No šāgada 1. aprīļa Latvijā būs aizliegts ar pašgājējiem velosipēdiem (elektrovelosipēdiem) un elektroskrejriteņiem pārvietoties pa ietvēm, ja ir pieejama velojosla vai brauktuve, kā arī līdz 30. aprīlim noteikta obligāta to reģistrācija un civiltiesiskā apdrošināšana. Rīgas pašvaldības policija un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sola pastiprināti kontrolēt noteikumu ievērošanu, īpaši pievēršot uzmanību braukšanas ātrumam un drošībai.
Papildu drošības prasības
Valdībā atbalstītie Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos, kas cita starpā paredz no 1. aprīļa aizliegt pašgājēju velosipēdu pārvietošanos pa ietvēm, vērsti uz mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību, vienlaikus mazinot konfliktus starp dažādu pārvietošanās līdzekļu lietotājiem pilsētvidē, norāda SM, atgādinot, ka Saeima jau pērn novembrī pieņēma stingrākas prasības pašgājēju velosipēdu uzraudzībai, piemēram, nosakot, ka tiem ir jābūt OCTA. Piedaloties satiksmē bez polises, šāda velosipēda īpašniekam jārēķinās, ka viņam var uzlikt sodu no 125 līdz 200 eiro.
Tāpat jaunās prasības nosaka visiem mikromobilitātes rīkiem jaunu reģistrācijas regulējumu, paredzot vienotu kārtību šo transportlīdzekļu veidu identificēšanai nepieciešamo datu noteikšanai, lietotāju maiņai, kā arī tiesību pārtraukšanai un citiem procesiem. Par nereģistrēta pašgājēja velosipēda vadīšanu piemēros naudas sodu no 30 līdz 70 eiro.
Vienlaikus grozījumi paredz nodalīt transportlīdzekļa turētāja atbildību, uzlabot dokumentu apriti un neizņemto numurzīmju un dokumentu apstrādes kārtību, kā arī aktualizēt reģistrācijas apliecībā un reģistrācijas uzlīmēs iekļaujamo informāciju atbilstoši Ceļu satiksmes likuma prasībām.
Koplietošanas skrejriteņiem tiks ieviesti vēl papildu drošības rīki – transportlīdzekļa vadītāja apliecības pārbaude un reakcijas tests. Jāatceras, ka skrejriteņus nav ļauts izmantot nepilngadīgiem lietotājiem. Grozījumi paredz arī pārvietošanās kārtību ar sporta un atpūtas inventāru – skrituļslidām un monoriteņiem. Pa ietvi braukt drīkstēs tikai izņēmuma gadījumos – piemēram, bērni vai situācijās, kad pārvietošanās pa brauktuvi ir bīstama. Noteikti arī vecuma ierobežojumi: pārvietoties ar velosipēdu drīkst no 10 gadiem, bet no 14 gadu vecuma – ar pārējiem līdzīgiem braucamrīkiem. Līdz 17 gadiem (ieskaitot) obligātas velosipēda vai jebkura transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Nepilngadīgajiem obligāti jāvalkā ķivere.
Jāreģistrē un jāpērk OCTA
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks uzsvēra, ka pašgājēji velosipēdi būs jāreģistrē un OCTA jāiegādājas līdz 30. aprīlim. Līdz ar to no šāgada 1. maija, ja tas nebūs izdarīts, par šo pārkāpumu sodīt varēs gan valsts, gan pašvaldības policija. Viņš piebilda, ka līdz šim vairākus pašgājējus velosipēdus mēģināja reģistrēt kā velosipēdus, bet kopš pagājušās nedēļas, kad tika pieņemti noteikumi, ir reģistrēts viens šāds pārvietošanās līdzeklis.
Uz jautājumu, kāpēc citiem mikromobilitātes rīkiem atļauts braukt pa ietvēm, viņš skaidroja, ka pašgājējiem velosipēdiem ir lielāka jauda, līdz ar to arī bīstamība lielāka. Tie ir arī piemēroti, lai ar tiem pārvietotos pa brauktuvi, jo ir pietiekami lieli, lai autovadītāji varētu tos laikus ievērot. Turklāt galvaspilsētā patlaban ir diezgan daudz veloceliņu. Tiesa, problēma ir tāda, ka daudzās kritiskās vietās starp tiem nav savienojumu.
Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs preses konferencē atzina, ka policijai nav tik daudz resursu, lai uzraudzītu katru pašgājēju velosipēdu, tomēr šo darbu atvieglos tas, ka tagad ir skaidri spēles noteikumi. Iepriekš nebija noteikta papildu kategorija – pašgājējs velosipēds, tāpēc vadītāji mēģināja dažādi interpretēt tos. Definīcija noteic, ka pašgājējs velosipēds ir velosipēds ar elektromotoru, kura jauda nepārsniedz 1000 vatus (W) un kas atslēdzas, ja ātrums pārsniedz 25 km/h. Tāpat tā elektropiedziņa darbojas arī tad, ja pārstāj mīt pedāļus.
Rīgas pašvaldības policija laika posmā no 5. līdz 27. martam pārbaudīja 239 mikromobilitātes rīkus. Konstatēti 12 pārkāpumi, ko izdarījuši nepilngadīgi vadītāji. 21 gadījumā ceļu satiksmē piedalījās bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, bet vēl 9 – ar nereģistrētu mikromobilitātes rīku. 18 gadījumos fiksēta braukšana pie sarkanā luksofora signāla. Visbiežāk – 73 gadījumos – tika braukts bez atbilstošām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.
Iebilst pret ierobežojumiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Zaiga Liepiņa akcentēja: lai pašgājēju velosipēdu varētu reģistrēt CSDD, tam jāatbilst noteiktām prasībām. Tāpēc PTAC pirms to iegādes aicina pārbaudīt braucamrīka maksimālo ātrumu un motora jaudu, sēdvietas augstumu, pārliecināties, vai ir marķējuma jeb identifikācijas plāksne ar ražotāju, modeli vai tipu un citas prasības.
Latvijas Mikromobilitātes asociācija un Bolt iebilst pret tik ievērojamiem ierobežojumiem, pirms jaunākie grozījumi nav stājušies spēkā un nav veikts pirmais ietekmes vērtējums. Tas provizoriski varētu būt šāgada rudens, kad būtu izdarāmi secinājumi. Ņemot vērā velosipēdu ceļu infrastruktūras trūkumu, šis nav tikai regulējums drošības jomā, bet universāls ierobežojums gandrīz visā pilsētā. Plašs velosipēdu joslu tīkls ir vienīgais risinājums, kas var nošķirt elektroskrejriteņus un gājējus, padarot pārvietošanos pilsētā drošāku un efektīvāku visiem.
Koplietošanas e-velosipēdu operatora Ride Mobility izpilddirektors un nozares asociācijas valdes loceklis Edgars Jākobsons pieļāva, ka uzņēmums varētu rosināt pārskatīt regulējumu, lai to padarītu loģisku un drošāku. Vienlaikus uzņēmums informēšot klientus par jaunajām prasībām un aicinās tās ievērot, jo drošība vienmēr ir prioritāte.