aprīļa sniegputenī un baltajos jumtos pēc tā, ne vienam vien noteikti ienāca prātā doma, ka gribētos būt kur citur. Kādā siltākā un saulainākā vietā. Un nereti kaut kā līdzīgi ir, arī domājot par XXI gadsimta politiku un kārtību pasaulē. Gribētos dzīvot kur citur – kādā skaistākā un mierpilnākā pasaulē.

Pavasara konstruktors

Domājot par pavasari, neizbēgami nāk prātā kustība – asnu spraukšanās no zemes, pumpuru sprādzieni, augšana un tiekšanās pret gaismu. Un tāpēc šķiet, ka pavasarī arī mākslā tik ļoti iederas deja, it sevišķi mūsdienu horeogrāfijā, kad, liekas, ķermeņa kustību iespējām nav robežu.

Viss labais vēl priekšā!

Jeb kilometriem gari vīna pagrabi, padomju blokmājas, bīstamas zonas, kopti parki, lēts transports un sarežģīta politika Moldovā un tās jutīgajā Piedņestras daļā. Šai valstij blakus notiekošais karš ļāvis straujā tempā apzināties, ka tās konstitūcijā ierakstītā neitralitāte ir trausla un pārāk netverama lieta

Kurp un kā ejam

Ceļot laikā tomēr ir iespējams – par to domāju katru reizi, viesojoties kādā no postpadomju valstīm, kas vēl nav iestājušās Eiropas Savienībā (ES). Atgriešanās deviņdesmito gadu sajūtā nepamet, arī esot Moldovā un vēl vairāk tās sāpju bērnā – Piedņestrā. Te Krievijas tuvums un iespaids šķiet fiziski sajūtams gaisā, korupcija ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet Eiropas «virziens» nebūt ne pašsaprotams

Miljoni, ērgļi un svētki

Šogad krāsosiet, slēpsiet, meklēsiet vai ripināsiet? Lai gan olu rādīšana jau labu laiku politiski folklorizējusies, svētku noskaņa ir tepat līdzās, gribas smaidīt un aicināt pavasari beidzot ierasties tā pa īstam un uz palikšanu. Arī ola uz SestDienas vāka šoreiz simbols tik daudz kam – sākot no pavisam īstām olām pavisam īstā ligzdā Durbes pusē līdz sensenām tradīcijām un kristīgās pasaules pārmaiņu ceļam.

Jāpaceļ balss

Pēdējā laikā skandālu un skaļu jautājumu Latvijā visdažādākās jomās nav trūcis. Vai sakustinātie "ūdeņi" aizvedīs pie taisnības un godīgākas attieksmes dažādos līmeņos, vēl teikt pāragri

Klasiķi, grandi un dokumentētāji

Spēja pozicionēt sevi sabiedrībā nevis kā "sievieti mājdzīvnieku", bet kā līdzvērtīgu sabiedrības locekli – stāsta, ka tieši tas esot aizrāvis Aspaziju valdnieka Perikla otrās sievas tēlā, tādēļ dzejniece aizņēmusies pseidonīmam viņas vārdu. Nudien mūsdienīgi, vai ne?

Labrīt ne tikai sievietēm

Neesmu es bieži intervēta, saka viena no vadošajām Latvijas futbolistēm. Man pašai no raksta par sievietēm, kas futbolu izvēlējušās par savu profesiju, tieši šis teikums aizķērās visvairāk. Šonedēļ SestDiena iznāk daudzu peltajā un tikpat daudzu iecienītajā 8. martā, tāpēc apiet vai nekādi nepieminēt šo datumu ne varēja, ne gribējās.

Sava punkta atrašana

Ar izkārtu mēli jožu cauri padomju laikam un tā "brīnumzemei", sarunā par seriālu Padomju džinsi un iejušanos tā galvenā tēla Renāra ādā saka aktieris Kārlis Arnolds Avots.

