Viszemākās pensijas Latvijā saņem cilvēki vecumā no 85 gadiem, tādēļ, lai mazinātu nabadzības risku un sniegtu lielāku atbalstu vecumdienās, Labklājības ministrija rosina bāzes pensijas ieviešanu sākt tieši ar šo senioru grupu. Piedāvājums paredz no nākamā gada 1. janvāra Latvijā dzīvojošajiem pensionāriem vecumā no 85 gadiem par 0,50 eiro palielināt viena stāža gada vērtību par stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, kā arī ieviest jaunu piemaksu par stāžu no 1996. gada 1. janvāra (nākamgad tie būtu 2,34 eiro par vienu stāža gadu, un šī summa katru gadu tiktu indeksēta). Līdz ar to vidējais pensijas pieaugums kopumā būtu 2,85 eiro (stāžam līdz 1996. gadam un pēc tam) par vienu stāža gadu.
Par bāzes pensiju tiek diskutēts jau pēdējos piecus gadus, un Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs uz šo variantu skatās kā uz kompromisu. Pirmkārt, tas ir pieticīgāks nekā sākotnējais piedāvājums, otrkārt, bāzes pensijas ieviešana ir izstiepta garākā laikā, nekā tas bija pirms tam. Paredzēts, ka pensionāru loks tiks pakāpeniski paplašināts ik pēc trim gadiem piecu gadu periodos, līdz sasniegs 65 gadu vecumu, t. i., sākumā bāzes pensija tiks attiecināta uz visiem pensionāriem, kas ir vecāki par 85 gadiem, bet 13 gadu laikā pakāpeniski tiks piešķirta pilnīgi visiem pensionāriem.
Pēc iespējām
«Skaidrs, ka piemaksu summas nav lielas, bet labāk tā, nekā vispār nekā,» spriež O. Tkačevs. Visticamāk, lielāku bāzes pensiju šobrīd valsts nevar atļauties. Un jāņem vērā, ka par darba stāžu jau šobrīd daļēji tiek maksāts – par to stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada beigām.
Šobrīd pastāv divi piemaksas apmēri, kas atkarīgi no pensijas piešķiršanas gada. Pensijai, kas piešķirta līdz 1996. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir 2,58 eiro. Savukārt pensijai, kas piešķirta no 1997. gada 1. janvāra, piemaksas apmērs par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ir 1,72 eiro. Piemaksas apmērs tiek katru gadu oktobrī indeksēts.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vēl piemaksa nav piešķirta 22% no vecuma pensiju saņēmējiem, t. i., cilvēkiem, kam vecuma pensija piešķirta laikā no 2021. līdz 2026. gadam un kuriem ir apdrošināšanas stāžs līdz 1995. gada beigām. Šiem pensionāriem piemaksas tiks piešķirtas 2027. un 2028. gadā.
Vērtējot ietekmi uz valsts budžetu, nākamgad bāzes pensijām būtu nepieciešami 13 miljoni eiro (0,03% no nākamā gada IKP), aiznākamgad 14 miljoni eiro utt. 2051. gadā šī summa sasniegtu 0,9% no IKP jeb gandrīz vienu miljardu eiro. «Attiecībā uz tuvākajiem gadiem šīs summas izskatās reālas un budžetā atrodamas,» uzskata ekonomists. Protams, bāzes pensijas piedāvājums tiks vērtēts budžeta izstrādes stadijā un skatīts kopā ar citiem ministriju pieprasījumiem. Prognozēt ir grūti, vai beigās tas tiks akceptēts.
Īpaši mazas
Ne tikai 85 gadus veciem pensionāriem, bet arī senioriem virs 80 gadu vecuma pensijas ir īpaši mazas. Līdz ar to kritiskajā grupā ir pensionāri virs 80 gadiem, kam bāzes pensija ir īpaši svarīga.
Pērn Latvijā bija 113 tūkstoši cilvēku vecumā virs 80 gadiem un 54 tūkstoši – virs 85 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Turklāt pēdējo desmitgažu laikā senioru skaits šajās vecuma grupās ir būtiski pieaudzis. Piemēram, 2012. gadā bija 92 tūkstoši cilvēku vecumā 80+ un 35 tūkstoši vecumā 85+.
Jāatgādina, ka astoņdesmitgadnieki pensionējās ap 2010. gadu, bet jaunā pensiju sistēma Latvijā ar 1., 2. un 3. pensiju līmeni tika ieviesta 1996. gadā. Līdz ar to šie cilvēki nostrādāja 30 gadus (no 45 gadiem), pirms jaunā sistēma tika ieviesta, – tas ir padomju laika stāžs. Jāņem vērā, ka šis stāžs tika ierēķināts pensijā, tika ņemta vērā alga, ko cilvēks saņēma no 1996. līdz 1999. gadam. Tas bija sarežģīts laiks, daudziem cilvēkiem nebija darba.
«Faktiski ļoti nostrādāja padomju laika darba stāžs, un pensijas sanāca mazas. Cilvēkiem, kas stāžu uzkrāj pēc 1996. gada, ir jau citi cipari,» teic O. Tkačevs. Piemēram, tiem, kas pensionējās pagājušajā gadā, vidējā pensija bija 720 eiro. Tas parāda, ka pensiju apmērs ar katru gadu pieaug.
Tomēr ekonomists uzsver, ka nākotnē pensiju nevienlīdzība var kļūt vēl izteiktāka, jo pēdējos 15–20 gadus cilvēki strādā mikrouzņēmumos vai piedalās pelēkajā ekonomikā, kur sociālās apdrošināšanas iemaksas nav maksātas pilnā apmērā. Būs jūtama atšķirība starp tiem, kas strādā legāli un maksā visus nodokļus pilnā apmērā, un tiem, kuru sociālās iemaksas bijušas nelielas.
«Kopumā bāzes pensija palīdz līdzsvarot atšķirības, bet ne izskaust tās. Tomēr ir svarīgi, ka tiek ieviests pats bāzes pensijas princips. Iespējams, nākotnē, ja valstij būs lielākas iespējas un finanšu stāvoklis to ļaus, piemaksas varēs palielināt. Šis ir sākums,» rezumē O. Tkačevs.
Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm, kur pensijas apmērs ir proporcionāls ienākumiem, no kuriem tiek maksāti nodokļi. Nenotiek pārdale. Tas, kurš saņem lielāku algu, saņem arī lielāku pensiju. Līdz ar to, ja pensijas indeksē, tās vairāk palielinās tiem, kam ir lielākas pensijas. Bāzes pensija ir noteikts pārdales elements, kas Latvijas pensiju sistēmā vispār nepastāv. Vienkāršoti runājot, bāzes pensijas mērķis ir pārdalīt naudu no lielajām pensijām uz ļoti mazajām.