Pērn Tiesībsarga birojā ir saņemti 2499 iesniegumi, kas ir gandrīz par 30 procentiem vairāk nekā 2024. gadā. Tiesībsardze Karina Palkova, vakar uzstājoties Saeimas sēdē, pauda, ka tas apliecina gan sabiedrības uzticēšanos, gan uzdrīkstēšanos aizstāvēt savas tiesības un izmantot tiesiskās aizsardzības mehānismus un arī problēmjautājumu klāstu.
K. Palkova, kura amatā stājās 2025. gada 18. septembrī, Saeimas priekšā ar ziņojumu par paveikto uzstājās pirmoreiz. Lielākā daļa deputātu viņas darbību vērtēja pozitīvi, īpaši bērnu tiesību aizsardzības jomā. Jāpiezīmē, ka debatēs nepiedalījās neviens Apvienotā saraksta un Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis.
Nepieciešams skaidrojums
Analizējot saņemtos iesniegumus un konsultāciju tēmas, Tiesībsarga birojs secinājis, ka 90 procentos gadījumu cilvēkiem ir nepieciešams skaidrojums par viņu tiesībām. «Tas norāda patiesībā uz nepietiekamu un, manuprāt, ļoti formālu komunikācijas kultūru publiskajā pārvaldē. Savā ziņā tā ir arī daļa no birokrātijas. Iedzīvotājs šobrīd nesaņem atbildi pēc būtības un ir spiests atkārtoti vērsties citās iestādēs. No iesniegumiem ir redzams, ka cilvēkiem trūkst skaidras, saprotamas un pilnīgas informācijas, un tas liedz atrisināt konkrētas dzīves situācijas vai arī tiesību pārkāpumus. Kaut gan Tiesībsarga likums paredz funkciju sekmēt sabiedrības informētību un izpratni par cilvēktiesībām, tomēr Tiesībsarga biroja ikdienā bieži sniedzam atbildes uz jautājumiem, kuri patiesībā neattiecas uz biroju. Un tas nenotiktu, ja katra valsts un pašvaldības institūcija, arī privātā institūcija, godprātīgi un atbildīgi pildītu savu darbu,» norādīja K. Palkova.
Tiesībsardze minēja vairākas jomas, kam pievērsta uzmanība. Sākta diskusija par bāriņtiesu institucionālā modeļa maiņu, lai nodrošinātu bērnu interesēm atbilstošu aizsardzību un lai pievērstos arī ģimeņu atbalstam. Esošā sistēma apliecina, ka bez kardinālām pārmaiņām sistēma nav spējīga ievērot bērnu labāko interešu aizsardzību, uzskata K. Palkova. Viņa arī minēja, ka 2025. gadā par taisnīgas tiesas nodrošināšanas aspektiem Tiesībsarga birojā kopumā saņemti 400 iesniegumi, kas ir daudz. «Īpaši vēlos atzīmēt pieaugušo sūdzību skaitu par nolēmumu izpildi aizgādības un saskarsmes tiesībās. Tiesību uz taisnīgu tiesu tvērumā ietilpst tiesvedības process un arī pirmstiesas process,» teica K. Palkova. Tiesībsarga birojā ir pieaudzis iesniegumu skaits, kuros aktualizēts jautājums par tiesībaizsardzības iestāžu neefektīvu darbību pirmstiesas procesā, kā arī neskaidrības par tiesas nolēmumiem, to pamatojumu un soda izciešanas termiņiem. Iesniegumos vērsta uzmanība uz zvērinātu tiesu izpildītāju rīcību, kā arī zvērinātu advokātu sniegtās juridiskās palīdzības kvalitāti un rīcību, pārstāvot personu intereses. Diskriminācijas jomā saņemti 280 iesniegumi un informācijas pieprasījumi, kas ir pieaugums par 27 procentiem. Īpaši tiesībsardze atzīmēja diskrimināciju uz invaliditātes, dzimuma, kā arī vecuma pamata. Tiesībsarga birojs pastiprinātu uzmanību pievērsis dažādu sociālo pakalpojumu kvalitātei, veicot 60 neplānotas vizītes sociālajos aprūpes centros, ģimenes centros un cita veida institūcijās. «Esam secinājuši, ka apstākļi, piemēram, ārpusģimenes aprūpes institūcijās un sociālajos centros