Aukstās ziemas un vēsā pavasara ietekmē Latvijā bijusi ilga un intensīva apkures sezona, kuras laikā reģistrēts daudz apdrošināšanas gadījumu, vēsta Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA). 2025./2026. gada apkures sezonā reģistrēti 8745 ar laika apstākļiem un mājokļu apsildi saistīti apdrošināšanas gadījumi, un tas ir par 24% vairāk nekā 2024./2025. gada apkures sezonā, kad ziema un pavasaris bija samērā silti, liecina LAA apkopotie dati.
Ūdens un uguns
2025./2026. gada apkures sezonā daudzdzīvokļu namos problēmas bieži radīja bojāti radiatori, plīsuši cauruļvadi un ūdens noplūdes, bet privātmājās – ugunsgrēki un sniega radīti bojājumi, piemēram, sniega uzkrāšanās uz jumtiem.
Izmaksāto un rezervēto atlīdzību apjoms ir pieaudzis no nepilniem deviņiem miljoniem eiro 2024./2025. gada apkures sezonā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro šosezon, informē LAA.
«Kopumā zaudējumi noteikti ir daudz lielāki, nekā parādās apdrošinātāju datos, jo Latvijā apdrošināta ir tikai aptuveni puse apdzīvoto mājokļu,» mudina ņemt vērā LAA vadītājs Jānis Abāšins.
LAA pārstāvji secinājuši, ka Latvijā privātmājas tiek apdrošinātas biežāk nekā dzīvokļi. Jāatgādina, ka šāgada sākumā notikušais postošais gāzes sprādziens XX gadsimtā būvētajā daudzdzīvokļu mājā Rīgā, Bauskas ielā, un traģiskais ugunsgrēks samērā jaunā daudzdzīvokļu mājā Pierīgā, Krustkalnos, aktualizēja jautājumu gan par atsevišķu dzīvokļu, gan visa kopīpašuma apdrošināšanu.
2025./2026. gada apkures sezonā 60–70% no visiem negadījumiem bija saistīti ar cauruļu infrastruktūras bojājumiem. Tos parasti izraisīja stiprais sals, novecojušās vai nekvalitatīvās tehniskās komunikācijas, kā arī nepietiekama ūdens cauruļu siltināšana, liecina LAA rīcībā esošā informācija. Piemēram, novēroti gadījumi, kad telpās bijusi tik zema gaisa temperatūra, ka sasalušas ēkas inženierkomunikācijas. Apdrošinātāji fiksējuši pat logu stiklu plīšanu lielā aukstuma dēļ.
LAA arī secinājusi, ka ugunsgrēki mājokļus apdraud ievērojami retāk nekā ūdens noplūdes.
2025./2026. gada apkures sezonā uguns nelaimes izraisīja pārkurinātas cietā kurināmā apkures iekārtas, tehnikas problēmas pašās apkures iekārtās, netīrīti vai nepareizi izbūvēti dūmvadi, kā arī elektroinstalācijas pārslodze. Turklāt aizvadītajā ziemas apkures sezonā dubultojies tieši īssavienojumu radīto bojājumu skaits.
«Diemžēl mājokļu drošībai ziemā joprojām netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Daudzi negadījumi rodas nolietotu tehnisko komunikāciju un nepārbaudītu apkures iekārtu dēļ. Ir svarīgi atcerēties, ka savlaicīga sagatavošanās apkures sezonai var pasargāt no zaudējumiem,» uzsver J. Abāšins.
Ir bijuši arī tādi gadījumi, kad zaudējumus radījusi cilvēku neuzmanība, piemēram, bez uzraudzības uz ieslēgtas plīts atstāts ēdiens, ilglaicīgi darbināti elektriskie sildītāji un nepieskatīti adventes vainagi ar iedegtām svecēm, informē LAA.
Jāatgādina, ka decembrī un ap gadumiju ugunsgrēku riski saistībā ar adventes vainagos un svētku eglēs degošām svecēm aktualizējas gadu no gada. Par laimi, ne vienmēr uguns nodara lielus postījumus, tomēr jāatceras, ka degošas sveces ir rūpīgi jāuzmana.
LAA iesaka iedzīvotājiem jau vasarā pārbaudīt mājokļu apkures iekārtas, iztīrīt dūmvadus, izvērtēt elektroinstalāciju stāvokli, nosiltināt ūdensvadus un citas tehniskās komunikācijas, bet vēsā laikā būt uzmanīgiem gan apsildot telpas, gan iededzot sveces.
Vētra un lietus
Dažādas problēmas, kuru dēļ jāvēršas pie apdrošinātājiem, piemeklē ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī komercīpašumus.
