Pieņemot grozījumus Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumi, sperts solis uz priekšu, lai sakārtotu gaisvadu infrastruktūru. Rīgas Pilsētas attīstības departamentā Dienai skaidro, ka jaunpieņemtie noteikumi neapšaubāmi ir Rīgas interesēs, lai neizmantotās gaisvadu līnijas tiktu demontētas, savukārt tās, kuras darbojas, maksimāli tiktu konsolidētas (ja vien nav patvaļīgi izbūvētas). Tādējādi pašvaldībā paredz, ka grozījumi paātrinās nelietoto gaisvadu tīklu noņemšanu.
Ļoti svarīga ir arī legāli izbūvēto gaisvadu reģistrācija Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (ATIS) un Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), jo nereti pat paši kabeļu īpašnieki šaubās par to piederību. Tāpat Rīgai būtiski ir nojaukt tā saucamos bezsaimnieka jeb pamestos kabeļus, kas nevajadzīgi apgrūtina ēku īpašniekus, bet par šiem jautājumiem vēl notiek diskusijas.
Jaunpieņemtie noteikumi ir sekas tam, ka pagājušā gadsimta 90. gados pilsēta nepievērsa pietiekamu uzmanību gaisvadu uzstādīšanas regulējumam, kā arī daļa gaisvadu tika uzstādīti bez projektiem, atļaujām utt., tajā brīdī radot konkurences priekšrocības pret tiem operatoriem, kuri izpildīja visas prasības. Rezultātā daudzas pilsētas apkaimes klātas gaisvadu mudžekļiem.
Sen vajadzīgs
Grozījumi ir būtiski, jo sniedz risinājumu divām praktiskām problēmām, kas ilgstoši kavēja progresu nozarē. Uzņēmuma Bite Latvija platjoslas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins norāda, ka līdz šim spēkā esošie noteikumi radīja paradoksālu situāciju, kur tiesiski izbūvēti gaisvadi netika atjaunoti, jo to tehniskā pārbūve bija ierobežota, bet vienlaikus netika demontēti neaktīvie gaisvadi, jo prasības to nojaukšanai padarīja procesu ekonomiski un organizatoriski neizpildāmu.
No vienas puses, jaunpieņemtie noteikumi pieļauj tiesiski izbūvētas gaisvadu infrastruktūras atjaunošanu un pārbūvi gaisvadu formā, nepalielinot tās apjomu un ļaujot apvienot vairākas esošas līnijas vienā. Līdz šim tas nebija iespējams, jo spēkā esošie Rīgas pilsētas noteikumi faktiski noteica tikai vienu pieejamo risinājumu – pārvietot gaisvadus pazemē, lai gan praksē tas daudzviet nav tehniski izdarāms vai ir nesamērīgi dārgs process. No otras puses, grozījumi ievieš daudz vienkāršāku, izmaksu ziņā ievērojami lētāku un administratīvi mazāk sarežģītu kārtību neaktīvu gaisvadu demontāžai.
Komplicēti strīdi
Pirms pāris gadiem starp Biti un Rīgas pašvaldību bija vairāki (vismaz 60) procesi dažādās stadijās, arī tiesā, par uzņēmuma tīklu patvaļīgu būvniecību. Pašvaldībā norāda, ka strīdi starp Rīgas pilsētu un uzņēmumu ir par padomju laiku mantojumu – radiotranslācijas vadiem, par kuriem lietas atrodas jau Augstākajā tiesā. Līdz ar to Augstākā tiesa noteiks, vai radiotranslācijas līnijas ir legālas vai tomēr tām ir nepieciešama būvniecības dokumentācija.
Atsevišķs jautājumu bloks ir par gaisvadu pārvietošanu uz pazemi. Pašvaldības rīcībā ir jau viens spriedums, kurā noteikts, ka prasība pārvietot gaisvadus pazemē Rīgas vēsturiskajā centrā ir nesamērīga elektronisko sakaru komersantam. Spriedums vēl nav stājies spēkā un ir pārsūdzēts, tomēr tas norāda uz tendenci, ka strīdi ir komplicēti.