730 dienu

Divi gadi. 730 dienas, kas kļuvušas par atskaites punktu daudz kam. Arī Latvijā. Mūsu pašu bailēm un gatavībai scenārijiem, kādiem vairs nevēlējāmies ticēt. Integrācijas skarbajiem jautājumiem un reālās situācijas apzināšanai. Tam, cik viegli spēlēties ar sabiedrisko domu, viedokļiem un vārdiem. Rietumvalstu spēkam, vēlmei un spējai palīdzēt pašas sludināto ideālu aizstāvībā. Arī cilvēciskumam un labajam, kuram nenogurstoši gribas ticēt.

Gulbja bļāviens

Viņš bija, ir un paliek leģenda. Neaizstājama personība pirmsatmodas, pašā atmodas laikā un arī pēc tam. Leģendārs ar savu talantu, uzdrošināšanos, stilu un galu galā pat runas veidu. Arī bohēmu un daudzu cilvēku atmiņu epizodēm, kurās iekļuva un palika kā galvenais. Ne ar vienu nesajaucamais Juris Kulakovs.

Zaļās ziepes un laimes formula

Vērienīgi lauksaimnieku protesti Eiropā, traktori ielās arī Latvijā, Ždanokgeita un tam visam pa vidu laimīgāko cilvēku noteikšana pasaulē. Tāda, lūk, īsumā bija aizvadītā nedēļa. Bet nu par visu pēc kārtas.

Ilgas pēc atredzēšanas

J​āpiekrīt, ka nudien latviski nav īsti vārda, kā apzīmēt vēlmi kaut ko nebūt redzējušam; nevis nezināt, bet vēlēties nekad to nebūt zinājušam. Lai gan situācijas, kad iesaukties "kā šo tagad atredzēt?", pēdējā laikā šķiet nepieklājīgi bieži sastopamas.

Pret impērijas olām

Ukraina piecēlās kājās diezgan ātri, saka Latvijas armijas majors Jānis Slaidiņš un vienlaikus atzīst, ka ukraiņiem bijušas arī kļūdas, par kurām jau "asins nodevas" samaksātas.

Svētku debesis pār Ukrainu

Palīdzība Ukrainā ir vajadzīga ne tikai armijai un karavīriem. Lai svētku laikā kaut nedaudz iepriecinātu bērnus, kuri savus vecākus gaida mājās un kuriem karš licis pieaugt pārāk ātri, jau otro gadu no Latvijas uz mazajām Ukrainas skolām brauca Ziemassvētku ekspresis. Tas uz mirkli ļāva noticēt patiesam brīnumam.

Bērna acīm

Janvāris Latvijā saistās ar barikāžu laiku. Tajos gados es vēl biju bērns, un manās personīgajās atmiņās vairāk par bailēm un neziņu, kuras noteikti netrūka daudziem, atmoda un liktenīgais janvāris palicis prātā ar pacēluma un brīva gaisa sajūtu.

2024. gadā – ar piesardzīgu optimismu

Kas šogad kļūs lētāks, bet kur jārēķinās ar cenu pieaugumu? Vai kopumā Latvijas ekonomikai šis gads būs labvēlīgs, un kur jau tagad var ieraudzīt riskus? Vērtē un prognozē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ar piesardzīgu optimismu

Gadumijā, simboliski sadauzot un šķīvja lauskās atstājot vecajā gadā visu slikto, tik tiešām aizdomājos par to, ko sagaidu no jaunā, 2024. gada. Tas nu jau lēnu garu iesācies un pasaulē neko īpaši mierīgāks nesolās būt. Tomēr vismaz personīgajā dzīvē, protams, gribētos drusku skaistāku, kaut nedaudz veiksmīgāku, interesantāku, brīnišķīgiem notikumiem un piedzīvojumiem pilnāku – vārdu sakot, labāku un laimīgāku gadu

Gada cilvēks

Medaļu un īpašu zvaigžņu spožums pār Latviju, jauni līderi un vienota dziesma un deja – tā īsumā gribas uzskaitīt skaisto, kas saistās ar gandrīz, gandrīz jau par "veco" kļuvušo 2023. gadu. Bet, protams, bija arī ēnas, drūmais un traģiskais. Tāpēc īsi par visu pēc kārtas.