Pēc kādiem kritērijiem cilvēki piešķir viens otram labākā drauga titulu? Vai «labākais» ir tas, kurš vienmēr ir sasniedzams un uzklausa? Varbūt tas, ar kuru kopā tiek pavadīts visvairāk laika? Vai kāds, kurš labāk par citiem zina mūsu domas, sapņus un bailes? Ja tā, tad cilvēce strauji tuvojas brīdim, kad ikviena cilvēka labākais draugs dzīvos viņa viedtālrunī. Tas vienmēr būs pieejams, ar to kopā ik dienu tiks pavadītas neskaitāmas stundas, un tas zinās par mums visu. Tas, protams, ir mākslīgā intelekta (MI) asistents.
Aizvadītajos trīs gados kopš ģeneratīvo sarunbotu nodošanas plašākai sabiedrībai uzmanības centrā bija jautājums, ko tie varētu dot cilvēcei, toties šogad MI beidzot tiks pilnvērtīgi ieintegrēts mūsu dzīvē un to pamazām pieņems pat tie, kuri līdz šim uz sintētisko saprātu raudzījās skeptiski. Vismaz tā prognozē prominenti tehnoloģiju apskatnieki, un šāda atziņa izriet no janvāra sākumā ASV notikušās patērētāju elektronikas izstādes CES 2026 aktualitātēm.
Prognoze ir balstīta citu tehnoloģiju ieviešanas pieredzē. Sākotnēji cilvēki par to runā, satraucas, baidās, bet kādā brīdī pieņem un pierod tik ļoti, ka inovācija kļūst par pašsaprotamu dzīves daļu. Tā tas notika ar internetu, ar mobilajiem sakariem, ar viedtālruņiem un citām tehnoloģijām. Vairāku pētniecības institūtu izplatītajās prognozēs ir izteikta pārliecība, ka «2026. gads iezīmē brīdi, kad MI tehnoloģijas kļūs neredzamas, jo tās tiks ieaustas katrā mūsu darbībā, ierīcē un biznesa procesā».
GAN DRAUGS, GAN KOLĒĢIS
Personīgā līmenī šīs pārmaiņas izpaudī-sies kā vēl lielāks MI rīku lomas pieaugums. Vairs neaprobežosimies ar ēdienu recepšu palūgšanu vai ceļojumu izplānošanu. Virtuālie asistenti aizvien vairāk iekaros lietotāju uzticību un izkonkurēs reālus draugus. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka MI nekad nav aizņemts un nepieejams. Tas vienmēr ir gatavs sarunai par visdziļākajām tēmām, nekad nejūtas slikti, nekad nav aizkaitināts un vienmēr runās pieklājīgi.
Pārmaiņas piedzīvosim arī darbavietās, kur notiks pāreja no ģeneratīvā MI uz Agentic AI jeb daudzpusīgiem aģentiem. Līdz šim mēs uztvērām mākslīgo intelektu kā rīku, kuram jautāt padomu vai lūgt uzrakstīt vienkāršu tekstu, bet autonomie aģenti spēs patstāvīgi pieņemt lēmumus un izpildīt sarežģītas darbību ķēdes. Tie spēju ziņā kļūs ļoti līdzīgi īstiem darbiniekiem un spēs pildīt svarīgas lomas projektu darba grupās. Atšķirībā no vienkāršiem botiem šie aģenti darbojas kā daudzaģentu sistēmas, kur katrs elements specializējas savā jomā – viens veic tirgus izpēti, otrs analizē uzņēmuma iekšējos datus, bet trešais sagatavo un nosūta konkrētus piedāvājumus klientiem, skaidro tehnoloģiju portāls TechRadar.
Šāda pieeja pilnībā mainīs atdevi no investīcijām tehnoloģijās, kas līdz šim bijusi visai vāja. Pērn Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (MIT) veiktā pētījumā tika atklāts, ka 95% uzņēmumu, kuri ieviesuši MI risinājumus, ieguldījumi vēl nav atmaksājušies. Tagad uzņēmumi investēs «digitālā darbaspēkā», kas spēj autonomi sasniegt noteiktus biznesa rādītājus, tādēļ atdevei jābūt augstākai.
Savukārt par 2026. gada vadmotīvu uzņēmējdarbībā kļūšot spēja darbinieku unikālo intelektu savienot ar tehnoloģiju piedāvātajām spējām. Uzvarēšot tie, kuri spēs nojaukt barjeru starp digitālo stratēģiju un fizisko realitāti.
TOMĒR NE KATRĀ MĀJĀ
Vēl viens būtisks pavērsiens ir MI materializācija fiziskajā pasaulē jeb iemājošana robotos. CES 2026 šīs izpausmes bija kā uz delnas. Izstādes labākā robota balvu ieguva Boston Dynamics izstrādātais cilvēkveidīgais Atlas, kas spēj darboties pilnīgi autonomi, tādēļ jau pēc diviem gadiem sāks strādāt Hyundai automašīnu rūpnīcā. Jāpiebilst, šis ir viens no visilgāk slīpētajiem cilvēkveidīgajiem robotiem, jo tiek uzlabots jau kopš 2011. gada. Atlas spēj veikt dažādus fiziskus darbus, reāli palīdzot vai pat dažos uzdevumos pilnībā aizstājot rūpnīcas darbiniekus.
