Oskars un Grammy
Mēnesi pēc notikušā emocijas pierimušas un jau nosēdušās prātā. 26. janvāra notikumi ir sagremoti, jāturpina dzīvot tālāk. Masu mediji (un īpaši dzeltenā prese) jau iztirzājuši katru iespējamo (un pat neiespējamo) tematu par aizgājēju dzīvi. Notikušais kā negaidīts zibensspēriens no skaidrām debesīm pārsteidza ikvienu. Kobe vienmēr par sevi bija pārliecināts un tika radījis neiznīcināma tēla sajūtu. Avioekspertu oficiālais atzinums vēl tikai gaidāms, tomēr pagriezt laiku atpakaļ un izglābt deviņas dzīvības vairs nav iespējams.
Vēsts par Braienta bojāeju visu pasauli pāršalca zibensātrumā, turklāt tabloīdi informāciju publicēja, vēl pirms to uzzināja nelaiķa sieva. Kaut kas tik pēkšņs un liels radīja milzu rezonansi, kas varētu būt pielīdzināma Velsas princeses Diānas autokatastrofai. Braients helikopteru izmantoja, lai izvairītos no Losandželosas milzu sastrēgumiem. Laiks ir visdārgākais šai pasaulē, un viņš vēlējās to atlicināt ģimenei – sievai Vanesai un četrām meitām. Tomēr ierastais lidojums šoreiz galamērķi nesasniedza. Tas bija liels trieciens basketbolam. Tā bija retā reize, kad arī lieli vīri mēdza raudāt kameras priekšā.
Negaidītā traģēdija nomāca ikgadējo ASV mūzikas Grammy balvu pasniegšanas ceremoniju, kas tieši todien norisinājās vietā, kur mājas spēles tradicionāli aizvada Losandželosas Lakers. Staples Center arēnā Kobe valdīja teju 20 gadu. Tur viņš demonstrēja savas prasmes laukumā un radīja neaizmirstamus mirkļus. Tomēr todien, 26. janvārī, ļaudis pie arēnas nolika ziedus, svecītes, komandas atribūtiku, pieminot nelaiķi. Savukārt pašā arēnā notiekošajā Grammy ceremonijā, operatīvi pieskaņojot pasākuma programmu, izcilo basketbolistu godināja mūziķi. Divas nedēļas vēlāk ASV Kinoakadēmijas Oskara balvu pasniegšanā starp aizgājušajiem filmu industrijas ļaudīm tika pieminēts arī Kobe. Tas nebija tāpēc, ka viņš ir bijušais basketbolists, – tikai pirms diviem gadiem šajā ceremonijā Kobe Braients par animācijas īsfilmu Dārgais basketbol [Dear Basketball] pats saņēma prestižāko kinobalvu. Īsfilma bija balstīta uz basketbolista sarakstītu dzejoli, 2015. gadā paziņojot par pēdējo sezonu NBA. Tās veidošanā piedalījās paši labākie. Skaņas celiņu veidoja leģendārais Džons Viljamss – komponists, kurš sacerējis neskaitāmus skaņdarbus, ko ikviens, kurš nav dzīvojis zem akmens, dzirdējis vismaz reizi. Viņš radījis muzikālo noformējumu tādām filmu sērijām kā Indiana Džonss, Harijs Poters un Zvaigžņu kari. Komponista darbs novērtēts ar 52 Oskara nominācijām, kas ir teju nepārspējams rekords. Savukārt par zīmējumiem un režiju parūpējās Disney multfilmu Mazā nāriņa, Skaistule un briesmonis un Aladins ilustrators Glens Kīns, kas apliecina Braienta ietekmi ārpus basketbola. Viņš bija globāla ikona un pazīstams it visur, aktīvs un ne mazāk ietekmīgs būdams arī pēc karjeras beigām.
Mambas mentalitāte
Ienākot NBA, Braients bija lielākā vidusskolas zvaigzne. 1996. gada draftā ar 13. kārtas numuru viņu izvēlējās Šarlotas Hornets, kas 17 gadu veco talantu nemaz negribēja. Viss bija izlemts jau pirms drafta, Hornets vienojoties ar Lakers par maiņas veikšanu. Šobrīd nav iespējams iedomāties Braientu kāda cita NBA kluba kreklā, jo visus 20 gadus viņš bija uzticīgs tikai vienai franšīzei, kas mūsdienu sportā ir retums.
Visu rakstu lasiet žurnāla Sporta Avīze marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!