Tiesības uz valsts vecuma pensiju šogad būs personām, kuras sasniegušas 63 gadu un sešu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā.
Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikumu pensiju un pabalstu izmaiņu jomā izpildei jaunajai valdībai budžetā būtu jāatrod vairāki simti miljonu eiro, liecina ministriju aprēķini. JKP priekšlikumā par topošās valdības darbu pausta apņemšanās, ka tuvāko divu gadu laikā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums pensijām sasniegs 500 eiro mēnesī, bet minimālā pensija - 200 eiro mēnesī. Tāpat valdības darba plānā iecerēts iekļaut ierosinājumu neapliekamo minimumu paaugstināt vismaz līdz 500 eiro mēnesī.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības darba plānā piedāvā piešķirt Latvijā dzimušajiem nepilngadīgiem bērniem Latvijas pilsonību, palielināt veselības aprūpes budžetu, bet minimālo pensiju 200 eiro apmērā tagad sola divu gadu laikā, nevis 2019.gadā.
Dažādos finanšu iestāžu rīkotajos saietos aizvien vairāk tiek runāts par satraucošām tendencēm saistībā ar iedzīvotāju uzkrājumiem. Piemēram, dzirdēta atziņa, ka mājsaimniecības ik mēnesi nākotnes uzkrājumu veidošanai novirza vien 3% savu ienākumu. Tas nozīmē, ka ir jāpaiet vairāk nekā divarpus gadiem, lai uzkrājums sasniegtu viena mēneša ienākumu apmēru. Tas, protams, nozīmē, ka arī ar drošības spilvenu veidošanu sokas visnotaļ švaki.
Tomēr vēl satraucošāka situācija varētu būt attiecībā uz pensiju uzkrājumiem, sevišķi ņemot vērā, ka liela daļa iedzīvotāju pat īsti nezina, kur tiek uzkrāts viņu pensiju kapitāls.
Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana (UDA) ir "komplekss finanšu instruments. Pirmkārt, UDA ir iespēja apdrošināt dzīvību, tādējādi parūpējoties par tuviniekiem. Otrkārt, tā ir iespēja apdrošināties pret nelaimes gadījumiem un nopietnām slimībām, kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā situāciju veselības aprūpē. Treškārt, tā ir iespēja palielināt uzkrājumu, izvēloties piemērotu līgumu," UDA būtību raksturo Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.
Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi Privāto pensiju fondu likumprojektu, kas paredz atļaut Latvijā esošu pensiju plānu vai tā daļu nodot citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts pensiju fondam.
Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu.
Krievijas parlamenta apakšpalātas deputāti atbalstījuši prezidenta Vladimira Putina ierosinājumu mīkstināt plānotās pensiju reformas nosacījumus, raksta The Moscow Times. Arī Putina, kura popularitāte pieauga pēc Krimas aneksijas, reitingu negatīvi ietekmēja sabiedrībā nepopulārā pensiju reforma. Plašu protestu gaisotnē Putins nāca klajā ar ierosinājumu atvieglot nosacījumus attiecībā pret sievietēm.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitāte pirmo reizi kopš Krimas aneksijas 2014. gadā ir ievērojami sarukusi. Tas nav saistīts ar ekonomiskajām problēmām, amatpersonu korupciju vai rietumvalstu sankcijām. Ilgstoši ļoti augstais iedzīvotāju atbalsts valsts līderim ir samazinājies, jo valdība šovasar paziņoja par plāniem palielināt pensionēšanās vecumu. Lēmums ir izraisījis sašutumu sabiedrībā un plašus ielu protestus, kas ir spējuši apvienot gan prokremliskās partijas, gan tā dēvēto nesistemātisko opozīciju ar galveno Putina kritiķi Alekseju Navaļniju priekšgalā. Ieceres pretinieki uzskata, ka politiķi vēlas miljoniem krievu atņemt ļoti nozīmīgu ienākumu avotu, bet daudzi pusmūžu sasniegušie baidās, ka varētu nemaz nenodzīvot līdz pensijai.
Katrs solis pensionāru veselības aizsardzības uzlabošanai ir solis pareizā virzienā, komentējot Veselības ministrijas (VM) ieceri no nākamā gada atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs, Saeimas deputāts Andris Siliņš (ZZS).
Ar Tomu Kreicbergu – finanšu nozares speciālistu un rakstnieku, kas savu karjeru sācis Volstrītā – divās lielās investīciju bankās Ņujorkas reģionā, bet kopš 2011. gada dzīvo un strādā Latvijā un pašreiz, būdams licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības Indexo izpilddirektors, cīnās par modernu, zemu izmaksu 2. pensiju līmeņa tirgu – sarunājas Romāns Meļņiks.
