Latvijas proves birojs (LPB) pēc 20 pagaidu apstākļos pavadītiem gadiem nule ieguvis patstāvīgu mājvietu Vecpilsētas ielā 7, Vecrīgā. Tagad iestādes darbinieki var strādāt īpaši viņiem projektētā, energoefektīvā un mūsdienīgā namā, kurā integrēti augstākās pakāpes drošības risinājumi, modernas ķīmiskās testēšanas laboratorijas un klientu apkalpošanas zonas dārgmetālu pieņemšanai.
Vairākkārt pārbūvēta
Vēsturiskais nams atrodas Rīgas kvartālā, kuru ietver Audēju, Mārstaļu, Reformātu un Vecpilsētas iela, un Vecrīgas apbūvei netipiski tam ir izeja uz trijām ielām. Šī teritorija ietilpst vienā no vecākajām pilsētas daļām, kas vēstures avotos pazīstama ar nosaukumu Alksnājs. Tas atradies blakus lībiešu amatnieku un tirgotāju apmetnei, kas apdzīvota jau XI–XII gadsimtā. Nams, kura saknes ietiecas XIII gadsimtā, vairākkārt ticis pārbūvēts – pēdējo reizi 1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Laika gaitā ēka kalpojusi dažādiem mērķiem – no kafijas grauzdētavas un noliktavas līdz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja restauratoru darbnīcai, kas 2020. gadā pārcēlās uz muzeju krātuvi Pulka ielā. Namam ir kopējs pagalms ar vēl vienu nesen atjaunotu ēku – Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas mājvietu Mārstaļu ielā 6, kas vēra durvis apmeklētājiem 2025. gadā.
«Mums ir svarīgi atrasties pilsētas centrā, kur juvelieriem un nozares uzņēmējiem būtu ērta piekļuve. Ēka ir pilnībā pielāgota mūsu īpašajām vajadzībām – gan juvelieru uzņemšanai, gan ikdienas darbam, turklāt tajā ir vairāk nekā uz pusi plašākas telpas nekā iepriekšējā vietā (724 m2 ),» biroja jaunās mājvietas atklāšanā pauda LPB valdes priekšsēdētājs Pēters Brangulis, kurš par dārgakmeņu ekspertu strādā kopš 1994. gada un arī šobrīd līdztekus vadītāja darbam savu laiku velta dārgakmeņu testēšanai.
Modernais un vēsturiskais
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka «nav labākas vietas, kur Proves birojam atrasties». Savā veidā nams ir atgriezies pie senās funkcijas, jo tirdzniecība, kam tas sākotnēji kalpoja, ir cieši saistīta ar naudas mijējiem, dārgmetālu un dārgakmeņu vērtētājiem. Ministrs uzsvēra, ka jaunās telpas kalpos ne tikai valsts proves uzraudzības funkciju pildīšanai, bet arī izglītībai un zinātnei. Laboratoriju tehnoloģiskais aprīkojums būs pieejams Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un citu augstskolu studentiem pētnieciskā darba veikšanai. A. Ašeradens atgādināja, ka birojam ir vēl viens uzdevums – tas kopš 2004. gada uzrauga Latvijas valsts augstāko apbalvojumu ražošanas procesu un kvalitāti.
VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs uzteica ēkas atjaunošanas projektā, kas ilga divus gadus, iesaistīto ieguldījumu ēkas pārbūvē: gan projektēšanas uzņēmumu SIA CMB, gan būvdarbu veicēju SIA KUUM. Atjaunojot ēku iestādes vajadzībām, tika saglabāti arī tādi vēsturiskie elementi kā vēsturiskās ieejas durvis un skulpturāli dekori virs iekšpagalma ārdurvīm, sacīja R. Griškevičs, piebilstot, ka ēkā ir ieviesti energoefektīvi risinājumi.
Projekta kopējās izmaksas bija 2,9 miljoni eiro bez PVN, tostarp 1,9 miljoni eiro – valsts ieguldījums LPB pamatkapitālā, 1 miljons eiro – iestādes līdzfinansējums.
Miljons izstrādājumu gadā
Gadā LPB apkalpo aptuveni 10 tūkstošus klientu, un apgrozījums ir ap 5000 izstrādājumiem ik dienas, gada griezumā tas sasniedz aptuveni miljonu. Savukārt peļņa, kā liecina Lursoft dati, 2024. gadā bija 305 799 eiro.
Lielākā daļa izstrādājumu birojā ienāk sūtījumu veidā, taču tiek apkalpoti arī apmeklētāji, kuri te ierodas klātienē, skaidroja P. Brangulis, Viņš pastāstīja, ka LPB kopumā strādā 18 darbinieki, kuri ikdienā pilda dažādas funkcijas. To vidū ir arī augstāko valsts apbalvojumu izgatavošanas procesa organizēšana (tos šobrīd pasūta Lietuvā). Stājoties amatā, Valsts prezidents tradicionāli saņem visus ordeņus, no kuriem vecākais ir Triju Zvaigžņu ordenis (to var personai piešķirt dzīves laikā). Savukārt ar Viestura ordeni apbalvot var arī pēc nāves. Latvijas simbolā ir izmantots arī zelts – tas ir uzklāts uz trim zvaigznēm.