«Pēdējo gadu vētras un intensīvie nokrišņi ir likuši pārskatīt apdrošināšanas segumu dažādu dabas katastrofu gadījumos. Tiek ņemti vērā ne tikai klasiskie riski, piemēram, vējš vai krusa, bet arī ilgstošu lietusgāžu radītie zaudējumi – applūduši pagrabi, bojātas tehniskās komunikācijas un infrastruktūra,» norāda LAA.
Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company (saīsināti – BTA) apkopojusi datus par apdrošināšanas gadījumiem, kas pēdējo trīs gadu laikā ir saistīti ar komercīpašumiem, un secinājusi, ka kopš 2023. gada lielākās apdrošināšanas atlīdzības izmaksātas par dabas stihijās un ugunsgrēkos cietušiem komercīpašumiem, bet visvairāk apdrošināšanas atlīdzību ir pieteiktas par zādzībām un vandālisma radītiem zaudējumiem.
«Tad, kad nelaime skar komercobjektu, tā sagādā būtiskus zaudējumus ne tikai īpašumam, bet arī uzņēmējdarbībai kopumā, jo nereti tiek bojātas biznesa funkcionēšanai svarīgas iekārtas, pārtraukta ražošana vai pakalpojumu sniegšana, kā arī apdraudētas saistības pret klientiem un sadarbības partneriem,» skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Ivo Danče.
Pēdējos gados lielus zaudējumus komercīpašumiem radījušas vētras. Piemēram, BTA izmaksāja 290 tūkstošu eiro atlīdzību par vētrā cietušu ēku, kurai bija sabojāts jumts un fasāde, izsisti stikli, samirkušas grīdas un nodarīti citi bojājumi. Savukārt 140 tūkstošu eiro atlīdzība izmaksāta par vētrā un lietū bojātu ēku, kuras pagrabstāvs 1800 kvadrātmetru platībā stipra lietus laikā applūda, bojājot arī griestus, sienas un elektroinstalāciju.
«Lietus un applūšanas gadījumos būtisku daļu no zaudējumiem veido bojātās iekārtas, inženiertehniskās sistēmas un elektroinstalācija, kuru atjaunošana ir dārga un laikietilpīga. Ja ūdens telpās saglabājas ilgstoši, bojājumi skar ne tikai grīdas un sienas, bet arī slēptās konstrukcijas, kas būtiski palielina atlīdzību apmēru. Līdzīgi kā pēc ugunsgrēkiem, arī šādos gadījumos uzņēmumi nereti saskaras ar darbības pārtraukumu, ražošanas vai noliktavu slēgšanu un loģistikas traucējumiem,» apdrošinātāju pieredzi izklāsta I. Danče.
Aizvadīto trīs gadu laikā BTA atlīdzībās par 11 lielākajiem ugunsgrēkiem komercīpašumos izmaksājusi vairāk nekā 3,7 miljonus eiro, un lielākā atlīdzība – divi miljoni eiro – izmaksāta par ugunsgrēkā izpostītu ražotni.
«Ugunsgrēks bieži rada ne tikai tiešus materiālos zaudējumus, bet arī ilgstošu uzņēmuma darbības pārtraukumu, ieņēmumu kritumu, nespēju izpildīt līgumsaistības un reputācijas riskus, kuru sekas var būt jūtamas vēl ilgi pēc paša negadījuma. Tieši šādu apstākļu kopums izskaidro, kāpēc atlīdzības par ugunsgrēku radītiem zaudējumiem komercīpašumos sasniedz ļoti lielas summas. Savukārt, ja pienācīgas apdrošināšanas nav, bizness var neizdzīvot,» skaidro I. Danče.
Zādzības tiek konstatētas gan veikalos, gan birojos, gan noliktavās, kur glabājas uzņēmumiem būtiskas vērtības, tostarp preces un ražošanas aprīkojums.
Piemēram, garnadži iekļuva kādā noliktavā un nozaga uzņēmumam piederošās preces. Par šo negadījumu BTA izmaksāja 37 tūkstošu eiro atlīdzību.
Citā gadījumā zagļi ielauzās juvelierizstrādājumu veikalā, izsita vitrīnu stiklus, nozaga zelta rotaslietas un sabojāja citas preces. Par šo notikumu izmaksāta 23 tūkstošu eiro kompensācija. Vēl kādā komercīpašumā zagļi piesavinājās transformatora apakšstaciju, kas bija pievienota nekustamā īpašuma teritorijā esošajam elektrotīklam. Šajā gadījumā atlīdzība sasniedza 22 tūkstošus eiro, vēsta BTA.
