Bolīvijā pagājušā gada oktobrī par valsts prezidentu, jāatgādina, tika ievēlēts labējais politiķis Rodrigo Pass Pereira, kurš neslēpj simpātijas pret ASV prezidentu Donaldu Trampu un Argentīnas prezidentu Havjeru Mileju. Būtiski, ka Pasa uzvara kļuva iespējama nevis pieprasījuma pēc labējas politikas dēļ, bet gan vērienīga konflikta divus gadu desmitus pie varas bijušo kreiso sociālistu partijas MAS (Movimiento al Socialismo) iekšienē starp eksprezidenta Evo Moralesa un iepriekšējā prezidenta Luisa Arses piekritējiem dēļ.
Pēdējais izdarīja visu iespējamo, lai nepieļautu ārkārtīgi populārā Moralesa atgriešanos pie varas, liedzot viņam dalību vēlēšanās. (Moralesam, aimaru indiānim, ir milzīgs valsts pamatiedzīvotāju indiāņu atbalsts, bet Bolīvija ir pati indiāniskākā valsts Dienvidamerikā – līdz pusei tās iedzīvotāju ir indiāņi, bet vēl 30–40% – metisi, kam ir ciešas saites ar indiāņu ciltīm.) Kas beidzās ar MAS sagrāvi kā prezidenta, tā parlamenta vēlēšanās.
Pass uzreiz pēc nākšanas pie varas savukārt ķērās pie priekšvēlēšanu solījumu īstenošanas un sāka atcelt vai mainīt MAS valdīšanas laikā ievestās sociālās programmas, kā arī īstenot vairākas ārkārtīgi nepopulāras reformas. Tāpat Bolīvijā sākās smagākā finanšu un arī degvielas krīze pēdējos 40 gados, tostarp gada inflācija aprīlī sasniedza 14%, graujot iedzīvotāju pirktspēju. Pilnīgam komplektam varas iestādes izdeva arī Moralesa aresta orderi, apsūdzot eksprezidentu par cilvēku tirdzniecību (attiecībām ar nepilngadīgo viņa prezidentūras laikā). Cits jautājums, ka fiziski arestēt Moralesu, kurš atrodas indiāņu cilšu kontrolētajā Čapares reģionā, varas iestādes nav spējīgas.
Visa iepriekšminētā rezultāts ir grandiozu mērogu protesti, valsts administratīvās galvaspilsētas bloķēšana un prasība Pasam atkāpties. Pie kam neapmierinātība pakāpeniski pieauga kopš janvāra, bet maijā sākumā sasniedza savus līdzšinējos mērogus. Šis konflikts ir arī kļuvis starptautisks, ASV un Argentīnai atbalstot Pasu, bet reģiona kreisajiem ar Kolumbiju priekšgalā – protestētājus.
Kā noslēgsies šīs krīze, protams, nav zināms, taču domājams, ka no tās iznākuma būs lielā mērā atkarīga visa turpmākā notikumu attīstība Dienvidamerikā, tajā skaitā ASV politika reģionā.