Zelta cena šobrīd ir sasniegusi rekordu. Vēl pirms pāris nedēļām par unci maksāja 3500 dolāru, tagad – 4500 dolāru. Tas esot liels šoks nozarei, un tas nozīmē, ka juvelierizstrādājumi sadārdzinās, teica P. Brangulis. Kad sācis strādāt šajā jomā, zelts maksājis tikai 360 dolāru par unci. Viņš arī pieļāva, ka tāds palēciens cenā varētu nest līdzi viltojumu palielinājumu. Ir manīgi ļaudis, kuri iemanās zeltu papildināt ar citu materiālu tā, ka ar neapbruņotu aci tas nav atklājams. Par laimi, šāda krāpšana nav masveidā izplatīta. «Šobrīd var teikt, ka esam iegājuši sintētisko dārgmetālu gadsimtā,» sacīja P. Brangulis. Pirms 30 gadiem mākslīgo dimantu izgatavošana bija ļoti dārga, tāpēc nebija izdevīgi ar to nodarboties. Tagad tas ir kļuvis ievērojami lētāk, līdz ar to mākslīgi radīto daudzums tirgū ir palielinājies. Lai gan tos var atšķirt, izmantojot tehnoloģijas, tomēr jāņem vērā, ka arī viltojumu veidi kļūst arvien izsmalcinātāki.
Tehnoloģijas palīdz
Dārgakmeņu testēšana aizņem pusi no LPB biznesa. To dara trīs cilvēki, kuri pēc izglītības ir fiziķi vai ķīmiķi. Katra no tiem pienesums ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā. «Tas ir gan vaļasprieks, gan darbs vienlaikus,» teica P. Brangulis, kurš līdztekus valdes priekšsēdētāja pienākumiem atrod laiku arī eksperta darbam.
Uz jautājumu par lielāko dārgakmeni, ko nācies šeit vērtēt, viņš atbildēja, ka ne vienmēr lielākais nozīmē dārgākais un skaistākais. Taču desmit karātu dimants reizi trijos, četros gados LPB nonāk, un to cena ir 150 000– 200 000 eiro. Mūsdienās ik gadu cilvēki iegūst ap 10 tonnām dimantu. Salīdzinājumam – starp XII un XVII gadsimtu tika iegūtas divas tonnas šo vērtīgo izrakteņu, tas nozīmē, ka šobrīd apjomi ir nesalīdzināmi lielāki. Jāņem vērā, ka dimanti veidojušies ļoti ilgi, to vecums ietiecas no 1 līdz 3 miljardiem gadu tālā senatnē. «Mēs testējam šos izstrādājumus pirms nonākšanas tirgū, atšķirot dabiskos dārgakmeņus no sintētiskajiem. Somijas kolēģi bija tie, kuri Baltijas valstīm palīdzēja attīstīt gemoloģisko servisu. Tehnoloģijas dod iespēju to izdarīt ātrāk un precīzāk,» skaidroja P. Brangulis.
Daba dod ne tikai uzdevumu, bet arī risinājumu. Tā kā 98% dārgakmeņu satur slāpekļa veidojumu, kas norāda uz to dabisko izcelsmi, to klātbūtni var noskaidrot, izmantojot iekārtas. Šim nolūkam tiek izmantotas spektrometriskās iekārtas, tostarp optometriskie mikroskopi. Taču, kā uzsvēra P. Brangulis, nevar par zemu novērtēt cilvēka galveno maņu instrumentu – acis, kuru izšķirtspēja ir 120 megapikseļu. Tā ir dinamiska sistēma, kas ļauj ātri pārfokusēties. Tajā pašā laikā monitora apjomi labākajā gadījumā ir 8 megapikseļi.
Liela vērība drošībai
Liela vērība tiek pievērsta telpu drošībai. Kā rāda pieredze, nereti vājais posms ir cilvēki, proti, apdraudējums nāk no iekšpuses, nevis ārpuses, tāpēc personāla atlase ir ļoti būtiska. Jaunajās telpās strikti nodalītas ir publiskās un tehniskās telpas, kurās tiek strādāts ar izstrādājumiem.
Jāatgādina, ka birojs tika dibināts 2009. gadā, reorganizējot Finanšu ministrijas pakļautībā esošo Valsts proves uzraudzības inspekciju. LPB ir valsts kapitālsabiedrība, kuras visas kapitāla daļas pieder valstij. Tā kapitāla daļu turētāja ir Finanšu ministrija.
Līdzīga iestāde, kas nodarbojas ar dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu, ir arī Lietuvā, tās centrālais birojs atrodas Druskininkos, bet trīs filiāles – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, Dienai skaidroja Lietuvas proves biroja direktore Virgīnija Pavalkiene, kura bija ieradusies pie Latvijas kolēģiem, lai apsveiktu viņus ar pārcelšanos uz jaunajām mājām. Viņa ar gandarījumu varot savām acīm pārliecināties par tām pārvērtībām, kas notikušas pēc pārbūves – te tiešām izdevies labi savienot vēsturisko un moderno. Tagad telpas ir lieliski piemērotas tām funkcijām, ko pilda LPB. Kā vienīgo mīnusu viņa saredzot autostāvvietu trūkumu, bet tā jau ir problēma visās vecpilsētās, arī Viļņā. Starp citu, nesen iegādātas jaunas telpas Viļņas birojam, jo iepriekšējās, kas nebija vecpilsētā, bet jaunajā rajonā, bija pārāk plašas un daļa no tām netika izmantotas. No iepriekšējās ēkas pārdošanas iegūto summu paredzēts ieguldīt jauno telpu iekārtošanai.