Pirms gandrīz pieciem gadiem ieguvāt nacionālā muzeja statusu? Vai tas ko mainīja muzeja dzīvē?
Tas bija svarīgs solis, jo iepriekš situācija mazliet atgādināja personības dalīšanos – sarakstē ar ārzemju sadarbības partneriem mūs vienmēr uzrunāja par nacionālo muzeju un brīnījās, kad mēs skaidrojām, ka tādi neesam. Ņemot vērā mūsu krājuma apjomu un speciālistu kvalifikāciju, mēs jau tādi bijām iepriekš, tāpēc nacionālais statuss nebija nepelnīts. Atbilstoši likumam – mēs nosedzam savā jomā visu Latvijas teritoriju, sniedzam pakalpojumus plašai sabiedrības daļai (ceļojošās izstādes un programma Muzejs mūsu bagāžā, ar kuru braucam uz skolām, arī kalpo tam), konsultācijas, sadarbība ar līdzīgas ievirzes muzejiem.
Mūsu krājums pārstāv dažādus laika posmus: tā pirmsākumi sniedzas no XVIII gadsimta – no Nikolausa fon Himzela dabaszinātniskās kolekcijas, tai seko XIX gadsimta Rīgas Dabaspētnieku biedrība, XX gadsimts un Skolu muzeja, Jāņa Grestes kolekcijas… Ir jau ceturtais gadsimts, kad tiek turpināts šis darbs.
Paraksturojiet muzeja krājumu – cik daudzpusīgs tas ir?
Latvijas Nacionālais dabas muzejs (LNDM) ir daudznozaru dabaszinātņu muzejs, un tajā nav tikai zooloģijas vai ģeoloģijas materiāli, kādi mēdz būt pie augstskolām un kādi ir arī ārzemēs, proti, veltīti kādai atsevišķai nozarei. Mūsu muzeja krājums ir ļoti daudzveidīgs. Bioloģijas jomā zooloģisko krājumu veido dažādas apakšnozares, kā ornitoloģija, malakoloģija (bezmugurkaulnieki), mamaloģija (zīdītāji), osteoloģija (mācība par kauliem) un ļoti plašs entomoloģijas (kukaiņi) klāsts. Arī ģeoloģiskās kolekcijas ir bagātīgas: tajās
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00