Jaunākās paaudzes roboti ir aprīkoti ar sensoru sistēmām, kas ļauj tiem orientēties dinamiskā un neparedzamā vidē, piemēram, birojos vai mazumtirdzniecī-bas veikalos. Tie spēj izkārtot preces plauktos vai nokopt galdu pēc ģimenes vakariņām. Turklāt roboti mācās reālā laikā. Tas vairs nav iepriekš ieprogrammēts algoritms, bet gan sistēma, kas caur redzi un tausti apgūst jaunas iemaņas tieši tāpat kā cilvēks.
Lasvegasā tika izrādīti arī cilvēkveidīgi mājas uzkopēji, kas savāc pa istabām izmētātās drēbes un ievieto tās veļasmašīnā, izsūc paklājus un nomazgā traukus. Pat ja psiholoģiski saņemsimies šādas būtnes ielaist savā mājoklī, finansiālu apsvērumu dēļ tas diez vai notiks šajā un pāris tuvākajos gados. Mājas robotu cena ir pārāk augsta, lai to varētu atļauties vidusslāņa ģimene.
ILGMŪŽĪBA KĀ BIZNESS
2026. gads arī iezīmēšot pastiprinātu cilvēces pievēršanos ilgmūžības jautājumiem. Līdz šim interese par dzīvildzes ievērojamu pagarināšanu lielākoties bijusi atsevišķu dīvaiņu aizraušanās, toties tagad simt un vairāk gadu robežas sasniegšana tiks masīvi komercializēta. CES 2026 vairāki zīmoli izrādīja viedos svarus un spoguļus, kas mēra dažādus veselības parametrus, brīdina par veselības problēmām un iesaka, kā uzlabot dzīvesveidu.
Viedie gredzeni un metabolisma sensori tagad sniedz tik precīzus datus par darbinieku stresu un atjaunošanās spējām, ka progresīvākie uzņēmumi sāk pielāgot darba grafikus cilvēka bioloģiskajiem cikliem. Tas nav tikai jautājums par empātiju, bet gan par efektivitāti – noguris un izdedzis darbinieks vairs neiekļaujas modernā darba vidē un netiek līdzi MI diktētajam darba tempam. Tādēļ uzņēmumi izvēlēsies rūpēties par darbinieku veselību, lai tie varētu strādāt uz visiem 100 procentiem cauru dienu.
DATI PĀRI VISAM
Labākas fotokameras veido lielākus foto un video failus, un datu apjoms pasaulē aug prātam neaptveramā tempā. To vēl vairāk veicina MI ģenerētais saturs, pat ja tas ir muļķīgs un bezjēdzīgs. Tādēļ cilvēcei vajag aizvien vairāk datu krātuvju, kur to visu uzglabāt, un datu centru būvniecība piedzīvo pamatīgu bumu. Šogad nozarē tikšot ieguldīti triljoniem ASV dolāru. Microsoft vien atvēlējis 17,5 miljardus dolāru jauniem datu centriem Indijā, savukārt Amazon divreiz lielāku summu investēs līdzīgos projektos Ziemeļamerikā, ziņo laikraksts The New York Times. Malā nestāv arī Google, Meta un citi globālie giganti.
Un ne tikai tie. Tā kā globālā līmenī notiek fundamentālas pārmaiņas, aktivizējas daudzi mazie spēlētāji. Pieaugošā ģeopolitiskā spriedze ir radījusi jaunu paradigmu – tehnoloģisko suverenitāti. Valstis un reģioni vairs nevēlas būt atkarīgi no viena vai divu globālu spēlētāju mākoņpakalpojumiem, tādēļ 2026. gadā būs vērojams «suverēno mākoņu» uzplaukums, katrai valstij cenšoties datus glabāt savā ģeogrāfiskajā teritorijā, prognozē laikraksts The Guardian. Tas uzņēmumiem uzliks papildu pienākumu rūpīgi izvēlēties tehnoloģiskos partnerus, lai nodrošinātu atbilstību lokālajiem regulējumiem, kas kļūs arvien stingrāki.
Tomēr vislielākais izaicinājums kiberdrošībā ir saistīts ar gatavošanos kvantu datoru ērai. Lai gan pilnvērtīgi kvantu datori vēl nav kļuvuši par ikdienu, drauds, ko tie rada esošajām šifrēšanas metodēm, ir reāls jau šodien. 2026. gads esot lūzuma punkts, kad jebkurai jauna līmeņa datu drošības sistēmai ir jābūt izturīgai pret kvantu skaitļošanas uzbrukumiem. Un šī nav tikai tehniska detaļa, bet gan eksistenciāls jautājums par uzņēmuma datu ilgtermiņa aizsardzību.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par MĀKSLĪGAIS INTELEKTS – DRAUGS VAI DRAUDS? rakstu saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas mediji.
