Azartspēles (pašu spēlēšanu, likmju likšanu) Latvijas iedzīvotājiem turpina reklamēt ārvalstu platformas, piemēram, YouTube u. c., savukārt Latvijā ielu ekrānos redzamas azartspēļu uzņēmumu kafejnīcu reklāmas, Inbox.lv tiek izsūtītas kazino reklāmas vēstules utt. Tomēr azartspēļu organizēšanas vietņu reklāma ārpus azartspēļu organizēšanas vietām (izņemot sporta pasākumos) ir aizliegta, noteikts Azartspēļu un izložu likumā. Jāatzīmē, ka šāgada 1. aprīlī stājās spēkā Saeimas deputātu iniciēti grozījumi šajā likumā, kas paplašināja iespējas reklamēt totalizatoru un derību organizētāju reģistrētās figurālās preču zīmes sporta jomā.
Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par azartspēļu un izložu politikas izstrādi. Azartspēļu un izložu reklāmas uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Lai gan bija plānots azartspēļu reklāmas uzraudzību nodot vienas iestādes kompetencē, VID norāda, ka līdz ar izmaiņām no 1. aprīļa tas nav noticis. Formāli Azartspēļu un izložu likumā noteikto ierobežojumu ievērošanas uzraudzība tagad ir VID kompetencē, tomēr soda sankcijas pārkāpumu gadījumā var piemērot PTAC kā galvenais Reklāmas likuma uzraugs. PTAC uz Dienas jautājumiem par azartspēļu reklāmām neatbildēja. Jāatgādina, ka Ministru kabinets nesen apstiprināja likumprojektu pakotni (to vēl jāapstiprina Saeimā), kas paredz nebanku kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkcijas, kā arī patērētāju tiesību aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā no PTAC nodot Latvijas Bankai, mainot arī pašreizējo PTAC pieeju.
Nesakārtotā vidē
FM vairākkārt ir norādījusi uz nepieciešamību stiprināt azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzību un precizēt institucionālo atbildību šajā jomā. Šim mērķim ministrija ir izstrādājusi likumprojektus Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā un Grozījumi Reklāmas likumā, kas paredz noteikt VID kā atbildīgo iestādi azartspēļu un izložu reklāmas uzraudzībā. Lai gan minētie likumprojekti jau 2024. gadā ir izskatīti Ministru kabinetā un iesniegti Saeimā, tie joprojām nav virzīti izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Vienlaikus ministrijā norāda, ka tās izstrādātajās Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam tika paredzēti pasākumi reklāmas ierobežojumu kontroles stiprināšanai, kā arī reklāmas ietekmes uz sabiedrību izvērtēšanai.
Vāja argumentācija
Praksē šobrīd novērojama atšķirīga normatīvo aktu interpretācija un piemērošana, kā rezultātā azartspēļu reklāma ir plaši sastopama dažādos komunikācijas kanālos un pilsētvidē. VID norāda, ka neatbalsta azartspēļu reklāmu izvietošanu pilsētvidē, jo tā savā būtībā un izpildījumā var tikt interpretēta kā azartspēļu nozares popularizēšana, kas ir pretrunā ar Azartspēļu un izložu likumā noteikto. Komersantiem atsevišķos gadījumos no PTAC tiek izteikts aizrādījums.
VID Dienai norāda, ka ārvalstu reklāmu ierobežošana sociālajos tīklos ir ļoti sarežģīta, jo, pirmkārt, klienti paši var izvēlēties, vai saņemt reklāmas vai atteikties no tām. Otrkārt, to nav vienkārši ierobežot, jo azartspēļu reklāmas aizliegums nav vispārējs un vienots visām Eiropas/pasaules valstīm. Mūsu kaimiņvalstīs reklāma ir atļauta, atsevišķi ierobežojumi ir Lietuvā, totāls reklāmas aizliegums nav nevienā Eiropas valstī. Tas pats attiecas arī uz TV kanālos redzamajām reklāmām. Arī šajā gadījumā reklāmas uzraugs NEPLP var ietekmēt tikai tos kanālus, kuriem pats izsniedzis licences. Piemēram, TV3+ nav NEPLP licences, un tajā var redzēt azartspēļu reklāmas. Vienlaikus VID teic, ka licencētie operatori uzskata, ka viņi reklamējoties var samazināt nelegālā piedāvājuma ietekmi uz Latvijas spēlētājiem.
Jāatzīmē, ka katrai reklāmai ir pasūtītājs (redzams reklāmā), reklāmas veidotājs, kas to rada un piemēro Latvijas iedzīvotājiem, reklāmas izvietotājs, un tikai pēdējais posms ir platforma, kurā reklāma tiek parādīta. Tas var nebūt tik sarežģīti, ja ir motivācija rīkoties.
Diena jautāja Latvijas Licencēto azartspēļu biedrībai par pašreizējo situāciju azartspēļu reklāmas jomā un to, vai tā arī turpmāk paliks nemainīga. Atbilde nesekoja.
Pēta ietekmi
FM ieskatā valsts pienākums ir aizsargāt sabiedrības intereses, tostarp mazināt ar azartspēlēm un izlozēm saistītos riskus un nodrošināt, ka reklāmas uzraudzība ir skaidra, efektīva un vērsta uz sabiedrības aizsardzību. Ministrija rīkojas, lai azartspēļu un izložu reklāmas regulējuma pilnveide balstītos datos un pierādījumos. Tāpēc ir noslēgts līgums par pētījuma veikšanu, kura mērķis ir izvērtēt azartspēļu un izložu reklāmas un mārketinga ietekmi uz sabiedrību, kā arī pašreiz spēkā esošo reklāmas ierobežojumu efektivitāti. Pētījums tiek īstenots ar Eiropas fonda finansējumu, un šobrīd norisinās datu vākšanas posms.
Šis pētījums ir nozīmīgs instruments turpmākai rīcībai, jo tas ļaus iegūt aktuālus un objektīvus datus par azartspēļu problemātiku Latvijas sabiedrībā, reklāmas ietekmi uz iedzīvotājiem un esošā regulējuma efektivitāti. Plānots, ka pētījums tiks pabeigts līdz šā gada beigām.
Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka nav pētījumu par to, kādas izmaksas veselības vai sociālās aprūpes sistēmai rada personas, kas ir atkarīgas no azartspēlēm. Pēc ministrijas pasūtījuma pētījums par Latvijas iedzīvotāju atkarībām tika veikts 2019. gadā, kas liecināja, ka cilvēku loks, kurus varētu skart problemātiska azartspēļu spēlēšana (t. sk. loterijas), visu respondentu vidū ir 6,4%. Līdz ar to Latvijā no azartspēlēm dažādās pakāpēs varētu ciest 79 tūkstoši cilvēku 15–64 gadu vecumā, no tiem 16 tūkstošiem problēmas ir smagākajā pakāpē. Pērnā gada sākumā no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrā, kurā Latvijas iedzīvotāji var sevi iekļaut, lai netiktu ielaisti azartspēļu vietās un interaktīvajās vietnēs, bija 35,5 tūkstoši cilvēku.
Azartspēļu atkarību reizēm dēvē par «slēptu slimību», jo tai nav acīmredzamu fizisku pazīmju vai simptomātikas kā, piemēram, narkotiku vai alkohola atkarībai. Tā rezultātā pacienti parasti vēršas pēc palīdzības krietni vēlāk, kad ir radušās azartspēļu problēmas. Tāpat procesu atkarības bieži ir cieši saistītas ar vielu atkarības procesiem, azartspēļu atkarīgi cilvēki bieži cieš arī no kādas psihiskas vai somatiskas slimības.