ASV Augstākā tiesa nupat lēma, ka 1977. gada Starptautisko ārkārtas ekonomisko pilnvaru akts (IEEPA), kuru prezidenti gadu desmitiem ir izmantojuši starptautisko sankciju ieviešanai, nedod tiesības prezidentam vienpersoniski noteikt tarifus (ievedmuitu). Lēmumā ir nošķirtas divas lietas – regulēšana (prezidents drīkst aizliegt importu vai iesaldēt līdzekļus, lai novērstu draudus valstij) un nodokļu noteikšana. Tiesa atzina, ka tarifs pēc savas būtības ir nodoklis, bet ASV Konstitūcijas 1. pants nosaka, ka visas tiesības uzlikt nodokļus un nodevas pieder vienīgi Kongresam.
Sava veida ironija ir, ka šo lēmumu iespējamu padarīja republikāņu, ieskaitot Trampu, nozīmētie Augstākās tiesas tiesneši, tā dēvētie oriģinālisti. Kā ASV tiek saukti konservatīvie konstitucionālo tiesību juristi, kuri dzelžaini pieturas pie pamatlikuma sākotnējā burta. Parasti šāda nostāja noved pie republikāņiem labvēlīgiem lēmumiem, tomēr šoreiz divus ar pusi gadsimtus senais likuma burts nebija Trampa pusē.
Vienlaikus pastāv vairāki būtiski momenti, kuri ASV valdošo iekšpolitisko kaislību dēļ ir palikuši neievēroti. Iekšpolitikas kontekstā nozīmīgs šajā gadījumā ir tas, ka šis lēmums lielā mērā atbrīvo ASV prezidentu no atbildības par ekonomisko situāciju valstī. Daudzus pārmetumus viņam būs iespējams atvairīt, atsaucoties uz to, ka Augstākā tiesa ir apturējusi „Trampa tarifus”, bet vērsušās tiesā ir tieši vairākas demokrātu kontrolētās pavalstis.
Tikpat nozīmīgs ir arī lēmuma starptautiskais efekts, it īpaši nerietumu valstīs. Kurās šāda situācija tiek uztverta kā ASV vājums un neprognozējamība, kas ir pietiekami iemesli, lai Vašingtonas prasības un ultimātus neuztvertu nopietni un rīkotos pēc saviem ieskatiem. Piemēram, turpinot ar vērienu iepirkt Krievijas energoresursus. Kas Maskavai atbilstīgi sākotnējām aplēsēm tikai šogad nodrošinās papildu ienākumus 25–30 miljardu ASV dolāru apmērā.
Iepriekšminētais nenozīmē, ka ASV prezidents nevarētu turpināt līdzšinējo politiku, taču viņa rīcībā palikušie instrumenti ir tikai īslaicīgi un jūtami mazāk jaudīgi. Kongress savukārt ir politiski polarizēts un lēns, kā arī dzīvo starpvēlēšanu gaidās, kamdēļ sistēmiska lēmumu pieņemšana par jauniem tarifiem pat labākajā gadījumā kļūs iespējama nākamā gada sākumā. Vai arī nekļūs – tas jau būs atkarīgs no starpvēlēšanu rezultātiem.