Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vēlas, lai tiktu atjaunota pensiju indeksācija divas reizes gadā, intervijā aģentūrai LETA sacīja LPF priekšsēdētāja Aija Barča.
Dinamika ir pozitīva, taču, lai izskaustu nabadzību vecāka gadagājuma ļaužu vidū, ar to ir par maz. Runa ir par vidējās vecuma pensijas izmaiņu tendencēm Latvijā. Kopš XXI gadsimta sākuma vidējās vecuma pensijas apmērs Latvijā ir gandrīz četrkāršojies. Cenas šajā laika periodā nav augušas tik strauji, un nosacīti var runāt arī par pensionāru pirktspējas palielināšanos.
"Mums jāapzinās, ka ir liela strādājošo daļa, kas šobrīd otrajā pensiju līmenī neko nav uzkrājuši. Ja runājam par to uzkrāto kapitāla daļu, kas svārstās starp pieciem un desmit tūkstošiem eiro, tad šajā grupā ir 185 000 cilvēku. Tas gan ir vairāk par vienu tūkstoti, bet to nevar uzskatīt par nopietnu pensijas kapitālu," par ieguldījumiem pensiju otrajā līmenī ar Luminor Asset Management valdes locekli Iļju Arefjevu sarunājas Mārtiņš Apinis.
Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā aptauja. Teju puse iedzīvotāju vispirms investētu (47%) nekustamā īpašuma iegādē.
Latvijas sirmgalvju sociālā telpa nākotnē draud ieslīgt aizvien dziļākā depresijā, jo sabiedrība turpina novecot un palielinās pensionēto iedzīvotāju skaita attiecība pret strādājošajiem. Turklāt par būtisku klupšanas akmeni kalpo arī zemās algas, kas gan ierobežo iedzīvotāju uzkrājumu veidošanas iespējas, gan arī neļauj tikt pie nozīmīgām sociālajām iemaksām. Turklāt ne reizi dzirdēts, ka uzņēmumi cenšas ietaupīt uz sociālo iemaksu rēķina, turpinādami aizvien saglabāt aplokšņu algu sistēmu, un notiek arī sliktākais variants – paši darbinieki izvēlas nemaksāt nodokļus, bet uz rokas saņemt vairāk.
Nākamā gada budžetā labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) prasīs 27 miljonus eiro dažāda veida pensiju palielināšanai, trešdien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja ministre.
Sabiedrības novecošanos un citu faktoru ietekmē pensiju apmērs attiecībā pret vidējo algu valstī nākotnē saruks, un 2050.-2060. gadā varētu noslīdēt līdz 24%, pirmdien Latvijas Bankas ekspertu diskusijā Pensiju sistēma Latvijā - vai bumba ar laika degli? sacīja Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs.
Pagājušā gada izskaņā pensiju otrā līmeņa plānu ienesīguma rādītāji visai ievērojami pavājinājās pēc tam, kad pasaules vērtspapīru tirgos bija pasliktinājies investīciju mikroklimats. Rezultātā pagājušā gada beigās neviens no pensiju otrā līmeņa plāniem nespēja uzrādīt pozitīvu pēdējo 12 mēnešu ienesīgumu.
Latvijas iedzīvotāju gaidas par pensijas apmēru gada laikā ir būtiski pieaugušas, aģentūrai LETA atzina Swedbank pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktā paaudžu pētījuma datiem.
Pensiju indeksācija nav paredzēta, lai būtiski palielinātu pensijas apmēru vai nodrošinātu papildu atbalstu, komentējot Latvijas Pensionāru federācijas ierosinājumu veikt pensiju indeksāciju vienādā summā visiem pensionāriem, aģentūrai LETA pauda Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.
Palielinoties valsts ekonomiskajai aktivitātei, arī iedzīvotāju ienākumu līmenis turpina celties, kas rada labvēlīgākus apstākļus tam, lai nākotnes uzkrājumiem atvēlētu vairāk naudas. Tiesa gan, pēdējā laikā ieguldījumu veikšanu apēno globālās finanšu tirgus norises, kas atstājušas visai negatīvu iespaidu arī uz pensiju plānu ienesīgumu.
Turpmāk sava laulātā pensionāra nāvi pēc pārdzīvojušie cilvēki būs tiesīgi saņemt gadu ilgu pabalstu, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).