Jaunu līmeni vismaz publiski sasniegušas ASV prezidenta Donalda Trampa dusmas par to, ka amerikāņu sabiedrotie NATO un citas viņa uzrunātās valstis nav atsaukušās viņa aicinājumam sūtīt karakuģus, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus Irānas apdraudētajā Hormuza šaurumā. D. Tramps ne tikai vairākas reizes pēdējo dienu laikā paziņojis, ka Ziemeļatlantijas alianse «izdara muļķīgu kļūdu», noraidot D. Trampa aicinājumus iesaistīties operācijās Hormuzā, bet atkal pieļāvis iespēju apsvērt ASV tālākās attiecības ar NATO.
Eiropas valstu līderi ļoti atturīgi izteikušies par D. Trampa aicinājumu, sakot, ka šis nav ne NATO kā aizsardzības alianses, ne Eiropas karš. Savukārt starptautiskās politikas eksperti un mediju komentētāji norāda, ka D. Tramps pirms kara sākšanas pret Irānu nav konsultējies ar sabiedrotajiem Eiropā.
Satraukumu par D. Trampa attiecību ar sabiedrotajiem Eiropā saasināšanos paudis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš ir nobažījies, ka Rietumu līderu sašķeltība par karu Irānā varētu negatīvi ietekmēt atbalstu Ukrainas centieniem aizstāvēties pret agresorvalsti Krieviju, vēsta BBC. V. Zelenskis aicinājis D. Trampu un Kīru Stārmeru satikties un atrast kopīgu valodu. Savukārt Somijas prezidents Aleksandrs Stubs atzinīgi novērtējis ideju, ka Eiropa varētu vienoties par atbalstu drošības uzturēšanai Hormuzā apmaiņā pret D. Trampa solījumu sniegt nepieciešamo palīdzību Ukrainai un panākt Ukrainai pieņemamu miera vienošanos ar Krieviju, vēsta Politico.
Eiropas atturība
ASV un Izraēlas sāktais gaisa triecienu karš pret Irānu ir novedis pie tā, ka lielā mērā ir apturēta kravas kuģu satiksme pa Hormuza šaurumu, pa kuru līdz šim notika ap 20% pasaules naftas pārvadājumu. Pa to kopš šā kara sākuma ir pārvietojušies ap 90 kravas kuģu, vēsta Associated Press, atsaucoties uz Lloyd’s List Intelligence. Pārsvarā tie bijuši tā dēvētie «ēnu kuģi», kas, pārkāpjot Rietumu sankcijas, pārvadājuši Irānas naftu, vai arī Indijas un Pakistānas kuģi, par kuru pārvietošanos Hormuzā šīs abas valstis vienojušās ar Irānu.
Pēc tam kad Hormuzā Irānas un to atbalstītāju triecieniem bija pakļauti ap 20 kuģu, citas valstis apturēja satiksmi pa to, kas izraisīja jēlnaftas cenu celšanos pasaules tirgū, pārsniedzot 100 ASV dolāru par barelu.
D. Tramps, kurš sākotnēji bija solījis nodrošināt ASV karakuģu eskortu kravu pārvadājumu drošībai Hormuzā, pagājušajā nedēļas nogalē paziņoja, ka aicinājis sabiedrotos Eiropā un Āzijā, kā arī Ķīnu izveidot koalīciju kuģošanas drošības uzturēšanai Hormuzā un, ja nepieciešams, kuģu ceļu atmīnēšanai.
