Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Baltijas valstis, īpaši Latvija, krasi paaugstinājušas spiedienu uz tur dzīvojošajiem krieviem un noticis "straujš rusofobijas uzliesmojums, kas tiek kultivēts valsts līmenī", apgalvojis ministrijas pārstāvis.
"Izglītības sistēmā aizliegta krievu valoda, tiek grauti pieminekļi, pārdēvētas ielas un vēsturiskie rajoni. Uzturēšanās atļauju apstiprināšanai tagad jānoliek latviešu valodas eksāmens," žēlojusies amatpersona.
Ministrijas pārstāvis arī apgalvojis, ka Krievija daudzkārt Baltijas valstis "saukusi pie starptautiskas atbildības par šiem ilgstošajiem pārkāpumiem". Ārlietu ministrija sūtījusi iesniegumus ANO cilvēktiesību komisāra birojam un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstākajam komisāram nacionālo minoritāšu jautājumos, taču neesot izdevies saņemt "saturīgu atbildi".
Kā krievu vajāšanas piemēru ministrijas pārstāvis piesaucis prokremliskā aktīvista, sevi par Latvijas Nepilsoņu kongresa līderi dēvējošā Aleksandra Gapoņenko lietu. Viņam janvārī tiesa piesprieda desmit gadu ieslodzījumu par nacionālā naida kurināšanu un palīdzību ārvalstij īstenot pret Latviju vērstas darbības.
Krievijas Ārlietu ministrija gatavojoties Gapoņenko jautājumu ierosināt apspriešanai ANO Cilvēktiesību padomes nākamajā sēdē.