2026. gada pasludināšana par Starptautisko Brīvprātīgo gadu sniedz unikālu iespēju izcelt brīvprātīgā darba nozīmi sabiedrībā un tā daudzveidīgo ieguldījumu kopienu attīstībā. "Šis gads var kalpot kā platforma, lai veicinātu sabiedrības izpratni par brīvprātīgā darba vērtību, stiprinātu tā prestižu un aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību visos sabiedrības līmeņos," secināts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko plānots izskatīt šīsdienas valdības sēdē.
Dokumentā norādīts, ka, īstenojot Starptautiskā Brīvprātīgo gada aktivitātes, īpašu uzmanību varētu pievērst sabiedrības grupām, kurām informācijas pieejamība ir ierobežota. Tie varētu būt jaunieši, kuriem brīvprātīgais darbs palīdz attīstīt pilsoniskās līdzdalības prasmes, seniori, kuriem tas ir sociālās integrācijas un aktīvas novecošanas instruments, kā arī citas sociāli mazāk aizsargātās grupas, kurām brīvprātīgais darbs sniedz iespēju iegūt jaunas prasmes un kontaktus. Šīm sabiedrības grupām informācijas pieejamība un pielāgošana ir īpaši nozīmīga.
Daudz talkotāju
No LM ziņojuma konstatējams, ka Latvijā šobrīd nav iespējams precīzi identificēt, cik nevalstisko organizāciju (NVO) un kādā apmērā īsteno brīvprātīgo darbu, lai gan, saskaņā ar likumu, brīvprātīgā darba organizētājiem ir pienākums reizi gadā, iesniedzot gada pārskatu, sniegt informāciju par brīvprātīgo darbu, norādot brīvprātīgā darba vietu, darba veicēju kopskaitu konkrētā darbavietā, nostrādāto stundu kopskaitu, kā arī nozīmīgākos pasākumus, projektus, aktivitātes un citu informāciju.
Saskaņā ar VID 2025. gada 31. oktobrī sniegtajiem datiem, 2024. gadā 3133 NVO organizēja brīvprātīgo darbu, kopā iesaistot 251 434 brīvprātīgos. 2024. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir palielinājies brīvprātīgo darbu organizējušo NVO skaits un attiecīgi palielinājies arī brīvprātīgā darba veicēju skaits, teikts ziņojumā. Lielākais brīvprātīgo skaits reģistrēts talkās – piemēram, 2024. gadā pavasara un rudens talkās pieteikušies 140 tūkstoši brīvprātīgo, kuri nostrādājuši 560 tūkstošus stundu.
Statistikā kā nozīmīgas jomas uzrādās arī dažādu veidu atbalsts Ukrainai, kā arī darbs dzīvnieku patversmēs. Ziņojumā minēts, ka NVO ir galvenās brīvprātīgā darba organizatores, piedāvājot iespējas dažādās jomās – sociālajā palīdzībā, vides aizsardzībā, kultūrā, izglītībā u. c. Tās nodrošina strukturētu iesaisti, apmācības, mentorus un uzraudzību, kas veicina kvalitatīvu pieredzi, organizē kampaņas, pasākumus un stāstu publicēšanu, lai veidotu pozitīvu attieksmi pret brīvprātīgo darbu, tāpat arī veido sadarbības tīklus un partnerības ar pašvaldībām, skolām, uzņēmumiem, lai paplašinātu iespējas un resursus.
Arī valsts iestādēs
Lai gan brīvprātīgā darba iniciatīvas tradicionāli saistās ar nevalstisko sektoru, arvien lielāku lomu tā attīstībā ieņem arī valsts un pašvaldību iestādes. "Tās nevien pašas īsteno brīvprātīgā darba aktivitātes, bet arī rada atbalstošu vidi, kurā brīvprātīgie var darboties efektīvi un jēgpilni," apgalvots dokumentā. Tajā izvērsti raksturota brīvprātīgā darba situācija gan dažādās jomās pa ministrijām, gan pašvaldību līmenī.
Tā kā ziņojumu gatavojusi LM, likumsakarīgi tajā izcelts brīvprātīgo darbs tieši šajā jomā. Piemēram, minēts, ka valsts sociālās aprūpes centros brīvprātīgie iesaistās klientu ikdienas dzīves bagātināšanā – organizē radošās darbnīcas, kultūras pasākumus, lasīšanas stundas, pastaigas, kā arī sniedz emocionālu atbalstu senioriem, cilvēkiem ar invaliditāti un bērniem ar īpašām vajadzībām.
2024. gadā tika izveidota Brīvprātīgā darba konsultatīvā padome, kuras mērķis ir veicināt sabiedrības pārstāvju līdzdalību brīvprātīgā darba politikas veidošanā un īstenošanā. Padomes darbību nodrošina LM, bet tās sastāvu veido 24 locekļi, no tiem, ievērojot paritātes principu, 12 valsts iestāžu pārstāvji un 12 NVO pārstāvji.
Dokumentā ietvertas brīžiem samērā aptuvenas ziņas par to, kā brīvprātīgo darbu atbalsta dažādas ministrijas. Piemēram, par Izglītības un zinātnes ministriju norādīts, ka "brīvprātīgais darbs aktīvi tiek īstenots arī praksē, veicinot sabiedrības, īpaši jauniešu, līdzdalību izglītības iestādēs, jauniešu centros, nevalstiskajās organizācijās un neformālās izglītības projektos. Brīvprātīgie iesaistās mācību atbalsta sniegšanā, mentoringā, pasākumu organizēšanā, kā arī sabiedrības saliedēšanas iniciatīvās, veicinot solidaritāti un pilsonisko līdzdalību dažādās sabiedrības grupās". Kultūras ministrija atskaitījusies, ka "brīvprātīgie aktīvi tiek iesaistīti muzejos, bibliotēkās, kultūras centros, festivālos un valsts nozīmes pasākumos, kur viņi palīdz ar apmeklētāju uzņemšanu, informācijas sniegšanu, loģistiku un radošo aktivitāšu īstenošanu". Iekšlietu ministrija norādījusi, ka brīvprātīgie var tikt iesaistīti dažādās aktivitātēs, piemēram, sabiedrības izglītošanas kampaņās ar drošību saistītajiem jautājumiem, drošības apmācībās skolās, palīdzības sniegšanā apdraudējumu situācijās, piemēram, plūdu gadījumos. Tāpat akcentēta arī "brīvprātīgo ugunsdzēsēju svarīgā nozīme un pienesums, īstenojot pasākumus ugunsdrošības prevencijā un ugunsgrēku dzēšanā". Šādi aprakstīts brīvprātīgais darbs dažādu ministriju pakļautības institūcijās, ieskaitot Ieslodzījuma vietu pārvaldi.