Latvijas izaugsmes pamatā ir ne tikai jaunu uzņēmumu rašanās, bet arī esošo uzņēmumu spēja augt lielākiem, produktīvākiem un eksportspējīgākiem, norādīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā Par Latvijas ekonomisko attīstību. Līdz ar to viena no prioritātēm ir uzņēmumu mērogošana, produktivitāte un kapitāla pieejamība. Bez šaubām, lielāki uzņēmumi spēj nodrošināt augstāku produktivitāti. Piemēram, Latvijas lielākie 600 uzņēmumi (2024. gada dati) veido vien pusprocentu visu uzņēmumu, bet rada 52% no visu Latvijas uzņēmumu summārā apgrozījuma un samaksā pusi no visiem nodokļiem, liecina SEB bankas aprēķini.
Ekonomikas ministrijas ziņojums liecina: jo lielāki uzņēmumi pēc apgrozījuma, jo uzņēmumu produktivitāte aug. Tā līdz 50 tūkstošiem eiro apgrozījuma uzņēmumu produktivitāte vidēji ir 11,7 tūkstoši eiro uz vienu darbinieku, no 50 tūkstošiem līdz vienam miljonam eiro – 17,2 tūkstoši eiro, 1–5 miljoniem eiro – 23,1 tūkstotis eiro, 5–20 miljoniem eiro – 30,0 tūkstoši eiro, 20–50 miljoniem eiro – 38,0 tūkstoši eiro un virs 50 miljoniem eiro – 47,8 tūkstoši eiro. Līdz ar to mērķis ir palielināt par vienu trešdaļu to uzņēmumu skaitu, kas apgroza vismaz 50 miljonus eiro gadā. Tie būtu apmēram 70 vidēja lieluma uzņēmumi, kuriem jāaug.
Dažādi aprēķini
Arī SEB bankas aprēķini par pievienoto vērtību apliecina, ka, augot uzņēmumam, palielinās tā pievienotā vērtība, bet ar vienu būtisku atkāpi. Tieši lielāko uzņēmumu grupā (virs 50 miljoniem eiro) pievienotā vērtība nav vislielākā. SEB bankā atzīmē, ka lielo uzņēmu grupā ir augsts (15%) valsts/pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars un no šiem uzņēmumiem nebūtu korekti sagaidīt visaugstāko pievienoto vērtību. Bet privātā kapitāla uzņēmumu kontekstā jāņem vērā lielo uzņēmumu pārstāvētās nozares: gandrīz pusi no uzņēmumu skaita un apgrozījuma veido tirdzniecība, kas ir zemas pievienotās vērtības nozare. Otra lielākā nozare lielo uzņēmumu grupā ir apstrādes rūpniecība, kur, ar atsevišķiem spilgtiem izņēmumiem, tomēr dominē kokapstrāde un pārtikas ražošana, kas uz citu ražojošo nozaru fona nav vispelnošākās.
«Ekonomikas attīstība nenozīmē ražot to pašu, tikai vairāk; jāvirzās uz unikālu, kvalitatīvu un sarežģītu preču un pakalpojumu radīšanu ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir strukturālās transformācijas process, kurā resursi tiek pārcelti no zemas uz augstas produktivitātes nozarēm,» savā blogā norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs. Specializējoties zemo algu valstu produkcijas sortimenta ražošanā un eksportā – koksnes apstrādes (bet ne pārstrādes), kā arī lauksaimniecības un pārtikas produktos – starptautisku konkurētspēju Latvijas uzņēmumi var uzturēt, tikai maksājot zemas algas. Mēģinot maksāt lielākas algas, uzņēmēju konkurētspēja tiek zaudēta, – Latvijā saražoto produkciju nepirks, ja citur to var nopirkt lētāk. Taču augstāku dzīves līmeni bez lielākām algām nepanākt. Tāpēc vienīgais veids, kā vienlaicīgi gan saglabāt starptautisko konkurētspēju, gan arī maksāt būtiski lielākas algas, ir produktu ražošanā konkurēt nevis ar zemu algu valstīm, bet ar valstīm, kurās maksā lielas algas, piemēram, Vāciju. Tas nozīmē arī ražot Vācijas produktu sortimentu – sarežģītākus, kvalitatīvākus un noderīgākus produktus, par kuriem cilvēki gatavi maksāt vairāk.
Latvijai trūkst lielo uzņēmumu Baltijas mērogā, tikai septiņi uzņēmumi no Latvijas iekļuvuši Baltijas top 50 uzņēmumu sarakstā, norādīts Ekonomikas ministrijas ziņojumā. Kopumā šie 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro. Reitinga augšgalu pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi: mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa Vilniaus prekyba, holdings Maxima Grupė, enerģētikas uzņēmumi Orlen Lietuva un Ignitis grupė, kā arī mazumtirgotājs Maxima LT.
Lietuvas gadījumā gan ir izteiktāks jautājums – cik reižu var skaitīt kopā vienu un to pašu apgrozījuma skaitli, tādā veidā būtiski uzlabojot Lietuvas uzņēmumu pārstāvniecību topā un kopējās summas. Piemēram, Vilniaus prekyba grupā ietilpst Maxima Grupė holdings, kurā ietilpst Maxima LT mazumtirgotājs utt. Iespējams, ir jāmeklē vēl kāds Baltijas uzņēmumu atspoguļojums, lai paskatītos uz uzņēmumiem arī no cita rakursa.