Intensīvu darbu pie reformām Ungārijas iekšpolitikā un ārpolitikā, lai atjaunotu Krievijai draudzīgā Viktora Orbāna valdīšanas laikā iedragāto tiesiskumu valstī un attiecības ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES), sācis jaunais premjerministrs Pēters Maģars. Ja šonedēļ notiekošās Ungārijas tehniskās sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) izrādīsies sekmīgas, plānots, ka P. Maģars jau nākamajā pirmdienā Briselē varētu parakstīt politisko vienošanos ar EK, kurā apņemtos līdz 31. augustam veikt nepieciešamās likumu un institucionālās reformas, lai atbloķētu Ungārijai V. Orbāna valdīšanas laikā iesaldēto piekļuvi ES fondu līdzekļiem.
Tuvojas arī 31. maijs, ko P. Maģars noteicis kā termiņu, līdz kuram Ungārijas prezidentam Tamāšam Šujokam un citām ar V. Orbānu un viņa partiju Fidesz saistītajām augstākajām valsts amatpersonām jāpamet savi amati. Pretējā gadījumā P. Maģars solījis izmantot savas partijas Tisza konstitucionālo vairākumu parlamentā, lai nomainītu augstākās amatpersonas.
Savukārt šonedēļ notikušajā pirmajā ārvalstu vizītē savā amatā – uz Poliju – P. Maģars paudis gatavību atjaunot ciešu sadarbību ar šo kaimiņvalsti un sadarbību Višegradas grupas ietvaros, kā arī panākt vienošanos ar Ukrainu par ungāru minoritātes tiesībām, lai jau jūnija sākumā sarīkotu tikšanos Rietumukrainā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Saspringta vasara
Joprojām pastāv risks, ka Ungārija var zaudēt piekļuvi ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem 10,4 miljardu eiro vērtībā, ja līdz 31. augustam neveiks EK prasītās reformas. Valsts piekļuve šiem līdzekļiem tika iesaldēta, jo citām ES valstīm bija radušās bažas, ka V. Orbāna valdīšanas laikā pieņemtie likumdošanas akti apdraud tiesiskumu valstī.
Euronews ziņo, ka pirmdien preses konferencē P. Maģars paziņoja, ka viņš ar EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu apmainījies ar vairākām vēstulēm, lai diskutētu par EK prasībām un to, cik lielā mērā Ungārija tās gatava izpildīt. Notiekot aktīvas diskusijas starp Ungāriju un EK Budapeštā tehniskajā līmenī, tās paredzēts turpināt līdz pat šodienai.
«Abas puses darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka nākamnedēļ, kad es ieradīšos Briselē, mēs varētu parakstīt politisko vienošanos starp Ungārijas valdību un Eiropas Komisiju, kas ļautu mums paveikt nepieciešamos darbus līdz 31. augustam, neskatoties uz to, cik smags darbs jāizdara, un to, ka tas jāpaveic vasarā. Tad šie miljoni forintu varēs ieplūst Ungārijā ātri, atbilstoši laika grafikam rudenī. 31. augusta termiņš var nešķist īpaši tuvs, bet ir tik daudz jāizdara. Mums ne tikai jāpieņem vai jāgroza likumi, bet arī jāizda - ra izmaiņas institucionālajās sistēmās,» teica P. Maģars.
Viņš piebilda, ka nepiekritīs EK prasībai atteikties no virspeļņas nodokļa finanšu un enerģijas sektoram. Pretējā gadījumā Ungārija nespēšot pildīt EK prasību stabilizēt valsts budžetu.
Valdība esot arī līdz maija beigām gatava iesniegt EK jaunu plānu par Ungārijai atvēlēto ES Atveseļošanas fonda līdzekļu tērēšanu. Prioritāte būšot visai sabiedrībai izmantojami un lietderīgi projekti. «Mēs vēlamies metro vilcienu, dzelzceļa renovācijas, ar enerģētiku saistītos projektus un elektrotīkla attīstību. Tie patiešām būs lietderīgi Ungārijas sabiedrībai un uzņēmumiem.»
P. Maģars arī paziņoja, ka viņa valdība pārskata Ungārijas pieprasījumu aizsardzības aizņēmumam ES Rīcība Eiropas drošībai (SAFE) programmā, kas ir ES galvenais finanšu instruments aizsardzības spēju stiprināšanai. Iepriekšējā – V. Orbāna – valdība no šīs programmas pieprasīja 16 miljardus eiro aizsardzības projektiem, kas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir apjoma ziņā lielākais pieprasījums no visām SAFE programmas dalībvalstīm. P. Maģars pauda viedokli, ka V. Orbāna valdības nodoms bijis «novest Ungārijas iedzīvotājus parādos, lai savu draugu uzņēmumus piepildītu ar naudu».
Institucionāla sadursme
Viens no grūtākajiem P. Maģara valdības uzdevumiem būs solītā pakāpeniskā energoresursu importa diversifikācija, lai mazinātu tiešo atkarību no Krievijas, pie kuras bija novedusi V. Orbāna politika. Polijas premjerministrs Donalds Tusks trešdien paziņoja, ka Polija ir gatava palīdzēt Ungārijai diversificēt tās enerģijas avotus: «Es piedāvāšu, ja būs nepieciešams, sadarbību, palīdzību un investīcijas infrastruktūrā, lai visu mūsu reģionu pēc iespējas padarītu autonomu un neatkarīgu energoresursu iegūšanas ziņā.» Varšava plānojot piedāvāt Budapeštai piekļuvi ASV piegādātajai sašķidrinātajai dabasgāzei (LNG), izmantojot Gdaņskas termināli, kura darbību plānots sākt 2028. gadā.
P. Maģars otrdien intervijā TVN24 norādīja, ka Ungārija vēlētos panākt, lai tiktu samazinātas piedāvātās LNG cenas un tranzīta izmaksas, un izteica cerību, ka ES varētu līdzdarboties, lai padarītu LNG cenas konkurētspējīgākas.
Jau tuvākajās nedēļās Ungārijā varētu sagaidīt plašāku institucionālo sadursmi starp jauno valdību un tiesu sistēmu, jo P. Maģars ir pieprasījis arī ģenerālprokurora, Augstākās tiesas un Konstitucionālās tiesas vadītāju atkāpšanos no amata, lai viņu vadītās institūcijas nekļūtu par 16 gadus ilgušā V. Orbāna varas laika pagarinājumu. Ja parlaments apstiprinās konstitūcijas grozījumus un padzīs T. Šujoku, viņu atbalstošie Fidesz un tās sabiedroto deputāti parlamentā varētu šo lēmumu apstrīdēt Konstitucionālajā tiesā.