Zigurds Konstants Latvijas mākslas procesu kopainā ir īpašs, jo, balstoties profesionāla ķīmiķa izglītībā, izvērsa mākslas zinātnieka praksi. Zinātnieka darbā tika skartas dažādas jomas: starptautisko sakaru attīstība, informācijas aprite, jaunāko tehnoloģisko ierīču izmantošana, laikmetīgu digitālo tehnoloģiju ieviešana muzeja praksē un zinātnisko pētījumu publicistikas pieejamības nodrošināšana Latvijas muzeju apvienībai, radot mākslas nozarei būtisko izdevumu Doma.
Zigurds Konstants sākotnēji vēlējās kļūt par arhitektu, tomēr studēja un 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Ķīmijas fakultātes Silikātu tehnoloģijas nozari (tag. LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte). Diplomdarbā izstrādāja projektu Rīgas Porcelāna un fajansa fabrikas Saimniecības porcelāna ceha rekonstrukcija un ieguva inženiera - tehnologa kvalifikāciju.
Pēc studijām Zigurds Konstants sāka strādāt Rīgas porcelāna fabrikā Masas sagatavošanas un Formēšanas cehu meistaru amatos (1955-1957). Zigurds Konstants tikās ar daudzu nozaru māksliniekiem, kas realizēja darbus RPF – PSRS Radošajā namā Dzintaros, kur divas reizes gadā strādāja keramikas grupas. Radošajā atmosfērā iepazinās ar tēlniekiem Rimmu Pancehovsku, Mārtiņu Zauru (1915-1998), kura erudīcija un plašais redzesloks, zināšanas arī porcelāna vēsturē aizrāva zinātnieku. Mārtiņš Zaurs rosināja Zigurdam Konstantam rakstīt par Rīgas porcelāna vēsturi.
Zigurds Konstants bijis inženieris LPSR Tautas saimniecības padomes Ķīmiskās un silikātu keramikas rūpniecības pārvaldes Ražošanas tehniskajā nodaļā (1957-1958) un strādājis arī Rīgas porcelāna un fajansa fabrikā par galveno inženieri (1958-1959). Pieredzējis, kā top porcelāna flīžu noformējums metro stacijai Rižskaja Maskavā. Tomēr 1959. gadā, nepiekrītot LPSR “nacionālkomunistu” kustībai un uzņēmuma mikroklimata izmaiņu dēļ, Zigurds Konstants darbu RPF uzteica.
No 1960. gada Zigurds Konstants strādāja zinātniskā amatā LPSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūta Spektrālo pētījumu laboratorijā (1960-1993). Zinātnieks aizstāvēja Ķīmijas zinātņu kandidāta disertāciju Magnija karbonāta trihidrāta termiska sadalīšana un tā atūdeņošanas produktu hidratācijas kinētika (1965). Zigurdam Konstantam par darbu Daudzveidīgo metālu fosfātu termosintēze tika piešķirts Habilitētā doktora grāds Ķīmijas zinātnē (LZA, 1993). Zinātnieks tika ievēlēts par profesoru (1994) un piešķirts Valsts Emeritētā zinātnieka nosaukums (LZA, 1998).
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs Zigurds Konstants bija kopš 1984. gada.
Kā pamatots LMS iesniegtajās rekomendācijās, Zigurds Konstants ieviesa mākslinieku daiļrades un norišu detalizētu, faktoloģisku apraksta metodi, nodalot to no mākslinieciskā daiļrades raksturojuma. Veidojis grāmatas, albumus un monogrāfijas: Porcelāns un fajanss (LZA, 1963), Rīgas porcelāns (Zinātne, 1975), Maija Tabaka (Liesma, 1983), Zigurds Konstants un Taisija Poluikeviča Rīgas porcelāns un fajanss (Zinātne, 1984), Auseklis Baušķenieks. Gleznas (Liesma, 1990), Jānis Pauļuks (Liesma, 1992), Baltars (sērija Mazā mākslas enciklopēdija, Latvijas enciklopēdija, 1996), Georgs Šenbergs (Neputns, 2018), konsultējis arī izdevuma Porcelāna stāsti (Porcelāna muzejs, 2020) tapšanu.
Zigurds Konstants bijis LMS valdes sekretārs un LMS Mākslas zinātnieku sekcijas vadītājs (1987-1992), PSRS Mākslinieku savienības valdes loceklis (1988-1991). Zinātnieks bija Starptautiskās mākslas kritiķu asociācijas (AICA, kopš 1989) un Starptautiskās muzeju padomes (ICOM, kopš 1997) biedrs.
1995. gadā Zigurds Konstants uzsāka strādāt Latvijas Mākslas muzeju apvienībā (tag. LNMM) kā datorspeciālists. Zinātniekam bija liela loma tās datoru centra izveidē un vadīšanā (1995-2000). LNMM šī nodaļa bija būtiska digitālās informācijas uzskaites, apmaiņas, uzglabāšanas sistēmu ieviešanā, kas jau eksistēja laikmetīgās zinātnes praksē. Fotoattēlu skenēšana, kā arī biogrāfiju un citu informatīvo materiālu sagatavošana tika veikta Latvijas Mākslas muzeju apvienības datoru centrā. Datortehnoloģijas bija nozīmīgas LNMM zinātniskajā un izpētes darbā, kā arī publikāciju apkopošanā LNMM izdevniecībai Doma, kas sākotnēji tika veidota kā LMS un LNMM rakstu krājums Doma (pirmais laidiens 1991.g., Rīgā). Zigurds Konstants bija izdevuma galvenais redaktors no 1995. līdz 2000. gadam.
No 1963. gada Zigurds Konstants bija pievērsies dažādiem mākslas vēstures pētniecības aspektiem un no 1975. gada veidoja publikācijas (Rīgas porcelāns, Zinātne, 1975).
Mākslas zinātnieka publikācijas iekļautas žurnālos: Zinātne un Tehnika (1974, par porcelāna vēsturi; 1982), Liesma (1975), Zvaigzne (1985, par Eduardu Kalniņu; 1988, par Georgu Šēnbergu; 1990, par Edgara Jēriņa izstādi LNMM), “Māksla” (1989, par izstādēm Akts latviešu glezniecībā LNMM, Staļina garā ēna/Padomju Latvijas tēlotāja māksla. 1944.-1957., Arsenāls; 1990, I Vispārējā latviešu mākslas izstāde, LNMM, