Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) martā notika 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums, kurā zinātnieki, politiķi, uzņēmēji, diplomāti un starptautisko organizāciju pārstāvji analizēja pašreizējos kardināli mainīgos apstākļus pasaulē un bez apokaliptiskām prognozēm un histērijas apsprieda konkrētus soļus un rīcības ekonomikas lejupslīdes pārvarēšanai un ekonomikas izaugsmei Latvijā starptautiskā kontekstā.
Forums ar vairāk nekā 200 dalībniekiem no 17 valstīm – LZA Ekonomikas institūts to organizēja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), AS Industra Bank un ar Eiropas Parlamenta (EP) patronāžu – atšķirībā no vairākām ar nenoteiktību raksturīgām globālām platformām demonstrēja jaunu ekonomiskā dialoga tipu, proti, pragmatisku, zinātniski pamatotu un uz cilvēku orientētu. Foruma dalībnieki sarunā par nākotni pārsniedza deklaratīvu līmeni un formulēja vēlamus konkrētus risinājumus.
Ekonomikai cilvēcisku seju
Uzrunas iezīmēja nepieciešamo filozofijas maiņu ekonomikas tālākajā attīstībā. Tā Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs uzsvēra, ka "ekonomiskā darbība nav autonoms mehānisms, kas nošķirts no morālās atbildības, ekonomikai ir jākalpo cilvēkam un sabiedrībai". Šī doma kļuva par foruma sava veida konceptuālo ietvaru, pasākuma gaitā arvien skaidrāk pozicionējot humānistiskās ekonomikas pieeju un risinājumu platformu.
Ekonomikas institūta direktore Ņina Linde pamatoja, kāpēc ekonomikas attīstībā ir nepieciešama filozofijas maiņa: "Pieaugošās ģeopolitiskās turbulences, ierasto ekonomisko ķēžu sabrukuma un uzticības krīzes starp valstīm apstākļos pasaulē vairs nav prognozējamu saikņu un stabilu vienošanos sistēmu. Pēdējie gadi ir sagrāvuši stabilitātes ilūziju, uz kuru ilgstoši balstījās globālā ekonomika." Tāpēc Latvijai jāattīsta pašpietiekama un neatkarīga ekonomika, jāveido īsākas piegāžu ķēdes, jāizmanto humānistiskās ekonomikas pieeja, kas nozīmē sinerģiju starp tehnoloģisko progresu, ētisku pārvaldību un sabiedrības līdzdalību. Izaugsme ilgtermiņā ir iespējama tikai tad, ja inovāciju vide ir ne vien efektīva, bet arī taisnīga, caurskatāma, sabiedrībai saprotama un dabai draudzīga.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis iezīmēja šīs pieejas praktisko pusi: "Esam izvirzījuši mērķi dubultot Latvijas ekonomiku. Pēc stagnācijas perioda ir panākta 2,1% izaugsme, pateicoties mērķtiecīgai politikai." Tātad ekonomiskā attīstība nevar būt spontāna, tai nepieciešama stratēģiska vadība un skaidri formulēti mērķi.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra, ka Latvija jau praktiski risina enerģētiskās transformācijas uzdevumus. Cita starpā viņš minēja faktu, ka ministrijas delegācija vizītes laikā ASV uzsāka visaptverošu moderno kodolreaktoru izpēti. Bet EM un LIAA plānotais investīciju portfelis 500 miljonu eiro apmērā ir signāls starptautiskajiem investoriem par valsts gatavību piedalīties globālajā konkurencē par kapitālu un tehnoloģijām.
EP deputāte Inese Vaidere norādīja, ka ģeopolitiskie izaicinājumi izvirza Eiropai skaidru uzdevumu – paātrināt inovāciju attīstību. Pēc viņas teiktā, EP pašlaik strādā pie pārmērīgu šķēršļu un ierobežojumu mazināšanas, un par jauno ES dzinējspēku jākļūst uz inovācijām orientētiem uzņēmējiem.
LZA prezidents, akadēmiķis Ivars Kalviņš, akcentējot zinātnes sasniegumu lomu ilgtspējīgā nākotnes ekonomikā, izcēla jauna izgudrojuma joprojām sarežģīto un ilgo ceļu no laboratorijas līdz rūpnieciskajai ieviešanai. Šāda veida tikšanās kā LZA forums ir telpa zinātnieku un uzņēmēju domu apmaiņai, kopējas valodas rašanai un dialoga veidošanai. Vienlaikus inovāciju attīstībai un zinātnisko sasniegumu ātrākai ieviešanai praksē ir nepieciešami (un tas ir arī uzņēmēju viedoklis) labāk saskaņoti valsts atbalsta pasākumi.
Tagad publiski ir pieejama informācija, ka Latvija saņems Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalstu tehnoloģisko inovāciju veicināšanai un paplašināšanai, strauji augošo uzņēmējdarbības nozaru attīstīšanai. Tiks izvērtēts, kā tiek atbalstīti Latvijas uzņēmumi, pētniecības iestādes un jaunās tehnoloģijas. Kā daļa no EIB sniegtā atbalsta tiks īstenota kapacitātes stiprināšanas programma Latvijas inovāciju ekosistēmai, vienlaikus rodot iespējas ciešākai Latvijas sadarbībai ar Igauniju un Lietuvu stratēģiskām iniciatīvām visā Baltijas reģionā.
