Raksturojot Latvijas tautsaimniecības situāciju, eksperti to sauc par labvēlīgu, lai korporatīvā sektora finanšu rādītāji uzlabotos. Tomēr šajā ziņā kopaina vairs nav tik viennozīmīgi vērtējama kā pērn.
Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu. Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.
Ekonomikas attīstības gaita šī gada otrajā ceturksnī ir izrādījusies vēl spēcīgāka nekā sākotnējā vērtējumā. Izaugsmes paātrinājums sezonāli neizlīdzinātajos datos ir vēl spēcīgāks, sasniedzot 5,3%, pretstatā 4% pirmajā ceturksnī. Savukārt bremzēšanās izlīdzinātajos datos – mazāka, no 4,9% līdz 4,4%. Var gandrīz droši teikt, ka sezonāli neizlīdzinātajos datos izaugsme trešajā ceturksnī bremzēsies, jo darbadienu skaita izmaiņas būs nelabvēlīgas. Taču nav pamata domāt, ka šobrīd notiek krasa izaugsmes tempa bremzēšanās vai to varētu gaidīt šī gada izskaņā. Ārējie apstākļi ir diezgan labvēlīgi, un pašā Latvijas ekonomikā vēl ir diezgan daudz sausa pulvera.
Neraugoties uz atsevišķām pazīmēm par to, ka ekonomiskās izaugsmes tempi Latvijā varētu bremzēties, mūsu valsts tautsaimniecība ir spējusi pat paātrināt savus izaugsmes tempus. Šā gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika bijusi par 5,1% lielāka nekā pērn tajā pašā laika periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums.
Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu vēsta, ka šā gada maijā, salīdzinot ar aprīli, tirdzniecības apjomi Latvijā pieauga par 3,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju tirdzniecība bijusi par 7% augstāka. Jānorāda, ka šis ir spēcīgākais mazumtirdzniecības gada pieauguma temps 2018.gada laikā. Izaugsmi mazumtirdzniecībā maijā noteica apgrozījuma kāpums gan pārtikas, gan nepārtikas preču veikalos. Mazumtirdzniecība pārtikas veikalos gada griezumā pieauga par 6,5%, savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga straujāk – par 7,3%, norāda Finanšu ministrijā.
Spriežot par valsts ekonomikas attīstības tendencēm, visai bieži tiek izteikts viedoklis, ka Baltijas kaimiņvalstu ekonomiskais sniegums ir labāks nekā Latvijā.
Baltijas reģionā trupinās laba ekonomikas izaugsme, un pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomika ir augusi par 4,2% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem, tādējādi apsteidzot gan Lietuvu, gan Igauniju. Tas ir ļoti labs rezultāts, it īpaši ņemot vērā problēmas banku nozarē un tranzīta kravu tālāku samazinājumu. Tomēr šī ekonomikas cikla augstākajam punktam, visticamāk, esam garām, pozitīvu pārsteigumu potenciāls gada otrajā pusē ir ļoti ierobežots.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savās jaunākajās prognozēs, kas publiskotas trešdien, Latvijai tiek lēsta straujākā tautsaimniecības augšupeja Baltijas valstu vidū.
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi šim gadam, taču valsts ekonomikas pieaugums būs otrs straujākais Baltijas valstīs.
Par spīti satricinājumiem finanšu nozarē, nervozitāti globālo notikumu ietekmē, tai skaitā par starptautiskās tirdzniecības kariem, gada 1. ceturksnī Latvijas IKP ir audzis par 4,3%.