Melnkalnes galvaspilsētā Podgoricā un daudzviet citur 623 tūkstošu iedzīvotāju valstī, kas ir pazīstama ar Adrijas jūras piekrastes un kalnu ainavām, šonedēļ notiek daudzi ar neatkarības referendumu saistīti pasākumi.
Pirms 20 gadiem, kad Melnkalne vēl atradās vienā valstī ar Serbiju – Serbijas un Melnkalnes savienībā – , sabiedrībā valdīja ievērojama šķelšanās par valsts nākotnes attīstības ceļu un identitāti. 2023. gada tautas skaitīšanā ap 41% pilsoņu sevi identificēja kā melnkalniešus, bet ap 33% – kā serbus, no kuriem liela daļa uzskata, ka valstij jāsaglabā cieši politiskie, kultūras un reliģijas sakari ar Krievijai draudzīgo kaimiņvalsti Serbiju, vēsta Deutsche Welle.
Tomēr 2006. gada 21. maijā notikušajā referendumā 55,5% nobalsojušo atbalstīja Melnkalnes neatkarību. 2006. gada 3. jūnijā pasludinātās valsts neatkarības panākšanas centienus vadīja Milo Džukanovičs, kurš bijis Melnkalnes prezidents divus termiņus un premjerministrs četras reizes un kura vadībā valsts pievienojās NATO un distancējās no vēsturiskā slāvu sabiedrotā – Krievijas. Taču, kā atzīmē politikas eksperti, neatkarības pirmajos gados netika izmantotas visas iespējas straujāk veikt demokrātiskās reformas un cīnīties pret organizēto noziedzību un korupciju.
2023. gada prezidenta vēlēšanās uzvarējušais 39 gadus vecais ekonomists Jakovs Milatovičs tagad saka, ka pēdējos 20 gados valsts piedzīvojusi progresu – iestājusies NATO un pievienojusies eirozonai –, taču jāatzīst arī tas, ka daudzas iespējas nav tikušas izmantotas. Melnkalnes iedzīvotājiem galvenās prioritātes esot ekonomika un dzīves līmeņa paaugstināšana. Valsts ekonomikas pamatbalsts ir tūrisms. Ceļā uz pievienošanos ES galvenā prioritāte esot valsts institūciju nostiprināšana. Starp sešām Rietumbalkānu valstīm ceļā uz integrāciju ES Melnkalne ir tikusi vistālāk, pievienošanās sarunas uzsāktas 2012. gadā. ES jau izveidojusi darba grupu, kam jāizstrādā Melnkalnes iestāšanās ES līgums.