Majestātiskās Gīzas piramīdas 4600 gadu laikā ir zaudējušas saulē mirdzošo balto plākšņu apvalku, un arī milzu akmens bluķu ārmala ir mazliet nodrupusi, taču valdnieku atdusas vietas joprojām cēli slejas virs tuksnešainās ainavas, spītējot zemestrīcēm un citiem dabas izaicinājumiem. Ņemot vērā, ka liela daļa mūsdienās celto celtņu nonāk uz sabrukšanas robežas jau krietni pirms gadsimta jubilejas nosvinēšanas, seno ēģiptiešu spēja uzbūvēt tik noturīgas ēkas patiesi izraisa apbrīnu. Izrādās, ka ilgmūžības pamatā ir ne vien pamatīgie akmens bluķi, bet arī inženierijas viltības.
Heopsa piramīda ir vienīgais no antīkās pasaules septiņiem brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām. Vienkāršākais veids šī fenomena izskaidrošanai būtu aizbildināties ar masīvo konstrukciju. Piramīda sastāv no aptuveni 2,3 miljoniem akmens bloku, kuru kopējais svars sasniedz sešus miljonus tonnu. Tomēr ar akmens krāvumu nepietiek, lai pārciestu zemestrīces, kas sagrāvušas krietni lielākas monolītās klintis. Turklāt gan Ēģiptē, gan Centrālamerikā ir vairākas citas piramīdas, kas mūsdienās atgādina gruvešu kaudzi.
ATSLODZES KAMBARU EFEKTS
Tas pamudināja ēģiptiešu zinātniekus meklēt citādāku izskaidrojumu. Un viņi atrada. Tieši virs Heopsa apbedījuma telpas, aptuveni 147 metru augstumā, arheologi uzgāja vairākas tukšas kameras, kas zemestrīču laikā izkliedē vibrācijas un ļauj milzu akmens bluķiem «staigāt».
Darba autori ir pārliecināti, ka tieši šie risinājumi padarīja piramīdu pārsteidzoši izturīgu pret zemes drebēšanu, neatkarīgi no tā, vai celtnieki to bija iecerējuši, vai arī fenomens radies nejauši.
Seismologa Asema Salamas vadītā komanda no Ēģiptes Nacionālā astronomijas un ģeofizikas pētniecības institūta novietoja 37 pārnēsājamus vibrācijas sensorus piramīdā un ap to, lai noteiktu, kā tā reaģē uz kustībām apkārtējā pasaulē. Mērījumi tika veikti valdnieka un valdnieces kambaros, vertikālajās spiediena mazināšanas kamerās tieši virs faraona kambara, ejās un tuneļos, uz ārējiem akmeņiem un uz zemes ap piramīdu.
Šie sensori mēra sīkas apkārtējās vides vibrācijas no visdažādākajiem avotiem, ieskaitot vēju, automašīnas, ūdens viļņošanos un, protams, zemestrīces, kas pastāvīgi notiek Zemes garozā.
VIBRĒ ATŠĶIRĪGĀS FREKVENCĒS
Mērījumi parādīja, ka piramīdu ieskaujošajā zemē visi ārējie avoti kopā radīja pastāvīgu fona frekvenci aptuveni 0,6 hercu diapazonā. Tomēr lielākajā daļā piramīdas frekvence bija aptuveni 2,02,6 Hz. Šī neatbilstība starp zemes vibrācijas frekvenci un pašas piramīdas vibrācijas frekvenci varētu būt viens no iemesliem, kāpēc zemestrīces ir nodarījušas tik maz ļaunuma. Atšķirības nozīmē, ka seismiskā enerģija var mazāk efektīvi pāriet no zemes uz konstrukciju, tādēļ tiek novērsta rezonanses pastiprināšanās, kas var nopietni bojāt ēkas.
Interesanti, ka vibrācija pie piramīdas pamatnes lielākoties bija vienmērīga, bet, būvei sašaurinoties, pieņēmās spēkā. Tomēr tikai līdz atslodzes kamerām. Tukšajās iedobēs starp akmeņiem vibrācijas strauji samazinājās, noņemot spiedienu uz piramīdu, teikts žurnālā Scientific Reports publicētajā ziņojumā.
Kairas apkārtni zemestrīces drebina salīdzinoši reti, tomēr pēdējās divās desmitgadēs divas spēcīgākas ir bijušas. 1847. gadā reģionu satricināja 6,8 balles stipra zemestrīce, un 1992. gadā tika reģistrēta 5,8 baļļu drebēšana, kas no piramīdas augšējās daļas atdalīja vairākus apvalka akmeņus.