Ministru kabineta (MK) šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļauts jautājums par Latvijas invazīvo sugu sarakstu, introdukcijas un izplatīšanās profilakses un pārvaldības noteikumiem. Šāda saraksta mērķis ir noteikt Latvijā sugas, kas rada kaitējumu bioloģiskajai daudzveidībai, ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēka veselībai vai ekonomikai, bet nav iekļautas Eiropas Savienības (ES) invazīvo sugu sarakstā, un noteikt šo sugu pārvaldības – izplatības ierobežošanas un iznīcināšanas – pasākumus, tostarp metodes, kā arī cietušo ekosistēmu atjaunošanu.
Šajā formulējumā slēpjas atbilde, kāpēc minētajā sarakstā būs tikai Spānijas kailgliemezis Arion vulgaris. Piemēram, Sosnovska latvānis, kas ir pirmā Latvijā noteiktā invazīvā suga, ir iekļauts ES invazīvo sugu sarakstā.
Starp simt invazīvākajām
Spānijas kailgliemezis ir viena no nozīmīgākajām invazīvo dzīvnieku sugām un ir ierindota starp simt visinvazīvākajām sugām Eiropā, teikts dokumenta anotācijā. Spānijas kailgliemezis atbilst galvenajiem invazīvas sugas kritērijiem: apdraud dabiskos biotopus, vairojas savvaļā, tāpat sugai ir negatīva ekonomiskā ietekme (lauksaimniecības kaitēklis), tā samazina ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti, rada apdraudējumu cilvēka un mājdzīvnieku veselībai. Arī kaimiņvalstīs šī ir invazīva suga.
Cilvēku darbība palīdz sugai aktīvi izplatīties (galvenokārt dārzkopības ceļā), to ievazājot jaunās teritorijās, tāpēc sugas izplatīšanās nav saistāma ar dabisku areāla paplašināšanos. Vietās, kur suga īpaši savairojas, tai raksturīgas masveida populācijas, tā ieņem savu ekoloģisko nišu un izrāda tālākas invāzijas pazīmes.
Dokumentā atgādināts, ka Latvijā suga ir ienākusi relatīvi nesen – pirmo reizi konstatēta 2009. gadā Pastendē. Turpmākos gadus īpaša izplatība netika novērota, taču 2020. gadā notika Spānijas kailgliemeža ekspansija. Šobrīd Latvijā, iekļaujot sabiedrības novērojumus, jau ir identificētas 662 atradnes (2025. gada 1. aprīļa dati).
Dokumentā norādīts, ka straujo izplatīšanos veicina arī stādu ievešana no citām valstīm un invadētu stādu tirdzniecība. Kopš XX gadsimta vidus Spānijas kailgliemezis ir parādījies gandrīz visās Eiropas valstīs. Baltijas valstis bija vienas no pēdējām, kurās šī suga parādījās, tāpēc ietekme vēl ne visos gadījumos ir pamanīta. Gan Igaunija, gan Lietuva velta nozīmīgas pūles kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai.
Nav atkritumi
Noteikumu projekts ietver arī pasākumu katalogu pašvaldībām – pasākumus un metodes invazīvās sugas izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, kā arī cietušo ekosistēmu atjaunošanas pasākumus, kurus pašvaldības var piemērot savā teritorijā vai teritorijas daļā. Pašvaldības var izvēlēties vienu vai vairākus pasākumus un paredzēt to īstenošanu pašvaldības normatīvajos aktos par Spānijas kailgliemeža pārvaldības pasākumiem, nosakot zemes īpašniekiem, lietotājiem un tiesiskajiem valdītājiem pienākumu īstenot attiecīgos katalogā paredzētos pasākumus pašvaldības teritorijā vai tās daļās.
Masveidīgas savairošanās gadījumā var rasties situācijas, kad jāizmanto dažādi ķīmiskie ierobežošanas līdzekļi, kas iznīcina arī citas gliemežu sugas, ietekmē produkcijas kvalitāti un pašizmaksu, teikts anotācijā.
Attiecībā par utilizāciju anotācijā norādīts, ka Latvijā atkritumu apsaimniekošanas jomā nav pieejamas tādas atkritumu apstrādes metodes, kas varētu nodrošināt Spānijas kailgliemeža oliņu iznīcināšanu. Nav pieejama viennozīmīga informācija par biogāzes stacijās un fermentēšanas tuneļos esošās temperatūras līmeņa pietiekamību, lai invazīvas sugas oliņas tiktu iznīcinātas un nebūtu dzīvotspējīgas saražotajā digestātā un kompostā, kas var tikt izplatīts tālāk vidē, tādējādi sekmējot invazīvās sugas vēl plašāku izplatību jau citās teritorijās.
Iebildumus pret dokumenta redakciju paudusi Latvijas Aprites saimniecības uzņēmumu asociācija (LASUA). Tās ieskatā nav korekti un atbalstāmi, ka projektā tiek veiktas atsauces uz to, ka gliemežu ķermeņi varētu būt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sastāvdaļa. Lai arī projekta esošā redakcija vairs neparedz to, ka Spānijas kailgliemeža ķermenis ir jānodod utilizācijai sadzīves atkritumu poligonos, tomēr no tā pielikumā ietvertajām normām esot secināms, ka projekta sagatavotāji gliemežu līķus uzskata par atkritumiem, tāpēc tie būtu jāapsaimnieko kā atkritumi. "LASUA uzskata, ka projekta virzība kopumā ir jāaptur līdz brīdim, kamēr netiek konkrēti nodefinēts, ka gliemeži ir dzīvnieki un to ķermeņi (dzīvi vai miruši) ir jāapsaimnieko vai jāiznīcina kā dzīvnieku ķermeņi, neparedzot iespējamību interpretēt projekta tekstu tā, ka gliemežu ķermeņi varētu tikt uzskatīti par atkritumiem," teikts asociācijas atzinumā, kas sagatavots pagājušā gada decembrī, bet pievienots izskatāmajiem dokumentiem.
"Gliemezis ir dzīvnieks, kā rezultātā pieņemtais apgalvojums, ka gliemezis it kā ir iznīcināts, nedod tiesības gliemeža līķi automātiski klasificēt kā bioloģisko atkritumu. Tikai apstāklis, ka šobrīd, iespējams, noteikta sabiedrības daļa gliemežu ķermeņus (dzīvus vai mirušus) izmet atkritumu tvertnē vai komposta kaudzē, nenozīmē, ka gliemežu ķermeņi būtu jāuzskata par bioloģiskajiem atkritumiem," argumentē LASUA.