Dažas ir sapratušas, ka draudzēties ar potenciālo konkurentu ir izdevīgi. Daļa kompāniju secinājušas, ka tieši kopā ar jaunuzņēmumiem spēks ir lielāks. Iemesli ir dažādi, un rezultātā tagad daudzās valstīs lielās kompānijas un jaunuzņēmumi draudzējas. Arī Latvijā dažas lielās kompānijas šo ceļu nopietni izvērtē.
Pirmās iestrādnes
Pie mums zināmākie piemēri ir Swedbank, Lattelecom un Accenture projekti. "Izveidojušās pirmās sadarbības," norāda Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv valdes priekšsēdētāja Egita Poļanska un atzīst, ka šobrīd pie mums šajā aspektā visi vēl taustās, mēģinot atrast labākos sadarbības variantus.
Banku un telekomunikāciju nozarei interesē sadarbība ar jaunuzņēmumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Iesaistās arī IT kompānijas. Potenciāli laba sadarbība starp lielajām kompānijām un jaunuzņēmumiem varētu veidoties finanšu sektorā, te nav runa tikai par maksājumiem, te ir plašāks lauks, kas saistīts ar blokķēžu tehnoloģiju. Piemēram, kopš Swedbank Atvērtās sadarbības platformas (Open Banking) atklāšanas pērn novembrī saņemti vairāk nekā tūkstotis pieteikumu tā dēvētās finanšu smilškastes videi un jau izveidots ap 400 testa lietotņu. Interesentu vidū ir finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, jaunuzņēmumi, programmētāji un lietotņu veidotāji no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas un citām pasaules valstīm. Turklāt starp Baltijas valstīm no Latvijas saņemts visvairāk pieteikumu – aptuveni 120. Poļanskas ieskatā vēl viens potenciāli veiksmīgs sektors varētu būt medicīna, kur Latvijā jau ir daži vērā ņemami jaunuzņēmumi, piemēram, Anatomy Next.
Jaunuzņēmumu vides pazinēji arī akcentē, ka patlaban jaunuzņēmumiem ir vieglāk sadarboties ar privātajām kompānijām. Tās ir fleksiblākas, var vieglāk mainīties. Valsts uzņēmumiem nav šādu iespēju un pārmaiņas notiek daudz lēnāk. LIAA jaunuzņēmumu eksperte teic, ka sadarbības kandidātu vidū labprāt redzētu tādus pazīstamus zīmolus kā lidsabiedrība airBaltic un telekomunikāciju uzņēmumi Latvijas Mobilais telefons un Latvenergo.