Svētdien notikusī aizsardzības ministra Andra Sprūda (Progresīvie) demisija ir izraisījusi valdības koalīcijas līdz šim lielāko sašūpošanos, pārejot savstarpējos apvainojumos un amatpersonām pieļaujot, ka līdzšinējā sastāvā valdība un to veidojošā partiju koalīcija faktiski vairs nepastāv.
Pēc dronu incidenta Latvijas pierobežā naktī no trešdienas uz ceturtdienu A. Sprūds nokļuva politiskās diskusijas krustugunīs, turklāt bija jūtams, ka viņš īpaši nevar rēķināties ar koalīcijas partneru atbalstu, jo tāds izpalika, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska (Jaunā Vienotība) izteikumos. Zināms pārsteigums visā šajā lietā bija izvēlētais demisijas laiks – svētdiena.
Kurš ir iniciators?
To, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pieprasījusi aizsardzības ministra demisiju, viņa paziņoja sociālo mediju platformā X īsi pirms tam, kad bija jāsākas A. Sprūda svētdien pēkšņi sasauktajai preses konferencei, kurā viņš paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un paužot vēlmi ar šo lēmumu pasargāt Nacionālos bruņotos spēkus (NBS) no ieraušanas politiskā kampaņā. Premjere savu lēmumu argumentēja ar uzticības zaudēšanu A. Sprūdam pēc dronu incidentiem Latgalē. Viņa arī paziņoja, ka ministra amatu uzaicinājusi ieņemt pulkvedi Raivi Melni. Šiem amatpersonu paziņojumiem sekoja diskusija sociālajos tīklos, piemēram, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) svētdien Facebook ierakstīja: "Politika tiešām ir skarba un dīvaina. Premjere šodien pa dienu uzaicināja koalīcijas partnerus uz ārkārtas koalīcijas sanāksmi, kas notika vakarā. Diemžēl ministrs un Pro [Progresīvie] tajā nepiedalījās. Žēl, ka kolēģi tā vietā, lai piedalītos koleģiālā sarunā, izvēlējās to ignorēt."
Savstarpējā pārmetumu apmaiņa turpinājās pirmdien, kad premjere TV3 raidījumā 900 sekundes pieļāva, ka strādāt varētu tehniskā valdība, ja Progresīvie nolemtu izstāties no koalīcijas (tādā gadījumā gan tā, visticamāk, būtu mazākuma valdība). E. Siliņa atzina, ka Progresīvajiem nepiedāvāja virzīt savu ministra amata kandidātu, jo partijas pārstāvji nepiedalījās svētdienas sarunā. "Es neko viņiem nepiedāvāju, jo es ar viņiem nemaz nevarēju to izrunāt. Viņi vakar uz tikšanos neieradās," teica premjere, piebilstot, ka kultūras ministre Agnese Lāce (Progresīvie) sarunai pieslēgusies un tad atslēgusies. "Aizsardzības ministrs Andris Sprūds man joprojām nav ne piezvanījis, ne pateicis, ka viņš atkāpjas. Tā ka komunikācija šobrīd ir sarežģīta," atzina premjere.
Progresīvie pirmdien faktiski nepiedalījās valdību veidojošo partiju sanāksmē, bet sarīkoja atsevišķu preses konferenci, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs pauda viedokli, ka premjere nespēj atbildīgi vadīt valdību. Vienlaikus A. Šuvajevs apliecināja, ka politiskais spēks savās turpmākajās rīcībās būšot nosvērts un vispirms Ministru prezidenti aicināšot uz sarunu trešdien, 13. maijā. A. Šuvajevs kritizēja Ministru prezidentes rīcību saistībā ar A. Sprūda demisijas pieprasīšanu, apgalvojot, ka Progresīvie par iespējamo lēmumu iepriekš nav tikuši informēti un to uzzinājuši vien īsi pirms publiskā paziņojuma.
Partijas Saeimas frakcija otrdien, 12. maijā, pulksten 9.00 tiksies ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu situāciju valdībā pēc A. Sprūda atkāpšanās un premjerministres paziņojumiem sociālajos tīklos, kā arī lai savstarpēji konsultētos jautājumos par koordinētu dienestu sadarbību gadījumos, kad Latvijas gaisa telpā ielido droni.
Vajadzēs gaidīt
Kamēr Progresīvie un JV pastarpināti apmainās ar replikām, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uztur spēkā ierosinājumu kompensēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem drošības incidentos radušos zaudējumus, bet šī ideja pašlaik vēl nav apspriesta, jo pilna koalīcijas sanāksme nav notikusi, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS). Viņš arī ironiski izteicās par Progresīvo pārmetumiem ZZS un retoriku par A. Krauzes demisijas nepieciešamību, pretī minot skaitļus, cik, pēc politiķa domām, Progresīvo vadītā Satiksmes ministrija nelietderīgi izšķērdējusi Rail Baltica projektā. "Par 50 miljonu eiro izšķērdēšanu kokrūpnieku lietā prokuratūra jau ir sākusi kriminālprocesu, uz ko Ministru prezidente nekādā veidā nav reaģējusi un nav prasījusi ministra Krauzes demisiju, tieši otrādi – ir mēģinājusi viņu pasargāt," sacīja A. Šuvajevs. Savukārt A. Krauze paziņoja, ka nekādas "kokrūpnieku lietas" vispār neesot. JV frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics preses konferencē uzstājīgi atkārtoja, ka pašlaik svarīgākais ir atbalsts E. Siliņas virzītā aizsardzības ministra R. Meļņa kandidatūrai. A. Krauze, preses konferencē atbildot uz jautājumu, vai ZZS atbalstīs aizsardzības ministra amatā R. Melni, norādīja, ka nolemts kandidātu uzklausīt, bet viņš vēl nezinot, kāds būs ZZS lēmums. Opozīcijā esošā Apvienotā saraksta deputāts Māris Kučinskis izteicies, ka frakcija neatbalstīs R. Melni pašreizējā valdībā un ar pašreizējo premjeri.
Par gatavību vadīt sarunas par jaunas valdības izveidošanu, kurā būtu JV, ZZS un Apvienotais saraksts, vakar paziņoja Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja Ilze Indriksone. Par premjera kandidātu videouzrunā vakar pieteicās arī opozīcijas partijas Latvija pirmajā vietā līderis, Rīgas domes deputāts Ainārs Šlesers, aicinot Valsts prezidentu izteikt neuzticību E. Siliņai un paziņojot, ka nākamajai valdībai jābūt bez Progresīvajiem un JV. Tikmēr visai nepiemērotā brīdī, kad valdības nākotne ir neskaidra, portāla Delfi TV raidījumā Kāpēc JV valdes loceklis, finanšu ministrs Arvils Ašeradens apliecināja, ka E. Siliņa joprojām ir JV premjera amata kandidāte.