Uzņēmēju asociācijas un darbinieku arodbiedrības par "haosa iniciatīvu", kas var negatīvi ietekmēt Šveices iedzīvotāju labklājību un tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, nodēvējuši galēji labējās Šveices Tautas partijas (SVP) priekšlikumu noteikt Šveices iedzīvotāju skaita griestus – 10 miljonus. Par to šveicieši varēs nobalsot referendumā svētdien, 14. jūnijā, vēsta Euronews.
SVP, kas pēdējās parlamenta vēlēšanās ieguva 28% balsojušo atbalstu un ir lielākā partija parlamentā, argumentē, ka atbalsts iniciatīvai ar nosaukumu Nē 10 miljonu Šveicei! ir nepieciešams, lai cīnītos pret "vairs nekontrolējamo imigrāciju", kuru partija vaino daudzās problēmās – no pārpildītiem vilcieniem līdz īres maksu uzlēkšanai un pilsētu izplešanās procesam.
Vēlētāju aptaujas rāda, ka priekšlikuma atbalstītāju un pretinieku skaits ir līdzīgs, tomēr ar nelielu pārsvaru to pusē, kuri iedzīvotāju skaita griestus noraida.
Populācija aug
Šveices pilsoņi piedalās referendumos par dažādiem priekšlikumiem četras reizes gadā. Vidēji tiek atbalstīta viena no katrām desmit iniciatīvām, kas sasniegušas referendumu. Kā raksta EUObserver.com, šis ir viens no visnozīmīgākajiem referendumiem Šveicē pēdējo gadu laikā, kas iniciatīvas atbalstīšanas gadījumā var novest pie pilnīga imigrācijas aizlieguma. Medijs arī atzīmē, ka šis referendums ir vēl viens apliecinājums tam, ka galēji labējo partiju ietekmes pieaugums Eiropā liek valdībām ieviest stingrākus imigrācijas un patvēruma piešķiršanas ierobežojumus.
Pērn Šveicē dzīvoja 9,1 miljons iedzīvotāju. Taču iedzīvotāju skaits strauji aug. Pēdējās desmitgades laikā tas pieaudzis par aptuveni 10%. Kopš 2002. gada tas pieaudzis par 23%, kas ir straujāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.
SVP nāca klajā ar iniciatīvu Nē 10 miljonu Šveicei! 2023. gadā, uzsverot, ka tās atbalstīšana palīdzēs saglabāt tradicionālo dzīvesveidu, infrastruktūru, sociālās programmas un pasargāt vidi no pārāk lielas cilvēka darbības ietekmes. Iniciatīva paredz papildināt konstitūciju ar prasību valdībai ierobežot iedzīvotāju skaita pieaugumu, ja Šveicē dzīvojošo pilsoņu un ārvalstnieku skaits pirms 2050. gada sasniegs 9,5 miljonus.
Pirmajā fāzē tad valdībai būs jāpadara stingrāki patvēruma piešķiršanas, ģimeņu apvienošanas un uzturēšanās atļauju izsniegšanas nosacījumi. Valdībai būs arī jāpārskata valsts dalība starptautiskos līgumos, kas veicina populācijas augšanu.
Ja tiks pārsniegti 10 miljonu iedzīvotāju griesti, tad valdībai būs jārīkojas, lai panāktu to ievērošanu, nepieciešamības gadījumā izstājoties no starptautiskajiem līgumiem, kas veicina populācijas pieaugumu. Savukārt, ja arī tad divu gadu laikā neizdosies panākt iedzīvotāju skaita nokrišanu zem 10 miljoniem, Šveicei kā galīgais līdzeklis būs jāizstājas no līguma ar ES par personu brīvu pārvietošanos.
EUObserver.com atzīmē, ka tas nozīmētu, ka automātiski tiktu atcelti arī dažādi citi divpusējie līgumi ar ES. To skaitā tiktu apdraudēta Šveices pieeja ES vienotajam tirgum. Tas varētu nozīmēt arī, ka tiktu apšaubītas ap 1,5 miljonu ES pilsoņu, kuri dzīvo un strādā Šveicē, uzturēšanās tiesības.
Par un pret
Associated Press vēsta, ka iniciatīvas kritizētāji norāda, ka tās pieņemšana līdzinātos pašradītam ievainojumam. Viņi argumentē, ka Šveice ir ieguvēja no ciešām attiecībām ar ES un ka valstij nepieciešams darbaspēks, zināšanas un iemaņas, ko tā var gūt no iebraucējiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe, finanses, farmācija un tehnoloģijas.
Šveices federālā valdība un parlamenta vairākums ir pret šo iniciatīvu. Šveices uzņēmēju vadošā asociācija EconomieSuisse to noraidījusi kā "absurdu priekšlikumu", kas apdraud Šveices drošību un labklājību.
SVP likumdevējs Fribūras kantonā Bernards Bapsts savukārt noraidījis jebkādus iniciatīvas pieņemšanas riskus šveiciešu drošībai, uzsverot, ka tieši Šveices atvērto robežu politika ir veicinājusi "dažādu veidu noziedzības" pieaugumu.
Iniciatīvas autors, baņķieris ar pieredzi Londonas Sitijā un Ņujorkas Volstrītā, SVP deputāts Šveices parlamenta apakšpalātā Tomass Maters, uzstājoties kādā no iniciatīvas atbalsta kampaņas pasākumiem Flimsā valsts austrumos, paziņojis, ka "šāda populācijas eksplozija vairs nav pieļaujama". "Ja mēs zaudēsim 14. jūnijā, vēl divi trīs miljoni cilvēku ieradīsies pie mums nākamajos 20 gados, un Šveice vairs netiks ar to galā," viņš teica, uzrunājot partijas atbalstītājus.
Euronews aptaujātie Šveices uzņēmumu vadītāji norāda uz bažām par ES tirgus zaudēšanu. Pērn vairāk nekā puse Šveices eksporta bija uz ES, pārsniedzot 160 miljardu eiro vērtību. Šveices viesnīcu asociācija HotellerieSuisse norāda, ka vairāk nekā 50% viesnīcu biznesā nodarbināto ir ārzemnieki. Uzņēmēji pauž bažas, ka arī augsto tehnoloģiju mašīnbūves un farmācijas uzņēmumos ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki no citām valstīm.
Savukārt arodbiedrības paudušas bažas, ka iniciatīvas realizēšana var novest pie tā, ka daļa uzņēmumu savas ražotnes pārvieto uz ārzemēm, tā mazinot darba vietu skaitu Šveicē. Varētu mazināties darbinieku tiesību aizsardzība un pastiprināties "algu dempings".