Daudzdzīvokļu nami ir tikai 16% no visiem namiem Latvijā, tomēr tajos atrodas 61% no dzīvojamās grīdas platības valstī. Jo augstākas mājas, jo lielāka dzīvojamā platība, un Rīgā ir visaugstākās mājas. Par ES fondu naudu ir renovēti vien 4% no padomju laiku daudzstāvenēm valstī, pārējie dzīvo ēkās ar E un F klases energoefektivitāti. Ēku renovācija nenotiek pietiekamā ātrumā, liecina publiskajā apspriešanā esošais Nacionālais ēku renovācijas plāns (NĒRP). Turklāt jāpiebilst: ja nepietiekamo ātrumu raksturo konkrēti, tad ir jāsaka - nepieļaujami lēni.
Enerģētiskā nabadzība ir mūsu ikdiena
“Enerģētiskā nabadzība ir daudzdimensionāla parādība. Daudzos gadījumos šo situāciju galvenokārt nosaka trīs pamatcēloņi, kas saistīti ar augstiem enerģijas izdevumiem proporcionāli mājsaimniecības budžetam, zemu ienākumu līmenim un ēku un ierīču zemajam energosniegumam,” teikts NĒRP, kas, tulkojot tautas valodā, nozīmē – cilvēki pārāk daudz maksā par pilsētas gaisa sildīšanu, un viņiem neatliek līdzekļi veselīgai pārtikai, medikamentiem vai kādai no citām pamatvajadzībām, turklāt dzīvoklis tik un tā ir pārāk vēss.
Visas iespējamās sekas ir plaši aprakstītas NĒRP, bet, saīsinot samērā garo aprakstu ar konkrētām sekām, var teikt, ka cilvēki apkurei iztērē tik daudz, ka burtiski kļūst traki. NĒRP politkorektā versija skan: “Enerģētiskā nabadzība ir īpašs nabadzības veids, kas ietekmē cilvēku veselību un labklājību. Tā saistīta ar virkni nelabvēlīgu seku – elpceļu un sirds slimībām, kā arī garīgās veselības problēmām, kuras pastiprina zema temperatūra mājoklī un stress par nespēju samaksāt rēķinus par gāzi, apkuri un elektroenerģiju.” 9,2% valsts iedzīvotāju, lai kā arī taupītu, nespēj uzturēt savus mājokļus pietiekami siltus. Īsāk - tā ir mūsu sabiedrības ikdiena, izplatīta un visaptveroša, kur vienīgās zāles ir māju siltināšana, un pirmkārt runa ir par padomju laiku daudzstāvenēm.
Lai palielinātu, spiediet uz attēla!
Siltināšana ir laba motivācija renovācijai
“Mēs pārāk fokusējamies uz vārdu energoefektivitāte, to liekot pašā centrā, lai arī tā ir būtiska lieta un var kalpot kā atslēga problēmas risinājumam. Lielākā bēda ir māju kopējais tehniskais stāvoklis. Proti, mājām Rīgā ir nepieciešama pilnvērtīga renovācija, kas paredz arī energoefektiviātes risinājumus. Ja darbība būs tādā tempā kā līdz šim, tad pēc 20 gadiem Rīgā trūks dzīvojamās platības,” Dienas Biznesam norādīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors Kārlis Grīnbergs.
Viņš uzsvēra, ka liela daļa Rīgas daudzstāvu namu ir tapuši samērā īsā laika periodā – no 1958. gada līdz 1990. gadam, tādēļ arī kapitālo remontu laiks šīm ēkām pienāk gandrīz vienlaikus. Neveicot šos remontus, cilvēki riskē neglābjami sabojāt mājas, un tad runa vairs nav par apkures dārdzību, bet gan par to, ka māja vienkārši nav apdzīvojama.
“Māju siltināšana un energoefektivitātes risinājumi ir labs motīvs iedzīvotājiem ķerties pie māju remonta kopumā, jo ir iespēja parādīt tūlītēju labumu, līdzekļu ekonomiju jau nākamajā ziemā, lai gan nozīmīgākais fakts ir, ka pēc renovācijas māja iegūs ilgtspēju un kalpos vēl krietnu laiku,” tā K. Grīnbergs, piebilstot, ka nerenovētai mājai neizbēgami pieaug ikgadējo remontu izmaksas, dažādi sīki izdevumi, kas summā palielina ikmēneša maksājumus, tādēļ apkures izmaksas nav vienīgais lielo izdevumu cēlonis.
