Tuvojoties 12. jūnijam, kad jāstājas spēkā lielai daļai no Eiropas Savienības (ES) imigrācijas politikas izmaiņas paredzošā regulu un direktīvu kopuma – Common European Asylum System (CEAS) jeb Kopējā Eiropas patvēruma sistēmas –, kas tika apstiprināts 2024. gadā, cilvēktiesību organizācijas paudušas bažas par atsevišķu jaunās imigrācijas politikas nosacījumu ietekmi uz cilvēku pamattiesībām un cieņpilnas dzīves nodrošināšanu.
Ar jaunu sparu šie pārmetumi izskanējuši šonedēļ pēc tam, kad ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji vienojās par jauniem, stingrākiem noteikumiem patvēruma piešķiršanas kārtībai un tās īstenošanas mehānismiem ES, kā arī par dalībvalstu tiesībām slēgt vienošanās ar trešajām valstīm par tā dēvēto «atgriešanas centru» izveidi ārpus ES. Būtībā tie ir deportēto imigrantu izvietošanas centri, kuros varētu uzturēties tie nelegālie imigranti, kuri ieradušies ES, bet kuriem atteikta patvēruma piešķiršana un kuru nosūtīšana uz izcelsmes valsti nav iespējama.
ES iekšlietu un migrācijas komisārs Magnuss Brunners pirmdien panākto vienošanos, kas vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentam un ES Padomei, raksturoja kā vēstījumu, ka «mēs ieviešam kārtību mūsu Eiropas mājās». «Ar šiem jaunajiem noteikumiem mums būs lielāka kontrole pār to, kurš drīkst ierasties ES, kurš te drīkst palikt un kuram ir jādodas projām,» komisāra pausto citē Deutsche Welle.
Eiropa atgūst kontroli
Jauno vienošanos par patvēruma piešķiršanas pamatprincipiem un iespēju izveidot atgriešanas centrus ārpus ES Eiropas Komisija ierosināja 2025. gadā. Līdz šim tā nebija guvusi nepieciešamo ES dalībvalstu un Eiropas Parlamenta politisko grupu atbalstu.
Maijā notikušajās sarunās vienošanos neizdevās panākt domstarpību dēļ par to, kad jaunajiem noteikumiem būtu jāstājas spēkā. Kā vēsta Politico, pirmdien izdevās vienoties, ka daļa noteikumu stāsies spēkā pēc gada, bet citi, tostarp tiesības dalībvalstīm slēgt vienošanās par atgriešanas centru izveidi ārpus ES, – nekavējoties pēc to apstiprināšanas.
Eiropas Parlamentā atbalstu jaunajiem noteikumiem nodrošināja ne tikai centriski labējā Eiropas Tautas partijas politiskā grupa, bet arī labējā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa, kā arī galēji labējās grupas Eiropas Patrioti un Suverēnu nāciju Eiropa. Savukārt pret tiem iebilda liberālās un kreisā spārna politiskās grupas.
Jauno ES patvēruma piešķiršanas noteikumu aizstāvji uzsver, ka līdz šim nav izdevies panākt efektīvu to cilvēku izraidīšanu no ES, kuru lūgums piešķirt šeit patvērumu ir noraidīts. Pēdējie Eurostat apkopotie dati liecina, ka tikai ap 27% šo imigrantu pametuši ES. Kā izteicies M. Brunners, «mums ir jāatdod [ES] iedzīvotājiem sajūta, ka mēs paši kontrolējam to, kas pie mums notiek».
Eiropas Tautas partiju pārstāvošais Francijas deputāts Eiropas Parlamentā Fransuā Ksavjē Belamī norādīja: «Gadiem ilgi Eiropa sūtīja sliktāko iespējamo vēstījumu: pat ja jums nav tiesību šeit palikt, ir lielas iespējas, ka nekas nenotiks. Šī ēra tagad beidzas. Ja jums nav tiesību palikt Eiropā, jums būs jādodas projām.»
Dažādas nevalstiskās cilvēktiesību un migrantu tiesību aizstāvības organizācijas zīmē apokaliptisku ainu. «Šie noteikumi izveidos drakonisku aizturēšanas un deportāciju mašīnu,» AFP citē cilvēktiesību organizācijas Starptautiskā sadarbība nedokumentēto migrantu jautājumā (PICUM) pārstāvi Silviju Kartu.
Atgriešanas centri
Euronews vēsta, ka līdz šim lielāko daļu migrantu, kuru patvēruma lūgums noraidīts, ES valstis drīkstēja sūtīt tikai uz viņu izcelsmes valstīm vai valstīm, ar kurām viņiem bija pierādāma saistība. Taču jaunajā regulā šāds ierobežojums vairs nepastāvēs. Uz atgriešanas centriem nedrīkstēs nosūtīt vien nepilngadīgos, kuri ieradušies ES vienatnē. Taču drīkstēs nosūtīt ģimenes ar bērniem.
Šos atgriešanas centrus drīkstēs izmantot gan nosūtīto migrantu tranzītam, gan kā vietas, kur migranti tiks izvietoti pastāvīgai dzīvei.
The Guardian vēsta, ka Austrija, Dānija, Vācija, Grieķija un Nīderlande jau esot iesaistīta kopīgās sarunās par atgriešanas centru izveidi. Kā potenciālās šo centru izvietošanas vietas tiekot minētas 11 valstis – Armēnija, Ēģipte, Etiopija, Gana, Lībija, Mauritānija, Ruanda, Senegāla, Tunisija, Uganda. Itālija jau izveidojusi divus centrus Albānijā, kuru darbību gan pagaidām nevar uzskatīt par īpaši sekmīgu.
Jaunā regula arī uzliks par pienākumu imigrantiem, kuru patvēruma lūgumi noraidīti, aktīvi sadarboties ar ES varasiestādēm, pretējā gadījumā viņi tiks aizturēti līdz deportācijai. Tiem, kuri atteiksies sadarboties, varēs atņemt pabalstus un konfiscēt ceļošanas dokumentus.
Varasiestādēm būs tiesības aizturēt uz laiku līdz 24 mēnešiem tos migrantus, kuri tiek atzīti par draudu nacionālajai drošībai vai attiecībā uz kuriem pastāv bažas par bēgšanu, vēsta DPA. Tāpat varasiestādēm būs plašākas tiesības veikt kratīšanas un reidus vietās, kur var atrasties migranti, kuriem nav tiesību uzturēties ES.