Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) otrdien ievērojami palielinājusi pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, ņemot vērā Covid-19 vakcīnu pieejamību un vērienīgus ASV valdības īstenotus atbalsta pasākumus, kas būtiski uzlabojuši ekonomikas perspektīvas.
Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn pieaudzis par 2,3%, tādējādi reģistrēta vājākā izaugsme kopš 1976.gada, liecina pirmdien publiskotie valsts statistikas biroja dati.
Ekonomikas stimulēšana ar kvantitatīvām metodēm jau kļuvusi par šī gadsimta normu. Patlaban ar Covid-19 izplatīšanos saistītā krīze var kļūt par nopietnāko krīzi pēc XX gadsimta trīsdesmito gadu Lielās depresijas. Tāpēc uz ''likviditātes iepludināšanu ekonomikā'', kā to pieņemts moderni saukt, nav skubināmas ne centrālās bankas, ne valdības. Gan centrālās bankas, gan valdības saprot, ka tā var būt arī tikai laika nopirkšana pirms vēl lielākiem satricinājumiem, tomēr citas iespējas ātrai tautsaimniecības ugunsgrēku dzēšanai vēl nav izdomātas.
Nozares, kas vēl nesen izaugsmes ziņā bija visai dinamiskas, ir kļuvušas par tādām, kuru darbības mērogi strauji samazinās, un tas notiek par spīti nesenajam straujajam darba samaksas kāpumam, kam vajadzētu stutēt patēriņu.
Jautājums par to, kādā veidā ekonomiskās izaugsmes gadus varētu nomainīt krīze, vairs nav aktuāls. Šobrīd daudz aktuālāka tēma ir, kādā veidā un kad tautsaimniecība varētu atjaunoties pēc pašreizējās, ar Covid-19 saistītās, krīzes. Salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2009. gada, finanšu krīzi šoreiz ekonomiskās nepatikšanas ir strukturētas citādi.
Patēriņa cenas janvārī Latvijā vidēji pieauga par 2,2%. Tai skaitā precēm kāpums bija 2,0%, bet pakalpojumiem – 2,7%. Arī turpmāk pakalpojumu cenas augs straujāk. Pakalpojumu cenu inflāciju virzošā algu kāpuma inerce būs spēcīga, par spīti lēnākai izaugsmei. Savukārt preču cenas labvēlīgi patērētājiem ietekmēs globālās izejvielu cenas.
Desmitgades noslēgums Latvijas ekonomikā šoreiz norit uz krietni vien optimistiskākas nots nekā iepriekšējās desmitgades noslēgums, tomēr diemžēl arī šoreiz nevaram slīgt pašapmierinātībā, jo politiskā un ekonomiskā spriedze pasaulē pieaug.
Savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi. Par to liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.
Ekonomikas struktūra Latvijas reģionos ievērojami atšķiras. Tas savukārt nozīmē, ka gadījumā, ja pasaules ekonomiskās izaugsmes tempi bremzējas un situācija starpvalstu tirdzniecības jomā turpina pasliktināties, pieauguma vai krituma tempi dažādu Latvijas reģionu vidū var visai ievērojami atšķirties.
Aizvien vairāk sāk šķist, ka mūsu valsts ekonomiskās augšupejas slāpējošo faktoru ir vairāk, nekā domāts iepriekš. Pagājušajā piektdienā iznākušie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām gada otrajā ceturksnī, lai arī daudz neatšķiras no sākotnējā aprēķina, kas bija visai pieticīgs, bet nelika domāt par kādas ekonomikas katastrofas tuvošanos, tomēr detalizētāks izklāts par sniegumu konkrētās ekonomikas nozarēs ne vienam vien var likt nepatikā saraukt degunu.
Kā liecina jaunākā statistika, gada pirmajā pusē IKP izaugsme ir bijusi 2,4%. Izaugsmes tempu palēnināšanās bija gaidāma, taču daudz līganāk, atbilstoši tam, kas šobrīd vērojams Centrāleiropas valstīs, kur izaugsmes temps, 2. ceturksnī saglabājas 3-5% amplitūdā. Gada pirmā puse Latvijas ekonomikai izrādījās negaidīti vāja, kur pretī Lietuvai un Igaunijai veikums bija labāks nekā gaidīts. Neskatoties uz atšķirībām, kopējā virzība ir uz to, ka nākamais gads būs liesāks par esošo. Otrajā ceturksnī iezīmējas izaugsmes palēnināšanās investīcijās un eksportā. Otrajā ceturksnī ir uzlabojies privātā patēriņa aktivitāte. Taču sagaidu, ka tā pieauguma temps gada otrajā pusē nedaudz nosēdīsies.
