Aptauja: Pat materiāli nodrošinātiem sevi uzskata mazāk nekā puse iedzīvotāju
Par materiāli nodrošinātiem sevi uzskata mazāk nekā puse iedzīvotāju, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Ienākumi
Ir jābaidās nevis no lieliem izdevumiem, bet no maziem ienākumiem
Šī gada pirmā makroekonomikas ziņa ir diezgan "karsta". Inflācija aug! Varētu arī teikt, ka neaug, jo cenu kāpums janvārī pret decembri bija gadu mijai pat ļoti neliels jeb 0,1%. Taču decembrī mēneša inflācija bija lielākā kopš 2007. gada, tādējādi palielinot gada inflāciju no 1,3% līdz 2,2%. Starplaikā decembrī cenas bija vai nu samazinājušās, vai augušas nebūtiski. Savukārt janvārī gada inflāciju no 2,2% līdz 2,9% vēl palielināja t.s. bāzes efekts jeb cenu kritums pagājušā gada janvārī.
Latvijas iedzīvotāju makos paliek pāri par 2% vairāk naudas nekā 2011.gadā
Latvijas iedzīvotāju makos paliek pāri par 2% vairāk naudas nekā 2011.gadā, vēsta SIA Firmas.lv un LETA jaunākais Latvijas biznesa gada pārskats 2016.
Pavasarī mēnešalgu līdz 70 eiro saņēmis 21 000 iedzīvotāju
Šī gada pavasarī mēnešalgu līdz 70 eiro Latvijā saņēmis 21 000 iedzīvotāju, liecina Latvijas statistikas ikmēneša izdevuma dati.
Ienesīgie uzņēmumu vadītāju krēsli
Daži valsts maizē strādājošie 2015. gadā saņēmuši krietnu algas pielikumu, vēsta publiski pieejamās amatpersonu deklarācijas. Tikmēr, piemēram, Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Gausa ienākumi piedzīvojuši 91 000 eiro kritumu. Tas gan viņu joprojām nav izsitis no turīgāko valsts uzņēmumu vadītāju saraksta līdera vietas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.
Sedlenieks: Iekšzemes kopprodukts un labklājība
Kopš 1944. gada Bretonvudas konferences pasaules galvenais ekonomiskās statistikas rādītājs ir iekšzemes kopprodukts (IKP), kura aprēķināšanas metodi vēl 30. gados izstrādāja cariskajā Krievijā dzimušais amerikāņu ekonomists Saimons Kuzņecs. Publiskajā telpā IKP tāpat tiek plaši izmantots ekonomiskās labklājības raksturošanai, būtībā padarot šos jēdzienus par sinonīmiem, lai gan šāda prakse izraisa arī aizvien vairāk kritikas.
Tirgotāji: Valdība uzliek papildu slogu godīgajiem
Izmaksas atšķiras
CSP: Latvijā un Bulgārijā ir otrs augstākais ES ienākumu nevienlīdzības līmenis
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2014.gadā Latvijā un Bulgārijā Džini koeficients (35,4%) bija otrs augstākais, salīdzinot ar citām ES valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015.gadā veiktā apsekojuma dati.
Latvijas VID saņems informāciju par Latvijas rezidentu kontiem un ienākumiem ārzemēs
Latvija no nākamā gada pievienojas automātiskajai informācijas apmaiņai starp valstu nodokļu administrācijām, kuras ietvaros Latvijas kredītiestādes un apdrošināšanas sabiedrības sniegs citu valstu nodokļu administrācijām to rīcībā esošo informāciju par nerezidentu kontiem un ienākumiem. Tas nozīmē, ka arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems šādu informāciju par Latvijas rezidentiem, kas izmanto kredītiestāžu pakalpojumus citās valstīs, atgādina starptautiskā auditorkompānija EY.
Aptauja: Lai normāli dzīvotu, iedzīvotāju ienākumiem būtu jāsasniedz 1123 eiro
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka vidēji normālai dzīvei mēnesī būtu nepieciešami 1123 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Kāda ekonomika, tāda politika
Diskusijās par budžetu (kā jebkurā publiskā un politizētā) vēlme visskaļāk izkliegt "pats muļķis!" ātri vien aizēno būtiskākas problēmas.
Strādājošo ienākumi Latvijā pārsnieguši pirmskrīzes līmeni
Latvijā un Igaunijā strādājošo ienākumi daudzās nozarēs pārsnieguši 2008.gada ienākumu līmeni, kaut atsevišķās nozarēs tie tomēr aizvien ir zemāki, secināts _SEB bankas _Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā. Lēnāk ienākumu līmenis audzis Lietuvā, tur vidējā bruto alga pieauga par 4,6% pretēji Latvijas rādītājam 6,8%, kas ir augstākais Baltijas valstu vidū.