Forums kalpoja arī par starptautiskās solidaritātes platformu, īpaši Ukrainas Nacionālās agrārās zinātņu akadēmijas pārstāvjiem uzsverot Latvijas zinātnieku nozīmīgo lomu Ukrainas zinātnieku atbalstā kara apstākļos un jaunas, inovatīvas ekonomikas veidošanā arī viņu valstī. Tika noslēgti sadarbības līgumi starp LZA Ekonomikas institūtu un Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas Finanšu un grāmatvedības institūtu un Agrārās ekonomikas institūtu. Ekonomikas "cilvēciskās sejas" stiprināšanai LZA organizētajā forumā jau otro gadu tika pasniegta balva Liepa izcilām zinātniecēm un uzņēmējām par ieguldījumu sabiedrības, zinātnes un ekonomikas attīstībā, tādējādi iepretī ekonomikas skatīšanai caur tehnoloģiju un kapitāla prizmu pievēršoties personības faktoram ekonomikā un godinot tos, kuri rada pārmaiņas ne tikai skaitļos, bet arī cilvēku prātos.
Ieteikumi tālākvirzībai
Foruma dalībnieki līdzās kopdarbam strādāja septiņās tematiskajās sekcijās, kur valdībām un Eiropas struktūrām izstrādāja konkrētas rekomendācijas, kuras iekļāva foruma rezolūcijā – dokumentā ar sistēmisku un humānistisku pieeju ekonomikas transformācijai.
Bioekonomikas un jaunuzņēmumu jomā dalībnieki atzīmēja inovāciju aktivitātes pieaugumu, taču norādīja uz nepieciešamību attīstīt reģionālās ekosistēmas un ciešāku zinātnes un biznesa sadarbību. Latvijā 2025. gada beigās darbojās gandrīz 600 jaunuzņēmumu, bet piekļuve sākuma posma un izaugsmes posma finansējumam joprojām ir nevienmērīga, zinātnē un tehnoloģijās balstīti uzņēmumi bieži vien spiesti saskarties ar grūti pārvaramiem vai pat nepārvaramiem šķēršļiem, vēloties izvērst plašāku darbību starptautiskajā tirgū.
Uzmanība tika pievērsta investīciju kultūrai, atzīstot, ka finanšu pratības līmenis joprojām ir zems, īpaši jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Kā risinājums piedāvāts finanšu pratības integrācija izglītības sistēmā un instrumentu attīstība, kas veicina investīciju aktivitāti.
Enerģētikā galvenais ir zaļā transformācija, uzsverot ūdeņraža tehnoloģiju un lokālo enerģijas avotu attīstību. Starptautiskās tirdzniecības jomā – uzsvars uz sadarbības paplašināšanu ar Āziju un jaunu eksporta stratēģiju izstrādi. Vienlaikus jārēķinās ar to, ka ģeopolitiskās pārmaiņas prasa lielāku elastību un tirgu diversifikāciju. Savukārt biomedicīnas un tehnoloģiju jomā mākslīgais intelekts jau tagad maina pieejas ārstēšanai, pētniecībai un veselības aprūpes sistēmu pārvaldībai. Bet vienlaikus nepieciešams līdzsvarot tehnoloģisko progresu ar sociālo ilgtspēju.
Sekcijā par divējāda lietojuma tehnoloģijām un mākslīgo intelektu spriežot par tehnoloģiju izmantošanu gan civilām, gan militārām vajadzībām, dalībnieki bija vienisprātis, ka šādu tehnoloģiju attīstībai nepieciešams stingrs ētiskais un juridiskais regulējums.
Izglītības un sabiedrības attīstības jomā priekšplānā izvirzījās psiholoģijas un sociālo faktoru ietekme uz ekonomisko uzvedību, secinot, ka ekonomiskos lēmumus nav iespējams skatīt ārpus cilvēku vērtību, kultūras un audzināšanas konteksta.
Pāreja ar jauniem modeļiem
Izejot no humānistiskās ekonomikas principiem, kuri vienīgie ar vērtībām un ētiku kā cilvēces glābšanas riņķi dod perspektīvu, īpaši politiskās, ekonomiskās un sociālās nestabilitātes apstākļos, ekonomikas attīstībai jābalstās uz tehnoloģiskā progresa, ētiskas pārvaldības un sabiedrības aktīvas līdzdalības kombināciju.
Kā uzsvēra Ņ. Linde, konstruktīva attieksme ir secināt un pieņemt, ka pasaules ekonomika neatrodas strupceļā, kā bieži tiek uzskatīts, bet gan pārejas punktā un tieši šādos posmos veidojas jauni attīstības modeļi, arī Latvijā. Pat nenoteiktības apstākļos ir iespējams veidot konstruktīvu dialogu, kura galvenais sasniegums ir centieni atgriezt ekonomikai cilvēcisko un ētisko dimensiju. Tieši tajā slēpjas galvenā atbilde uz laikmeta izaicinājumiem: ekonomikas nākotni nosaka ne tikai tirgi un tehnoloģijas, bet arī vērtības, uz kurām tas viss balstās.