Jau pirms Izraēlas premjera ierašanās bija skaidrs, ka eiropieši savas domas nemainīs, jo ir apņēmušies saglābt vienošanos. Taču Netanjahu varēja mēģināt viņus pārliecināt par nepieciešamību ierobežot Teherānas ballistisko raķešu programmu un panākt pilnīgu Irānas aiziešanu no Sīrijas. Tajā pašā laikā viņam nācās uzklausīt kritiku par neseno asinsizliešanu Gazas joslā, ko izraisīja ASV vēstniecības atklāšana Jeruzalemē.
Atšķirīgs ceļš uz mērķi
Netanjahu Irānu uzskata par galveno draudu Izraēlas pastāvēšanai, tāpēc jau kopš sākta gala ir kritizējis 2015. gadā ASV, Francijas, Lielbritānijas, Vācijas, Ķīnas un Krievijas parakstīto vienošanos ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Pret kodolvienošanos skeptiski noskaņotā Trampa stāšanās ASV prezidenta amatā bija atvieglojums Netanjahu, kurš nespēja rast kopīgu valodu ar Trampa priekšteci Baraku Obamu.
Maija sākumā Tramps paziņoja, ka Vašingtona izstājas no kodolvienošanās, un deva rīkojumu savai administrācijai atjaunot ekonomiskās sankcijas pret Irānu. ASV prezidents uzskata, ka vienošanās ir nepilnīga, jo tā tikai uz laiku ierobežo Irānas kodolaktivitātes, kā arī nevēršas pret Teherānas ballistisko raķešu programmu un islāma republikas pieaugošo ietekmi reģionā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 7. jūnija, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
palestīnieši arī ir cilvēki
Hūgo Vācietis