ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā platformā Truth Social piedraudējis, ka Irāna ir pārāk novilcinājusi tai labvēlīgas vienošanās ar ASV noslēgšanu sarunās un tagad par to dabūs samaksāt.
Šis paziņojums izskanējis neilgi pēc tam, kad abas valstis apmainījušās triecieniem. ASV puse vēstīja, ka raidījusi triecienus pret Irānas militārajiem objektiem, tā atbildot uz ASV militārā helikoptera notriekšanu Omānas krastu tuvumā. Savukārt Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpuss (IIRGK) paziņoja, ka raidīts 21 trieciens pa ASV bāzēm reģionā – Bahreinā, Kuveitā un Jordānijā.
Associated Press atgādina, ka, kopš ASV un Izraēla sāka karu pret Irānu ar triecieniem 28. februārī, konflikts ir pamatīgi satricinājis globālo ekonomiku, novedis pie nozīmīga energonesēju cenas pieauguma visā pasaulē, padarot dārgākas arī daudzas cilvēkiem ikdienā nepieciešamās pamatlietas, to skaitā pārtiku.
ASV un Irānas amatpersonām nav izdevies panākt, ka pēc aprīlī izsludinātās uguns pārtraukšanas tiktu panākta vienošanās izbeigt karu. To ir apgrūtinājis arī tas, ka Izraēla intensificē tās militāro kampaņu Libānā pret Irānas atbalstīto islāmistu kaujinieku grupējumu Hizbullāh.
Nepieciešama atbilde
D. Tramps otrdien ierakstā vietnē Truth Social paziņoja, ka Irāna notriekusi ASV militāro helikopteru, kad tas patrulējis Hormuza šauruma tuvumā. Abi tā apkalpes locekļi tikuši izglābti, taču ASV esot nepieciešams atbildēt uz šo uzbrukumu. Neilgi pirms tam D. Tramps bija izteicies, ka pastāvot "laba iespēja" parakstīt vienošanos ar Irānu "divu vai trīs dienu laikā". "Mēs esam ļoti tuvu tam, lai panāktu ļoti, ļoti labu, spēcīgu, varenu vienošanos," ASV prezidenta teikto citē Al Jazeera.
Vēlāk ASV Bruņoto spēku Centrālā pavēlniecība (Centcom) paziņoja, ka ASV Gaisa spēku un Jūras spēku iznīcinātājlidmašīnas raidījušas triecienus pa Irānas "pretgaisa aizsardzības objektiem, komandpunktiem un novērošanas radaru stacijām". "Operācija bija proporcionāla atbilde uz nesen notikušajiem uzbrukumiem ASV spēkiem un starptautiskajiem komerckuģiem, kas tranzītā dodas cauri reģionālajiem ūdeņiem," teikts Centcom paziņojumā.
Centcom neilgi pirms tam arī vēstīja, ka divi notriektā helikoptera Apache apkalpes locekļi tika izglābti ar ASV jūras dronu. Kā atzīmē BBC, šī ir pirmā reize, kad ASV bruņotie spēki publiski apstiprina, ka šāda tipa peldlīdzeklis izmantots šādā operācijā.
ASV amatpersonas apgalvojušas, ka Irāna uzbrukumā helikopteram izmantojusi Shahed tipa dronu. Tiesa, kāda ASV amatpersona pastāstījusi CBS News, ka nav skaidrs, vai Irānas drons apzināti ticis raidīts pret helikopteru.
Irāna tieši arī neesot uzņēmusies atbildību par helikoptera notriekšanu. Irāna vēlāk pavēstīja, ka ASV triecieni raidīti pa Džāskas un Sīrīkas ostām un Kešmas salu, kas atrodas Hormuza šaurumā. Triecienos esot nodarīti postījumi telekomunikāciju tornim un divām ūdens tvertnēm.
Pēc šiem triecieniem Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči ierakstīja X, ka Irānas bruņotie spēki neatstās nevienu uzbrukumu bez atbildes. "Pametiet mūsu reģionu, ja vēlaties būt drošībā!" rakstīja ministrs. Irānas bruņotie spēki paziņoja, ka raidījuši triecienus pa ASV spēku bāzēm Kuveitā, Bahreinā un Jordānijā. Jordānija vēstīja, ka tās pretgaisa aizsardzības sistēmas notriekušas piecas no Irānas raidītas raķetes. Irāna apgalvoja, ka tās raidītas pa Jordānijas Gaisa spēku bāzi, kurā izvietoti ASV iznīcinātāji F-35 .
Bez kompromisiem
Vidutāji ASV un Irānas sarunās, galvenokārt Pakistāna, jau nedēļām cenšas panākt vienošanos, taču Irāna un ASV joprojām uztur spēkā stingras prasības otrai pusei, nevienai no tām nepiekāpjoties, atzīmē Associated Press.
ASV vēlas panākt, lai Irāna atdod tās bagātinātā urāna krājumus, kas varētu būt aprakti ASV gaisa triecienos 2025. gadā sagrautajos Irānas kodolobjektos. Irāna atsakās to darīt, pieprasot pret valsti noteikto sankciju atcelšanu. Irāna arī vēlas, lai tai tiktu atjaunota piekļuve iesaldētajiem līdzekļiem, jau pirms stājas spēkā galīgā vienošanās ar ASV. D. Tramps šādu iespēju ir noraidījis.
Irāna joprojām arī uzstāj, ka Izraēlas triecienu pa Hizbullāh mērķiem izbeigšanai arī jābūt daļai no vienošanās ar ASV. Taču Izraēla vakar paziņoja, ka pēdējās diennakts laikā atkal raidījusi triecienus pa Hizbullāh infrastruktūru Libānas dienvidos.