Latvijā ir viens no zemākajiem iedzīvotāju uzkrājumu līmeņiem (uzkrājumi kā daļa no ienākumiem, kas netiek izlietoti) Eiropā – vien 4,9%, liecina Eurostat dati par 2024. gadu. Igaunijā šis rādītājs sasniedzis 7,3%, Lietuvā – 7,6%. Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 14,4%, bet visaugstākais – Vācijā (20%).
"Vienlaikus Latvijas mājsaimniecības kopš 2014. gada palēnām kāpinājušas uzkrājumus. Līdzīgi kā citviet Eiropā, uzkrājumu veidošanas pīķis bija kovida laikā, īpaši 2020. gadā. Savukārt jau 2022. gadā, visdrīzāk, straujā cenu kāpuma ietekmē uzkrājumu rādītājs spēji saruka, Latvijā nokrītot līdz 2015. gada līmenim. Tikai 2024. gadā uzkrājumu radītājs atkal sācis pieaugt. Ir vairākas valstis Eiropā, kur uzkrājumu līmenis kopš pandēmijas nemaz nav būtiski samazinājies vai pat ir pieaudzis, piemēram, Dānijā, Čehijā, Austrijā, Zviedrijā un Portugālē. Tas, iespējams, skaidrojams ar ekonomikas sabremzēšanos un no tās izrietošo iedzīvotāju pesimismu," vērtē Swedbank Latvija galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Kļūstam turīgāki
Swedbank analizē vairākus indikatorus, kas liecina par uzkrājumiem. Viens no galvenajiem ir mēneša beigu depozīta apjoms vidējam klientam, kas algu saņem Swedbank kontā – mediānais depozīts. Tas ir naudas apjoms, kas klientam ir kontos un kam iespējams piekļūt īsā laikā, tostarp termiņnoguldījumi, bet ne, piemēram, uzkrājumi 3. pensiju līmenī. Mediānais depozīts kopš 2018. gada kopumā audzis. No 2021. līdz 2023. gadam gan vidējo algu saņemošā klienta depozīta apjoms stāvēja uz vietas – aptuveni 500–600 eiro līmenī. Taču kopš 2024. gada tas atkal sācis augt, un šobrīd mediānais jeb vidējā klienta depozīts ir jau aptuveni 800 eiro apmērā.
Viens no populārākajiem algas saņemšanas datumiem Latvijā ir mēneša 10. datums. Ja tas iekrīt brīvdienā, ienākumi kontos parasti parādās tuvākajā darba dienā. Vienlaikus bankas Citadele ekonomists Kārlis Purgailis uzsver, ka arī šajā "pīķa" dienā algu saņem mazāk nekā desmitā daļa bankas klientu, kas nozīmē – ienākumi Latvijā ir salīdzinoši vienmērīgi sadalīti visa mēneša garumā.
Pēc algas ienākšanas kontos finanšu aktivitāte kļūst intensīvāka. Darījumu skaits pieaug 10., 11. un 12. datumā, un šajā periodā visbiežāk tiek segti regulārie maksājumi – komunālie pakalpojumi, kredītsaistības, kā arī veikti ikdienas pirkumi. Arī skaidras naudas izņemšana ir aktīvāka līdzīgos datumos – aptuveni no 7. līdz 15. datumam. Tas gan nenozīmē, ka visi līdzekļi tiek izņemti vai iztērēti uzreiz algas dienā – drīzāk vērojama pakāpeniska aktivitāte vairāku dienu garumā.
Mēneša otrajā pusē darījumu dinamika kļūst mierīgāka – lielākie maksājumi jau veikti, un tēriņi stabilizējas. Maksājumu karšu dati liecina, ka nedēļas griezumā iedzīvotāji visbiežāk iepērkas trešdienās un piektdienās, bet vismazāk pirkumu tiek veikts svētdienās. Savukārt mēneša griezumā aktīvākais periods ir mēneša vidus. "Tajā pašā laikā Latvijā privātais patēriņš vairākus gadus bija vājš, pat uz samērā strauja algu kāpuma fona, un tikai 2025. gadā sāka mēreni atgūties, kas liecina arī par piesardzības motīvu patēriņā," atzīmē K. Purgailis.
Nav līdzīgi
Kopējie mājsaimniecību noguldījumi bankās turpina pieaugt no gada uz gadu, pēdējos gados pat pieaugumam kļūstot straujākam. Latvijas Bankas dati rāda, ka 2025. gada beigās mājsaimniecību noguldījumi sasniedza 12,1 miljardu eiro un gada laikā pieauga par 8,2%, taču šī nauda nav sadalīta vienādi, lielāka daļa uzkrājumu ir salīdzinoši nelielai sabiedrības daļai. "Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati atklāj nepatīkamu ainu – 5% Latvijas iedzīvotāju pieder 43% no visiem uzkrājumiem. Tas nozīmē, ka valstī ir neliels skaits izteikti turīgu cilvēku ar milzīgu kapitālu, kamēr lielākā daļa sabiedrības dzīvo no algas līdz algai. Vairāk nekā pusei, t. i. 57%, Latvijas iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena, proti, nav brīvu līdzekļu bankas kontā, lai krīzes situācijā nosegtu pamata izdevumus vismaz trīs mēnešus," norāda ekonomists.
Piemēram, Swedbank veiktā aptauja liecina, ka Latvijā drošības spilvenu vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā ir izveidojuši vien 27% iedzīvotāju, kamēr par pilnīgu drošības spilvena trūkumu norāda 24% aptaujāto. Šādā aspektā uzkrājumu līmenis Latvijā joprojām ir pārāk zems.
Mājsaimniecību uzkrājumus paaugstinošie faktori ir, piemēram, neskaidrības kāpums un izrietošās bažas par nākotnes nodarbinātību un ienākumiem, augstākas procentu likmes, kreditēšanas ierobežojumi vai apsīkums ekonomikā. Svarīgs ir arī turīguma līmenis, kas nosaka, vai cilvēkiem pēc pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu iegādes vēl vispār atliek līdzekļi uzkrājumiem. Nedrīkst novērtēt par zemu arī iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa ietekmi uz uzkrājumiem. Vēl viens faktors, kas ietekmē uzkrājumu līmeni ir uzticība, ka sociālās aizsardzības sistēma valstī iedzīvotājus pasargās pēkšņas slimības vai pensionēšanās gadījumā, secina L. Zorgenfreija.