Līdz biržai pēc ļoti ilga pārtraukuma ir nonācis valsts uzņēmums. Līdz 19. jūnijam var pieteikties uz AS LAU Infra grupa akcijām (1,57 eiro par akciju), kas pēc tam jūlija sākumā tiks kotētas Nasdaq Rīgas biržas Oficiālajā sarakstā. Kompānijas INVL Family Office vadītājam Andrejam Martinovam LAU Infra grupas piedāvājums izskatās pietiekami pievilcīgs gan no pašreizējā novērtējuma viedokļa, gan no potenciālās dividenžu politikas perspektīvas, kā arī no biznesa struktūras, darbības veida, nozares un biznesa pārvaldības modeļa skatpunkta.
Savukārt kompānijas Alphinox partnere Jūlija Bistrova ir skeptiskāka. No vērtējuma viedokļa raugoties, uzņēmums tiek piedāvāts par salīdzinoši pievilcīgu peļņas multiplikatoru Baltijas tirgus kontekstā, turklāt investoriem tiek piedāvāts par vidējo augstāks dividenžu ienesīgums. Uzņēmumam ir spēcīga tirgus pozīcija un nozīmīga loma valsts infrastruktūras uzturēšanā. Vienlaikus ar lielu piesardzību Alphinox vērtē uzņēmuma izaugsmes iespējas Latvijā, jo tas jau šobrīd uztur visus valsts un reģionālās nozīmes ceļus. Papildu nenoteiktību rada fakts, ka 2028. gadā beidzas pašreizējo līgumu termiņš, kas nozīmē risku zaudēt daļu no esošā tirgus nākotnes iepirkumos.
Par labu cenu
Pēc A. Martinova aprēķiniem cena, par kuru tiek piedāvātas akcijas, ir tuvāk iespējamā diapazona zemākajai robežai. Var redzēt, ka uzņēmuma mērķis nav pārdot valstij piederošās akcijas par maksimāli uzskrūvētu cenu, kā arī piesaistīt papildu kapitālu attīstībai ar maksimāli izdevīgiem noteikumiem sev. «Salīdzinot novērtējumu ar citiem biržā kotētiem uzņēmumiem, kas darbojas līdzīgā nozarē (lai gan tie ir lielāki un pilnībā nav salīdzināmi, tomēr sniedz aptuvenas indikācijas), LAU Infra grupas uzņēmuma vērtības rādītājs pret EBITDA peļņu (EV/EBITDA) ir ap 4,0, kas ir gandrīz divas reizes zemāks nekā vidējais rādītājs minēto uzņēmumu grupā,» atzīmē A. Martinovs.
Viņš vērtē, ka dividenžu politika ar mērķi nodrošināt aptuveni 7% gada ienesīgumu izskatās pievilcīga. Dažādu veidu investoriem, šķiet, ir atstāta vieta papildu peļņas potenciālam, iespējams, pat uzreiz pēc kotēšanas biržā. Protams, tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, taču varbūtība pastāv.
Turklāt Alphinox neredz uzņēmumu tikai kā dividenžu stāstu. Tā rīcībā ir vairāki potenciāli izaugsmes virzieni, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) projekti, kā arī infrastruktūras attīstības projekti, kas saistīti ar aizsardzības vajadzībām. Pozitīvi, ka daļā līgumu ir paredzēta izmaksu indeksācija, kas zināmā mērā pasargā no inflācijas ietekmes. Tāpat uzņēmums darbojas nozarē, kur valsts infrastruktūras ieguldījumu un aizsardzības tēriņu pieaugums var radīt papildu pieprasījumu nākamajos gados.
