Sabiedriskā transporta piekļūstamība palēnām uzlabojas, tomēr ir vēl daudz darāmā, lai to padarītu draudzīgāku cilvēkiem ar kustību traucējumiem un citām īpašām vajadzībām. Tas attiecas ne tikai uz infrastruktūru, bet arī informācijas pieejamību.
Izveido īpašu padomi
Lai veicinātu pasažieru mobilitātes vienlīdzību un piekļūstamību, kā arī koordinētu pasažieru pārvadājumu jomā iesaistīto nozaru institūciju un nevalstisko organizāciju sadarbību, 2023. gada nogalē Satiksmes ministrijā (SM) tika izveidota Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības konsultatīvā padome. Tajā tiek skatīti jautājumi, kas aptver gan pasažieru informācijas saņemšanas veidus (vieglā valoda un tāda, kas saprotama neredzīgajiem un nedzirdīgajiem), gan biļešu iegādi un tās veidus, tostarp braukšanas maksas atvieglojumus, gan palīdzības pieteikšanu, gan iesaistītā personāla (asistenta), infrastruktūras un transportlīdzekļu atbilstību, Saeimas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē skaidroja SM Mobilitātes un pārnozaru departamenta direktore Ginta Veipa-Kopilova. Viņa norādīja, ka reģionālo pārvadājumu ar autobusu sektorā šajā padomē izvērtēti dažādi risinājumi, tostarp eID kartes izmantošanas alternatīvas maksas atvieglojumu saņemšanai, jo cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem tās ikdienā nav pieejamas. Izstrādes procesā ir digitālais maciņš un Mobilly jaunā versija, kas būs lietojama kā personas identifikators.
Daudz darīts vilcienu pieejamībā, piemēram, elektrificētajā zonā visi reisi tiek nodrošināti ar jaunajiem zemās grīdas elektrovilcieniem, tādējādi uzlabojot pārvietošanās iespējas vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un personām ar kustību traucējumiem. Samazināts mobilā pacēlāja, kas pieejams 20 stacijās visā Latvijas teritorijā (50 kilometru rādiusā), pieteikšanas laiks no 36 stundām uz 24, tādējādi piedāvājot elastīgāku pakalpojumu.
Nozīmīgs infrastruktūras attīstības virzītājs ir arī programma Stacija 2.0, kura pašvaldībām dod iespēju labiekārtot vai pārveidot stacijas (mobilitātes punktus) tā, lai padarītu sabiedrisko transportu pievilcīgāku, piemēram, izveidojot apgaismojumu, stāvvietas, velonovietnes, sakārtojot pievedceļus no stacijas līdz autobusu pieturām. Tai atvēlēts Eiropas Savienības finansējums – 64 miljoni eiro, pirmajā atlases kārtā 10,8 miljoni eiro piešķirti astoņiem projektiem Rīgā un vienam Cēsīs.
Kļūdas un problēmvietas
VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) Iekšējās komunikācijas daļas vadītājs Toms Kalnītis vērsa uzmanību uz to, ka sadarbībā ar Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons ir izstrādāts un pakāpeniski ieviests Pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standarts, kas ietver paaugstinātas pasažieru platformas, pandusus, margas, lielas nojumes, kurās patverties no lietus, vēja un citiem laikapstākļiem.
Tā kā LDz ilgu laiku bija orientēts uz kravas pārvadājumiem, pasažieru ērtības bija palikušas otrajā plānā, atzina T. Kalnītis, piebilstot, ka, infrastruktūras objektus veidojot, nākas mācīties arī no kļūdām. Viena no tām – soliņi, kas tiks uzlaboti, aprīkojot tos ar rokturiem, lai vieglāk piecelties.
Kā problēmvieta ir Rīgas Centrālās stacijas augstās kāpnes, kas ved uz peroniem. Lai atvieglotu pasažieru nokļūšanu uz tiem, LDz piedāvā asistenta pakalpojumu, ko var pieteikt pa bezmaksas klientu servisa centra tālruni 80021181. Asistents būs pieejams 30 minūšu laikā pēc pieteikuma saņemšanas.
Attiecībā uz pagaidu koka platformām – tās plānots izbūvēt visā elektrificētajā vilcienu zonā. Tur, kur iet dīzeļvilciens, paaugstinātās platformas netiks veidotas, jo situāciju neuzlabo. Pilnībā pabeigtas šīs platformas ir Skultes (izņemot Carnikavu un Inčupi), Tukuma (vēl nav Priedainē un Ķemeros) un Jelgavas līnijā (savu kārtu vēl gaida Cenas stacija, ko, tāpat kā Inčupi, bija plānots slēgt). Vissarežģītāk ir ar Aizkraukles līniju, kur nācās lauzt līgumu ar būvnieku, kas bija paguvis izpildīt vien 10% no plānotā. Tagad tiek sludināti divi jauni iepirkumi, lai turpinātu darbus.
Līdz 2029. gadam plānots modernizēt vismaz 70% pasažieru staciju un pieturas punktu, veidojot vienotu un pieejamu pasažieru infrastruktūras tīklu. Lai uzlabotu gājēju, velobraucēju un citu satiksmes dalībnieku drošību, šķērsojot dzelzceļa sliedes, līdz 2027. gadam paredzēts uzlabot 45 gājēju pārejas Rīgā un Jūrmalā.
Visās jomās pa drusciņai
Runājot par Rīgas lidostu, tā atzīta par labākās prakses lidostu, kurā izveidoti PRM (person with reduced mobility – persona ar ierobežotām kustībām) izsaukuma punkti un iegādāts moderns elektriskais ambulifts, akcentēja G. Veipa-Kopilova. Arī lidsabiedrība airBaltic uzlabojusi servisu lidaparātos (tualetēs ierīkoti roku balsti, tiek piedāvāti salona ratiņkrēsli, bezmaksas sēdvietu izvēle PRM pasažierim un pavadošajai personai).
Savukārt attiecībā uz atpūtas kuģiem – lai gan tajos infrastruktūra nav īpaši pielāgota, taču uzlabojumi notiek. Izstrādātas vadlīnijas, lai kuģu īpašnieki būtu informēti par prasībām piekļūstamībai.
Ir arī pozitīvas pārmaiņas ceļu infrastruktūras jomā – tā no šā gada valsts autoceļu projektos tiek ieviesti papildu risinājumi pieturu un stāvvietu izbūvē, ievērojot pieejamības prasības. Ceļu satiksmes likuma grozījumi ļauj pašvaldībām izsniegt atļaujas, lai iedzīvotājs ar invaliditāti varētu ar auto piekļūt savai dzīvesvietai arī pa gājēju ceļu, piemēram, Vecrīgā.
Autotransporta direkcijas Sabiedriskā transporta departamenta vadītājs Tomass Beikulis atzīmēja, ka šobrīd visās reģionālā transporta pieturvietās ir vienādas plāksnes, kurā ir detalizēta informācija par autobusu kursēšanas laikiem un pakalpojumu sniedzēju, kā arī uzrādīts bezmaksas saziņas tālrunis. Tiek turpināts projekts par pieturvietu pēc pieprasījuma (tādas varētu būt ap 3000) un infoplākšņu ierīkošanu.