Britu premjers K. Stārmers pirmdien izteicās, ka Lielbritānija ar sabiedrotajiem strādā pie plāniem rīcībai, kas novestu pie Hormuza atkalatvēršanas, taču vienlaikus uzsvēra, ka nepieļaus Lielbritānijas «ievilkšanu plašākā karā», vēsta BBC. Vācijas valdības runasvīrs izteicies, ka karam pret Irānu «nav nekāda sakara ar NATO». Savukārt Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss teicis: «Ko gan D. Tramps sagaida no dažiem Eiropas karakuģiem tādu, ko varenie ASV Jūras spēki nespētu izdarīt? Šis nav mūsu karš. Mēs to nesākām.» Francijas prezidents Emanuels Makrons valdības sēdē 17. martā teicis, ka Francija ir gatava piedalīties kravas kuģu eskortēšanā Hormuzā, kad situācija būs «mierīgāka». Viņš arī izteicies, ka šādai misijai jābūt pilnīgi nošķirtai no kara operācijām un triecieniem. Luksemburgas premjerministra vietnieks Ksavjē Betels paziņojis, ka D. Trampa pašreizējais spiediens, cenšoties panākt eiropiešu atbalstu Hormuzā, līdzinoties šantāžai. Eiropas Savienības ārlietu pārstāve Kaja Kallasa otrdien norādīja: «Šis nav Eiropas karš. Mēs šo karu nesākām. Ar mums par to nekonsultējās. Mēs nezinām, kas ir šā kara mērķi. ES dalībvalstis nevēlas tikt ievilktas šajā visā.»
Nevajag nevienu
Šāda neatsaucība izraisīja D. Trampa dusmu izvirdumus. Viņš divas reizes pēdējo dienu laikā kritizēja K. Stārmeru, norādot, ka viņš neesot tik labs kā Vinstons Čērčils un ka attiecības starp ASV un Apvienoto Karalisti vienmēr bijušas vislabākās līdz brīdim, kad premjera amatā stājās K. Stārmers, vēstīja BBC.
Otrdien Baltajā namā D. Tramps pauda viedokli, ka NATO dalībvalstu nevēlēšanās palīdzēt ASV nodrošināt kuģošanu Hormuzā kara pret Irānu laikā esot «muļķīga kļūda». Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka ASV «nevajag nekādu palīdzību no NATO». Nevēlēšanās nosūtīt savus atmīnēšanas kuģus uz Hormuzu neesot nekas «ļoti būtisks», taču tas esot «negodīgi» attiecībā pret ASV, kas tik daudz palīdzot NATO valstīm ar atbalstu Ukrainai un NATO austrumu flanga stiprināšanu.
Uz reportiera jautājumu, vai viņš apsver ASV attiecību ar NATO maiņu, balstoties uz alianses locekļu attieksmi pret karu ar Irānu, D. Tramps teica: «Tas noteikti ir kaut kas, par ko mums jādomā. Man nevajag Kongresu, lai pieņemtu šādu lēmumu. Man pašlaik nekas nav padomā, taču es neesmu ļoti apmierināts,» ASV prezidentu citē Associated Press.
Savukārt ierakstā Truth Social D. Tramps pavēstīja: «Lielākā daļa mūsu «sabiedroto» NATO informējuši ASV, ka nevēlas iesaistīties mūsu militārajā operācijā pret Irānas teroristu režīmu Tuvajos Austrumos, neskatoties, ka gandrīz katra valsts stingri piekritusi tam, ko mēs darām, un tam, ka nevar pieļaut, ka Irānai ir kodolieroči. Mani tas neizbrīna, jo es vienmēr esmu uzskatījis NATO, kuras dalībvalstu aizsardzībai mēs tērējam simtiem miljardu dolāru gadā, par vienvirziena ielu – mēs viņus aizsargājam, bet viņi mūsu labā nedara neko, īpaši, kad tas vajadzīgs... Pateicoties mūsu militārajiem panākumiem Irānā, mums vairs nav nepieciešamības vai vēlmes pēc NATO valstu atbalsta, mums tas nekad nav bijis nepieciešams. Tas pats attiecas uz Japānu, Austrāliju vai Dienvidkoreju. Es kā pasaules visvarenākās valsts – ASV – prezidents varu teikt, ka mums nevajag neviena palīdzību!»