Ar ES fondiem nepietiek
Rīgas Klimata plāns 2030 norāda, ka Rīgā kopumā ir 11,7 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku (tostarp trīs un vairāk dzīvokļu mājas, ieskaitot mazstāvu). No tām renovācija nepieciešama apmēram sešiem tūkstošiem namu. Visā Latvijā ir ap 26 tūkstošiem daudzstāveņu, kurām renovācija ir nepieciešama. Pēc projekta FORTESIE izpētes redzams, ka kopējā investīciju nepieciešamība namu renovācijai ir 21,6 miljardi eiro.
Vides investīciju fonda programmas Apvārsnis 2020 finansētā projekta FORTESIE (Viedā izpildes vadība efektīvas, ilgtspējīgas un iekļaujošas enerģijas izmantošanā) izpēte pasaka, ka minētā summa vajadzīga 189 tūkstošiem mājokļu. No 2016. gada līdz 2023. gadam, izmantojot valsts atbalstu, renovētas 623 ēkas, proti, aptuveni 4%. Turklāt renovācija ir aptuveni trīs reizes lētāka par jauna mājokļa būvniecību.
NĒRP, kas vēl ir apspriešanas periodā un tikai tuvākajā laikā piedzīvos izskatīšanu Ministru kabinetā, ir virkne finansējuma meklējumu, kas galvenokārt vērsti ES fondu un valsts atbalsta virzienā. Līdztekus ir skaidrs, ka ar Eiropas Savienības doto naudu nepietiks.
“Šobrīd ir grūti prognozēt nākotni. Ir skaidrs, ka vairs nevar paļauties uz ES finansējumu kā vienīgo avotu, jo tas ir nepietiekams. Galvenais izaicinājums renovācijā ir nauda, proti, ir jārada finansēšanas mehānisms, kas nodrošinās vajadzīgos aizņēmumus par pietiekami labiem procentiem. Ja aizņēmumu likmes būs pietiekami zemas, tad finansējums nākotnē var līdzināties tam, kāds bija iepriekš, kad daļa no finansējuma bija ES fondu granti,” uzskata Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.
“Ir jābeidz gaidīt Eiropas dāvanas, jo to tik un tā to ir par maz, turklāt nākotnē būs vēl mazāk. Finansējumam ir jābūt pieejamam, un renovācija ir iespējama, jo cilvēki sāk apjaust patiesos riskus,” norāda Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.
Būvnieki tiks galā
Ja finansējums renovācijai būtu pietiekams, tas ne tikai neradītu problēmas Latvijas būvniekiem, bet arī iekustinātu veselu ražošanas ķēdi tautsaimniecībā.
“Lieta tāda, ka, izmantojot jaunos koka blokus, ir iespējams daudzstāvu mājas renovāciju veikt salīdzinoši īsā laikā, turklāt tas dod iespējas attīstīt šo bloku ražošanu tepat, Latvijā, kā arī veidot siltinājuma materiālu ražotnes šeit uz vietas,” Dienas Biznesam norādīja Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis, kurš vienlaikus pārstāv arī Latvijas Koka būvniecības klasteri. Vietējā materiāla izmantošana tepat, Latvijā, varētu samazināt izmaksas, bet ražošanas paplašināšana Latvijā dotu vispārēju pienesumu ekonomikai.
Jautāts, vai iespējama projektēšanas birokrātijas mazināšana daudzstāvu blokmāju renovācijā, A. Dzirkalis norādīja, ka padomju laika blokmājas ir sērijveida, tādēļ iespējams veidot renovācijas projektus māju puduriem, tā vienlaikus ekonomējot laiku, bet līdztekus nepadarot visu pilsētu vienādu. Viņš, tāpat kā citi aptaujātie eksperti, atzina, ka, neraugoties uz dažādām problēmām renovācijā, noteicošie ir pietiekami lēti kredīti.
Savukārt, runājot par riskiem, A. Dzirkalis atzina, ka, ilgstoši neko nedarot, daudzstāvu mājas patiesi ir iespējams novest līdz sabrukumam. “Nav gluži tā, kā padomju laikos rakstīja par derīguma termiņiem mājām. Tā bija vairāk birokrātiska prasība līdzekļu grāmatvediskai norakstīšanai, kas uz materiālu nolietojumu tieši nav attiecināma. Labi koptas daudzstāvu mājas var labi kalpot un būt ilgtspējīgas, tomēr, neko nedarot, patiešām var palikt bez tām,” atzina eksperts.