Pret finanšu blēdībām
Šogad aktuāla tēma ir tā, ka apdrošināšanā arvien biežāk tiek iekļauti kiberriski, kas ir saistīti ar datu zādzībām, finanšu krāpniecību un digitāliem uzbrukumiem. Kā uzsver LAA, kiberriski var skart gan privātpersonas, gan uzņēmumus.
Telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Bite Latvija sadarbībā ar apdrošināšanas sabiedrību Compensa Vienna Insurance Group no 2026. gada sākuma pakalpojuma Bite Pamatkomplekts lietotājiem piedāvā kiberkrāpniecības apdrošināšanu.
Bite Latvija apkopotā informācija liecina, ka vienā no gadījumiem izmantota viltota vietne, kas imitēja Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Lietotājs, domājot, ka pieslēdzas oficiālajam portālam, ievadīja savus datus un apstiprināja darbības ar Smart-ID. Pēc tam no viņa konta bez piekrišanas tika veikts maksājums, radot aptuveni 2 000 eiro zaudējumus. Citā gadījumā krāpnieki ar viltotu īsziņu it kā no sūtījumu pakalpojumu sniedzēja aicināja apstiprināt piegādes adresi. Pēc Smart-ID autorizācijas no upura bankas konta tika noņemti 370 eiro. Vēl kāds cilvēks sociālajā tīklā Facebook ieraudzīja reklāmu par zināma zīmola bērnu apģērbu izpārdošanu un veica pirkumu 125 eiro vērtībā. Lai gan sākotnējā komunikācija ar pārdevēju radīja uzticību, vēlāk internetveikals kļuva nepieejams un prece netika piegādāta. Fiksēts arī gadījums, kad krāpnieks telefonsarunā uzdevās par klientu apkalpošanas speciālistu un sniedza norādījumus darbībām internetā, kurus sazvanītā persona izpildīja. Pēc tam uz upura vārda tika noformēti aizdevumi, radot 5 000 eiro zaudējumu. Savukārt citā gadījumā persona saņēma vairākus zvanus it kā no valsts iestādēm, bankas un policijas, lūdzot nosaukt bankas konta pieejas kodus un neizpaust informāciju par šiem zvaniem vairākas dienas. Manipulējot ar uzticēšanos un radot steidzamības sajūtu, tika izkrāpti 7 000 eiro.
«Palielinoties tehnoloģiju un mākslīgā intelekta iespējām, krāpnieciskās kampaņas kļūst arvien profesionā-
lākas, ticami imitējot banku, valsts iestāžu un uzņēmumu vizuālo identitāti un izmantojot automatizētus risinājumus, kas ļauj uzbrukumus īstenot masveidā un padara tos grūtāk izsekojamus. Krāpnieki izmanto psiholoģijā balstītus sociālās inženierijas paņēmienus, radot steidzamību un stresu vai iegūstot uzticēšanos, piemēram, uzdodoties par bankas, valsts iestādes vai kāda plaši pazīstama uzņēmuma pārstāvjiem. Rezultātā lietotājs pats ievada savus internetbankas datus blēžu vietnē. Tieši šī psiholoģiskā pieeja padara uzbrukumus īpaši efektīvus. Turklāt šo lamatu realizēšanai tiek izmantota arī kombinēta taktika, apvienojot telefonkrāpniecību un soļus, kurus krāpnieki liek klientiem veikt digitālajā vidē,» brīdina Bite Latvija iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.
«Internets un digitālās tehnoloģijas piedāvā daudz ērtību, taču tajā pašā laikā palielinās finanšu riski. No finanšu krāpniekiem neviens nav pilnībā pasargāts. Krāpnieki strādā ļoti profesionāli un izmanto sarežģītus trikus, tādēļ pat pieredzējuši cilvēki var kļūdīties, noticēt krāpniekiem un zaudēt naudu. Kiberkrāpniecības risku apdrošināšana palīdz samazināt zaudējumus,» skaidro Compensa Vienna Insurance Group Latvijas filiāles partneru un digitālās pārdošanas nodaļas vadītāja Sanita Kindzule. Viņa iesaka regulāri pārbaudīt bankas kontus, mainīt paroles un neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm. Tas attiecas gan uz privātpersonām, gan uz tiem darbiniekiem, kuri darbojas ar uzņēmumu un iestāžu kontiem, it īpaši, uzņēmumu vadītājiem un grāmatvežiem.
Apdrošina arī dzīvību
Latvijā 2025. gadā riska apdrošināšanas tirgus kopumā pieauga par 4%, ko veicināja veselības un dzīvības apdrošināšanas segmenta izaugsme par 9%. Pārējie risku apdrošināšanas veidi pieauga mērenāk – par 2%, ziņo LAA.