ne vienmēr atbilst cilvēktiesību prasībām. Bērni ilgstoši neapmeklē izglītības iestādes, lieto narkotiskas vielas, alkoholu. Joprojām ir iestādes, kurās trūkst nepieciešamo speciālistu un atbalsta personāla. [..] Pilngadīgie klienti sociālās aprūpes iestādēs dzīvo netīrībā, netiek ievērotas higiēnas prasības, viņi nav pietiekami aprūpēti. Sociālo centru klientiem ne vienmēr ir pieeja veselības aprūpei. Nereti cilvēki nakts laikā tiek ieslēgti savās istabās,» uzskaitīja K. Palkova. Viņa arī vērsa deputātu uzmanību, ka Latvijā vardarbība pret sievieti un ģimenēm joprojām ir būtiska sociāla problēma. Divkāršojies iesniegumu skaits par vardarbību izglītības iestādēs. 2025. gadā ierosinātas 75 pārbaudes lietas, pabeigtas 88 pārbaudes lietas, tai skaitā arī tās, kas sāktas 2024. gadā. Kopumā Tiesībsarga birojs ir sniedzis 408 rekomendācijas, kas vērstas uz konkrētu problēmu novēršanu, izmaiņām cilvēktiesību prasībām neatbilstošos normatīvajos aktos un procesos.
Izpelnās atzinību
Debatēs K. Palkovai tika veltīti atzinīgi vārdi, katram no deputātiem izceļot to Tiesībsarga biroja darbības jomu, kas vairāk saskan ar pašu uzskatiem un pārstāvēto politisko spēku programmām.
«Novērtējam to, ka problēmsituācijas jūs neredzat papīrā, bet dodaties uz pašvaldībām, jo varam novērot to, ka esat apmeklējusi Dobeli, Rīgu, Valmieru, Līvānus, aktualizējot bērnu tiesību jautājumus, bāriņtiesu jautājumus, izglītības jautājumus un ģimenes atbalsta jautājumus,» teica Ilze Stobova (LPV). «Vēlos izcelt arī tiesībsardzes darba jautājumus, kas saistīti ar dzīves kvalitāti un drošību plašākā nozīmē. Labs piemērs ir tiesībsardzes pārbaudes lieta par trūkumiem vēja elektrostaciju parku tiesiskajā regulējumā. Tika pamatoti norādīts, ka pēc drošības aizsargjoslu atcelšanas nav savlaicīgi izstrādāts pilnvērtīgs regulējums par trokšņu, mirguļošanas un zemfrekvences skaņas ietekmi uz cilvēku veselību,» atzīmēja Ramona Petraviča (LPV). Anna Rancāne (JV) norādīja, ka K. Palkovas «aktivitāte un konsekventā, drosmīgā nostāja dažādos cilvēktiesību jautājumos, tostarp pret iespējamo Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, ir palielinājusi cieņu un uzticēšanos, kas ir noteikti jāsaglabā un jāveicina.»
Artūrs Butāns (NA), uzslavējot K. Palkovu bērnu tiesību aizsardzības jomā, vērsa uzmanību, ka viņas ziņojumā nav minēta lingvistiskās diskriminācijas mazināšana. Deputāts norādīja, ka krievu valodas nepamatota prasīšana joprojām traucē un rada diskriminējošu situāciju gan Latvijas latviešu jauniešiem, gan latviešiem, kas atgriežas no ārzemēm Latvijā. Cits NA deputāts Jurģis Klotiņš atzinīgi vērtēja Tiesībsarga biroja pievēršanos mākslīgā intelekta jomai, norādot, ka Latvijā līdz šim diskusija par mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēku pamattiesību īstenošanu un to aizsardzību ir «tāda diezgan neliela bijusi».
Pozitīvi par K. Palkovas darbu izteicās arī Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV): «Ja mēs palūkojamies uz skaitļiem, kas tiešām ir šai ziņojumā, un salīdzinām mēnesi pirms tiesībsardzes apstiprināšanas amatā un mēnesi pēc, iesniegumu skaits ir gandrīz divkāršojies. Un tas rāda uzticēšanās pieaugumu, jo cilvēki notic, ka līdz ar jaunas amatpersonas nākšanu amatā būs atdeve, uzticas un tādēļ vēršas.»