Noteikti riski
Galvenie riski saistīti gan ar uzņēmuma darbību, gan IPO struktūru, liecina Alphinox analīze. Pēc kotēšanas biržā brīvā akciju daļa būs samērā neliela, valstij saglabājot vairāk nekā 80% akciju. Tas var nozīmēt zemāku likviditāti un lielākas akcijas cenas svārstības pie salīdzinoši nelieliem darījumu apjomiem. Tāpat pastāv politiskais risks, kuru ne uzņēmums, ne mazākuma akcionāri nespēj ietekmēt. Papildu bažas rada fakts, ka kotēšana biržā notiek laikā, kad vadība prognozē ieņēmumu un EBITDA peļņas samazinājumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Būtisks risks ir arī degvielas cenu dinamika, jo uzņēmuma rentabilitāte ir jutīga pret degvielas izmaksām. Lai gan daļa līgumu paredz izmaksu indeksāciju, ilgstoši augstas cenas var negatīvi ietekmēt peļņas rādītājus. Jāņem vērā arī augstā nenoteiktība saistībā ar nākotnes valsts iepirkumiem un pieaugošo konkurenci tirgū.
Daļu no akciju pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem LAU Infra grupa plāno novirzīt valsts budžetam, ne tikai uzņēmuma attīstībai. «Investori tradicionāli pozitīvāk vērtē situācijas, kurās lielākā daļa piesaistītā kapitāla tiek novirzīta uzņēmuma attīstībai. Ja nozīmīga līdzekļu daļa nonāk valsts budžetā, tas pats par sevi nav negatīvs faktors, tomēr tas samazina tiešo ieguvumu uzņēmuma izaugsmei no piesaistītā kapitāla,» skaidro J. Bistrova.
Vadības jautājums
«LAU Infra grupa šobrīd ir klasiska valsts kapitālsabiedrība, un, visticamāk, kotēšana biržā šo situāciju būtiski nemainīs. Šis fakts ir vai nu jāpieņem, un tad šis ir labs brīdis kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku, vai arī, ja nevar to pieņemt, labāk izvairīties no šāda veida ieguldījumiem,» uzskata A. Martinovs.
Viņaprāt, lielāko daļu risku, kas parasti tiek minēti saistībā ar investīcijām valsts uzņēmumos (vājāka pārvaldība, konkurences ierobežojumi, atkarība no publiskajām interesēm, politiskajām vētrām u. c.), kompensē piedāvātā cenas atlaide. Savukārt LAU Infra grupai ir vairākas priekšrocības, kas izriet no galvenā akcionāra statusa – lojāli klienti, vieglāka piekļuve militārajiem projektiem, finansiālā stabilitāte, kā arī peļņas izmantošanas perspektīvas.
Runājot par korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta niansēm, A. Martinovam mērenas bažas rada divi aspekti. Pirmkārt, padomes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs vienlaikus vada arī vienu no lielākajiem uzņēmuma klientiem un pasūtītājiem VAS Valsts nekustamie īpašumi, kas potenciāli rada interešu konfliktu, kuru, cerams, uzņēmums efektīvi pārvalda. Otrkārt, valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis aktīvi darbojas politikā pašvaldības līmenī (ir Liepājas domes deputāts no Liepājas partijas) – tas rada papildu slogu šajā jautājumā un pievieno noteiktu politiskās atkarības dimensiju. Uzņēmuma biržas prospektā norādīts, ka interešu konfliktu nav.
Tomēr šos apstākļus A. Martinovs šobrīd nevērtē kā kritiskus, tie drīzāk kalpo kā atgādinājums par valsts kapitālsabiedrību specifiku salīdzinājumā ar privātiem uzņēmumiem. Visticamāk, pēc kotēšanas biržā būtu lietderīgi turpināt stiprināt uzņēmuma korporatīvās pārvaldības kvalitāti, darbības neatkarību no lielākā akcionāra un interešu konfliktu novēršanas labo praksi.
Jāatzīmē, ka LAU Infra grupas statūti noteic, ka ir jābūt trim valdes locekļiem, bet šobrīd ir divi. Valdes locekle Ilze Bukulde bija spiesta pamest amatu kriminālprocesā aizturētā vīra dēļ. «Situācija, kurā uzņēmuma valdē sākotnējā publiskā piedāvājuma procesa laikā nav pilns locekļu sastāvs, nav ideāla. Tomēr, cik saprotams, pašlaik ir uzsākts jauna valdes locekļa atlases process. Tas nenozīmē, ka pašreizējā situācija rada tūlītējus riskus, jo abiem esošajiem valdes locekļiem ir atbilstoša pieredze un kompetence, turklāt viņu darbu uzrauga un atbalsta padome,» vērtē J. Bistrova.