Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2019.gadā Latvijā palielinājās par 6,8% - līdz 583 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publiskotie dati.
Koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatība, kas vērojama daudzviet pasaulē, Latvijā atbalsojās ne tikai ar pavasarī visai strauji pieaugošo bezdarbu, bet arī ar izmaiņām atalgojuma struktūrā. Šobrīd galvenais jautājums ir par to, vai izmaiņas, ko nesis gada otrais ceturksnis, ir uz palikšanu, vai arī pēdējā laikā vērojamā makroekonomikas datu uzlabošanās veicinās to, ka ienākumi atkal palielināsies.
Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.
Satversmes tiesa (ST) ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru par Satversmei neatbilstošu atzīta norma, kas noteica vidējo ienākumu līmeni, kādu nepārsniedzot persona vai ģimene atzīstama par trūcīgu, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.
Līdz 15.jūlijam gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tām personām, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šā gada otrajā ceturksnī pārsnieguši 1000 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ienākumiem no kapitāla pieauguma tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā.
Koronavīrusa pandēmijas izraisītā globālās ekonomikas lejupslīde atkal ir aktualizējusi jautājumu par universālā jeb beznosacījuma pamata ienākuma iespējamo ieviešanu. Sabiedrības vairākumam ideja līdz šim gan nav šķitusi pieņemama, tomēr nav izslēgts, ka pakāpeniski noskaņojums varētu arī mainīties.
Mūsu valsts tautsaimniecības augšupeja nav metusi līkumu arī kultūras un atpūtas industrijai, kuras apgriezieni pieaug līdz ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Statistiķi ir secinājuši, ka iedzīvotāju tēriņi dažādiem intelektuālas un mazāk intelektuālas ievirzes relaksācijas pasākumiem pēdējo gadu laikā ir pieauguši, turklāt salīdzinājumā ar 2008.–2009. gada finanšu krīzes laiku šis tēriņu kāpums ir vērā ņemams.
Neraugoties uz to, ka kopš iepriekšējās finanšu krīzes ir pagājusi apmēram desmitgade un pagājušais gads valsts tautsaimniecības izaugsmē tiek uzskatīts par veiksmīgu, iedzīvotāju vidū bieži vien tiek izteikts viedoklis, ka ekonomiskā izaugsme maciņā nav jūtama. Tomēr, apkopojot ekspertu komentārus un paraugoties uz statistiku, aizvien vairāk var nonākt pie secinājuma, ka Latvijas nelaime nav attīstības trūkums, bet gan zemais algu līmenis kopumā un darba samaksas diferenciācija ekonomiskās izaugsmes laikā. Šā gada februārī 32,4% Latvijas strādājošo vidējā mēneša bruto darba samaksa nepārsniedza 500 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pelnošākie Latvijas pilsētu mēri 2016.gadā bijuši Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij, Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) un jaunais Baldones novada domes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs (Gods kalpot mūsu Latvijai), liecina aģentūras LETA apkopotā informācija par šogad amatā ievēlēto pašvaldību vadītāju 2016.gada ienākumiem atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām.