Pieļaujams, ka situācija tālāk attīstīsies, meklējot kompromisu starp pašvaldību un komersantiem, lai vienlaikus nodrošinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību. Pašvaldībā vērtē, ka kopumā situācija ar patvaļīgi izbūvētiem gaisvadiem uzlabojas un vērtējama pozitīvi, jo tie tiek sakārtoti. Tiesvedību procesu skaits samazinās, un grozījumi Elektronisko sakaru inženierbūvju būvnoteikumos, iespējams, paātrinās šo procesu.
Pastāv riski
Saistībā ar elektronisko sakaru līniju izvietošanu ir jānošķir Rīgas vēsturiskais centrs un pārējā Rīgas teritorija. Atjaunojot, pārbūvējot vai ierīkojot jaunus elektriskos tīklus un elektronisko sakaru tīklus, tos izvieto pazemes kabeļu līnijās, izņemot 110 kV un 330 kV elektrolīniju pārbūvi, un ir situācijas, kad pazemes kabeļlīnijas nav iespējams izbūvēt esošo inženiertīklu izvietojuma dēļ. Tādējādi situācijās, kad elektronisko sakaru tīklu izvietošana pazemes kabeļlīnijās nav iespējama esošo inženiertīklu izvietojuma dēļ, elektronisko sakaru tīklus drīkst izvietot citādā veidā, tostarp arī gaisvadu kabeļlīnijās. Tas attiecas uz Rīgas teritoriju, kas atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas.
Savukārt Rīgas vēsturiskā centra elektronisko sakaru kabeļu trases ir jāizvieto pazemē. Esošās pazemes trašu līnijas ir nodotas daļēji uzņēmumam Tet, kas var iznomāt pazemes trases citiem komersantiem. Tomēr praksē ir strīdi par nomas maksas apmēru. Turklāt pietiekami lielā skaitā gadījumu pārvietot gaisvadus pazemē dažādu ierobežojumu dēļ faktiski ir neiespējami. Tomēr tā nav neiespējamā misija.
Tet ieskatā valdība ir apstiprinājusi grozījumus, kas rada ilgstoši nerisināto gaisvadu mudžekļu legalizācijas risku. Tie paredz iespēju saglabāt gaisvadus, veicot gaisvadu līniju atjaunošanu un pārbūvi pat tajos gadījumos, kad ir iespēja tos pārvietot zemē. Protams, teorijā tas attiecas tikai uz legāliem gaisvadiem. Taču Tet vērtējumā ir augsti ticama varbūtība, ka praksē tas nozīmēs uzņēmumu ļoti pamatīgu spiedienu uz pašvaldībām atļaut legalizēt nelikumīgi ierīkotos gaisvadus.
Tet norāda, ka neizdevās pārliecināt Ekonomikas ministrijas un citu institūciju pārstāvjus vismaz noteikt papildu kritērijus – piemēram, gaisvadu saglabāšanu pieļaut tikai gadījumos, kad nav iespēja tos pārvietot kabeļu kanalizācijā. Tāpat neizdevās pārliecināt par nelegālo gaisvadu demontāžas atvieglošanu, piemēram, bezsaimnieka vadus ļaujot demontēt pašai būvvaldei.
"Skaidrs, ka situācija vēsturiski bija ielaista un operatori vēlējās panākt risinājumu šo kabeļu uzturēšanai. Tagad ir panākts zināms kompromiss – ir iespēja modernizēt esošās gaisvada līnijas, kā arī vecās un nevajadzīgās vienkāršāk nojaukt. Šis gan nav ideāls risinājums, kāds būtu, ja tiktu izveidots infrastruktūras vairumtirdzniecības uzņēmums," vērtē uzņēmuma Tele2 valdes priekšsēdētājs Arnis Priedītis. Tāds, piemēram, darbojas Stokholmā, kas pilsētas ietvaros sniedz piekļuvi savai optikas infrastruktūrai visiem telekomunikāciju tirgus spēlētājiem.