Vadības konsultāciju uzņēmums Figure Baltic Advisory apgalvo, ka Latvijā jau 97% organizāciju saviem darbiniekiem piedāvā veselības apdrošināšanu. Tās izplatību sekmēja arī tas, ka 2024. gada sākumā no 426,86 eiro līdz 750 eiro tika palielināts ar ienākuma nodokli neapliekamais limits veselības apdrošināšanas polisēm.
Turklāt daudzās nozarēs darbinieku piesaiste joprojām ir sarežģīta, bezdarba līmenis ir samērā zems, bet prasības pret darba devējiem pieaug. «Tas mudina darba devējus meklēt arvien jaunus veidus, kā noturēt esošos un piesaistīt jaunus darbiniekus,» uzsver J. Abāšins.
Aktualitāte veselības apdrošināšanā ir arī tā, ka 2026. gadā «personas psihiskā veselība tiek uzskatīta par tikpat nozīmīgu kā fiziskā veselība. Stress, trauksme, izdegšana un depresija ir kļuvušas par izplatītām problēmām, kas ietekmē gan darbaspējas, gan dzīves kvalitāti. Tāpēc veselības apdrošināšanā pakāpeniski tiek paplašināts psiholoģiskās un psihoemocionālās veselības segums. Tas nozīmē, ka apdrošinātās personas var saņemt atlīdzību par psihiatra, psihologa vai psihoterapeita konsultācijām. Šāda seguma paplašināšana varētu veicināt savlaicīgu palīdzības meklēšanu, neatliekot problēmu risināšanu līdz brīdim, kad tās jau kļuvušas akūtas», skaidrots LAA sagatavotajā situācijas pārskatā.
«Līdzās algas pielikumam, papildu brīvdienām, attālinātam darbam un veselības apdrošināšanai arvien vairāk organizāciju interesējas arī par iespēju apdrošināt darbinieku dzīvību,» norāda J. Abāšins.
LAA publiskotās aptaujas dati rāda, ka 74% iedzīvotāju darba devēja nodrošinātu dzīvības apdrošināšanas iegādi uzskatītu par nozīmīgu bonusu. Īpaši augstu to vērtētu iedzīvotāji ar diviem vai vairāk bērniem (87%) un nekvalificēti strādnieki (86%). Šādu darba devēja bonusu par nozīmīgu neuzskata tikai 10% respondentu.
«Dzīvības apdrošināšana var būt ļoti nozīmīgs bonuss, īpaši tad, ja darbinieks ir galvenais mājsaimniecības apgādnieks, un ienākumu zaudēšana var smagi ietekmēt ģimenes ikdienu un nākotni. Tāpat dzīvības apdrošināšana ir būtiska, ja personai ir kredītsaistības, kuras tuviniekiem būtu grūti segt, piemēram, hipotekārais kredīts vai patēriņa aizdevums,» atgādina LAA vadītājs.
Dzīvības apdrošināšana var būt nozīmīga arī tiem cilvēkiem, kuri ikdienā veic paaugstinātas bīstamības darbus, piemēram, būvniecībā, ķīmijas nozarē vai citur.
«Darba devēja iemaksas par darbinieka dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma netiek apliktas ar nodokļiem, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas,» mudina ņemt vērā J. Abāšins.
Nianses, kas var būt svarīgas katrā konkrētajā gadījumā, darba devējiem un darbiniekiem ir ieteicams precizēt.
Swedbank sadarbībā ar kompāniju Snapshots nesen veiktā aptauja rāda, ka 28% ģimeņu ir apdrošinājušas galvenā pelnītāja dzīvību, un tas ir par pieciem procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Visbiežāk dzīvības apdrošināšanu kā risinājumu finanšu drošībai izvēlas iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
No tiem respondentiem, kuri apdrošinājuši dzīvību, 36% kā motivāciju minējuši lielos ikmēneša ģimenes izdevumus un vēlmi saglabāt ģimenē ierasto dzīves līmeni. Savukārt 19% norādījuši hipotekārās kredītsaistības, bet 18% – riskantu profesiju vai hobiju. Aptuvenu 25% respondentu apdrošināt dzīvību motivējušas rūpes par tuviniekiem, nereti arī mazuļa ienākšana ģimenē.
«Dzīvības apdrošināšana vairs nav tabu tēma. Pieaug to cilvēku skaits, kuriem tā kļuvusi par praktisku finanšu plānošanas rīku,» uzsver Swedbank Dzīvības apdrošināšanas pārdošanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja Lana Ratniece.
