Kā tieši mūsu smadzenes apstrādā prieku? Un kā bēdas? Daudziem šie jautājumi varētu šķist abstrakti, filozofiski vai tādi, uz kuriem nav nepieciešamas atbildes. Taču ne zinātniekiem. Centīga darba rezultātā viņi izveidojuši detalizētu karti, kurā redzama visu svarīgāko emociju atspoguļošana cilvēka smadzenēs. Izrādās, smadzenes apstrādā līdzīga veida emocijas pēc vienota parauga, tādēļ arī to izraisītās sajūtas ir līdzīgas.
Amerikāņu zinātnieki iesaistīja eksperimentā 30 brīvprātīgos, kuriem lika skatīties emocijas izraisošus dažādu žanru filmu fragmentus, vienlaikus ierakstot smadzeņu aktivitāti un vērojot cilvēku uzvedību. Pēc tam viņi ar mākslīgā intelekta (MI) algoritmiem analizēja iegūtos attēlus un izveidoja mentālo karti. Tajā attēlota ķermeņa reakcija uz ekrānā redzamajiem notikumiem un smadzeņu aktivitāte.
SAGRUPĒTAS EMOCIJAS
Rezultāti atklāja ļoti interesantu ainu. Smadzenes sagrupēja emocijas nepārprotamā veidā – vienā stūrī bija vainas apziņa, dusmas un riebums, bet otrā – laime, apmierinātība un lepnums.
Šie atklājumi varētu palīdzēt izskaidrot, kāpēc bailes, nemiers un dusmas izraisa vienu un to pašu ķermeņa reakciju – ātru elpošanu un sirdsklauves – un rada līdzīgu nepatīkamu sajūtu prātā. Cieši saistītas ir arī mīlestība, lepnums un sirsnība, kas ķermenī izsauc patīkamu siltumu.
«Cilvēku emocionālā pieredze ir subjektīva,» žurnālā Nature Communications skaidro darba autore Jumenga Ma no Emorija Universitātes ASV, «mēs izmantojam tehnoloģijas, lai objektīvā, zinātniskā veidā izprastu emociju pamatā esošos mehānismus. Rezultāti parādīja, ka, piemēram, dusmu un baiļu izjušana bieži vien notiek ciešāk blakus nekā laimes vai sajūsmas gadījumi.»
PĒTĪS KARTES PĀRMAIŅAS
Pētnieki plāno izmantot atklājumus, lai izprastu, kā šī mentālā karte atšķiras cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām.
«Pētījumi liecina, ka cilvēki ar depresiju un trauksmi emocijas attēlo saspiestākā, mazāk diferencētā veidā. Tie arī parāda, ka cilvēkiem, kuri emocijas attēlo ar lielāku detalizāciju un diferenciāciju, parasti ir labāki veselības rādītāji,» stāsta pētījuma līdzautors Filips Krāgels, piebilstot, ka vēlas izpētīt, kā šī emociju mentālā karte attīstās laika gaitā.
«Emocijas ir cilvēka pieredzes centrā, tās nav tikai reakcijas uz lietām,» viņš skaidro, «tās ir svarīgas mūsu panākumiem un labsajūtai. Tās palīdz mums labāk komunicēt, mācīties no savas pieredzes un just līdzi citiem.»
ATVIEGLO SAJŪTU IZPRAŠANU
Žurnālā Nature Communications publicētajā rakstā teikts, ka atklājumi pastiprina ilgstošo novērojumu, ka cilvēki ziņo par savām sajūtām atbilstoši mentālās kartes izkārtojumam, pat ja viņiem nav ne jausmas par šādas emociju sagrupēšanas pastāvēšanu. Tas nozīmē, ka kartes veida struktūra varētu būt radusies ilgstošā evolūcijas procesā dažādu smadzeņu daļu veikto darbību rezultātā. Proti, šāda grupēšanās palīdz cilvēkam labāk apzināties un izjust katras emociju grupas izpausmes.
Pagājušajā gadā cita zinātnieku grupa izveidoja līdzīgu karti, kurā parādīja, kā cilvēka ķermenis reaģē uz 14 dažādām izplatītām emocijām. No tās izriet, ka bailes visvairāk izjūtam krūtīs, savukārt depresija izraisa nejutīgumu ekstremitātēs un galvā. Laime tiek attēlota kā sajūtu vilnis, kas ietekmē visu ķermeni, savukārt dusmas galvenokārt plūst augšup un lejup pa rokām un plaukstās.