Bezdarbības cena
Tikai pieņemsim, ka namu renovācija Rīgā un citās Latvijas pilsētās norit līdzšinējā tempā, kas nozīmē, ka pēc vēl 10 gadiem renovētās mājās dzīvo līdz 10% rīdzinieku, bet visā Latvijā aptuveni 8%. Rīgas gadījumā veiksminiekus papildinās vēl neliels skaits cilvēku, kuri dzīvos jaunuzceltās mājās, savukārt pārējā Latvijā, saglabājot līdzšinējo tendenci, uz jauniem mājokļiem ir pārcēlušies ļoti maz cilvēku.
“Renovētas un energoefektīvas ēkas mēdz kļūt par drošāku ieguldījumu – tās labāk saglabā vērtību un rada mazākus ekspluatācijas un uzturēšanas riskus. Nerenovētajā segmentā galvenais izaicinājums ir nenoteiktība par ēkas tehnisko stāvokli un par nākotnes izmaksām, ieskaitot iespējamos renovācijas pienākumus. Tas dabiski padara finansējumu šādiem objektiem piesardzīgāku.
Tāpēc ilgtermiņā sagaidāms, ka kreditēšanas nosacījumi arvien vairāk diferencēsies par labu kvalitatīvam un renovētam dzīvojamajam fondam. Tas vienlaikus rada papildu stimulu renovācijai – gan īpašniekiem, gan visam tirgum,” uzskata INDEXO Bankas valdes loceklis un privātpersonu pakalpojumu vadītājs Jānis Mūrnieks. Proti, INDEXO Banka skatās uz dzīvojamo fondu kā uz ilgtermiņa ieguldījumu, un tā mājokļa kvalitātei un ilgtspējai ir kritiska nozīme. Turklāt šo viedokli var vispārināt uz visām bankām, jo kurš gan riskēs bez pamata.
Rezultātā, ja pēc 20 gadiem mums ir nerenovētas mājas, tad šo dzīvokļu īpašnieku rīcībā būs nelikvīdi aktīvi, jo bankas faktiski atteiksies kreditēt šāda tipa mājokļus pat Rīgā. Nekustamo īpašumu tirgus piedzīvos daļēju sabrukumu. Mājokļu apdrošināšanas cena, visticamāk, neprognozējami augs līdz brīdim, kad apdrošinātāji sāks atteikties no šī riska. Noslēgumā uz pašvaldības pleciem var gulties neprognozējami liela izdevumu nasta brīdī, kad blokmājas masveidā kļūs neapdzīvojamas, nerunājot par gadījumiem, kad tiek pieļauta sabrukšana.
Ja 21,6 miljardi eiro ir nepieciešami renovācijai vai aptuveni 60 miljardi, lai visus iedzīvotājus no blokmājām pārvietotu uz jaunām mājām, tad bezdarbības cena būt vēl augstāka, jo paredz gan cilvēku izmitināšanu, turklāt steidzīgu, avāriju likvidēšanu, nelietojamo māju novākšanu un vēl virkni darbu, kuru cena kopā ar kredītprocentiem veidos milzīgas summas, kur jebkurš minējums var izrādīties pieticīgs.
NĒRP norādīts Nacionālais ceļvedis par ēku renovāciju līdz 2050. gadam. Proti, plānots, ka pēc vairāk nekā 20 gadiem Latvijā būs renovētas 11845 ēkas. Šobrīd Latvijā ir 26 tūkstoši ēku, kurām renovāciju vajadzētu. Lai arī NĒRP neskaidro, kas notiek ar aptuveni pusi no visiem namiem, kuriem renovāciju vajadzētu, var izdarīt secinājumu, ka liela daļa no šīm ēkām būs kritiskā stāvoklī un pastāv risks, ka avārijas stāvoklī būs vairāk nekā 10 tūkstoši daudzstāvu māju. Te gan jāpiebilst, ka runa ir gan par pāris stāvu mājām tālā ciemā, gan daudzstāvu mājām Rīgā, un plāns ir par visām renovējamām mājām. Detalizācija noteikti ir plašāka pētījuma vērta.
Raksts tapis sadarbībā ar biedrību "PASSIVE HOUSE LATVIJA/Zaļā kursa sadarbības tīklu. Projekta numurs 5.1.1.2.i.0/3/24/A/CFLA/007"