2025. gadā Swedbank dzīvības apdrošināšana klientiem Latvijā izmaksājusi 1,56 miljonus eiro, kas ir par gandrīz 5% vairāk nekā 2024. gadā.
73% nāves gadījumu cēlonis bija slimība, bet 27% – nelaimes gadījums. Visbiežāk nāve bija saistīta ar sirds un asinsvadu slimībām (43%) un onkoloģiskajām saslimšanām (21%), informē Swedbank.
Digitālie risinājumi
«Apdrošināšanas nozares aktualitāte ir arī tā, ka nozare kļūst tehnoloģiski modernāka. Parādās digitāli pārvaldāmas polises, kas ļauj klientiem ātri mainīt segumus, pieteikt atlīdzības un sekot līdzi saviem līgumiem tiešsaistē. Arvien biežāk tiek izmantoti arī mākslīgā intelekta risinājumi, kas palīdz izvērtēt atlīdzību pieteikumus, analizēt riskus un paātrināt lēmumu pieņemšanu. Tas samazina birokrātiju un uzlabo klientu pieredzi,» uzskata J. Abāšins.
Banka Citadele nesen paziņoja, ka sadarbībā ar Zviedrijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu Insurely izveidojusi digitālu apdrošināšanas portālu, kas klientiem vienuviet nodrošina pārskatu par esošo īpašuma apdrošināšanas segumu un polises atjaunošanas iespējām.
«Apdrošināšana tradicionāli ir bijusi sarežģīta, sadrumstalota un laikietilpīga, īpaši pieņemot lēmumus par polises atjaunošanu. Ar šo jauno digitālo risinājumu mēs mainām apdrošināšanas pieredzi, nodrošinot klientiem lielāku pārskatāmību,» sola bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja Rūta Ežerskiene.
«Mūsu sadarbība ar banku Citadele ir piemērs tam, kā bankas var izmantot finanšu tehnoloģijas, lai paplašinātu savu piedāvājumu arī ārpus tradicionālajiem banku produktiem,» uzskata Insurely banku un finanšu tehnoloģiju viceprezidents Dadmehrs Fatehi.
Portāls meklējams bankas Citadele mājaslapā.
Ceļojumu apdrošināšana
Iegādājoties ceļojuma apdrošināšanu:
● iepazīsties ar līguma noteikumiem un, ja rodas neskaidrības, vaicā skaidrojumu apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam;
● pārliecinies, ka polise ietver visus iespējamos riskus, tostarp ceļotāju repatriāciju;
● iepazīsties ar noteiktajiem izņēmuma gadījumiem;
● informē apdrošinātāju par sava ceļojuma detaļām;
● ja plāno nodarboties ar aktīvo atpūtu (piemēram, pārgājieniem kalnos), pārliecinies, ka plānotās aktivitātes ir iekļautas polisē;
● pirms došanās ceļā uzzini, ko darīt, ja ceļojuma laikā notiek nelaimes gadījums;
● noskaidro, kādas ārstniecības izmaksas sedz izvēlētā apdrošināšana;
● pārliecinies, ka polise sedz arī ceļojuma atcelšanas vai pārtraukšanas riskus;
● ja apdrošināšanas polisi iegādājas kompleksā tūrisma pakalpojuma sniedzējs, pārbaudi, kādus riskus polise sedz un vai ir veikta samaksa par to apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam.
Avots: Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Neparasti gadījumi
Apdrošināšanas gadījumi mēdz rasties visdažādākajās situācijās:
● naktī ieslēdzās indukcijas plīts virsma, kā rezultātā izkusa un aizdegās plastmasas virtuves piederumi, nokvēpa griesti un sienas (izmaksātā atlīdzība – 5100 eiro);
● atgriežoties mājās, iedzīvotāji konstatēja, ka bojātas mājokļa ārdurvis – slēdzenē sabāzti sērkociņi un durvīs iegravēts vārds (atlīdzība – 510 eiro);
● spēcīga vēja dēļ no garāžas jumta terases tika nopūsts sauļošanās krēsls, kas uzkrita automašīnai (atlīdzība – 1050 eiro);
● ceļojuma laikā, kāpjot ārā no motorlaivas, cita laiva radīja lielus viļņus, ceļotājs zaudēja līdzsvaru un krītot izsita motorlaivas logu (atlīdzība – 1700 eiro);
● savvaļas pērtiķis apskates objektā uzlēca tūristam uz pleca un iekoda (atlīdzība – 360 eiro);
● salūta laikā petarde ielidoja logā, sabojājot stiklu (atlīdzība – 290 eiro).
Avots: Swedbank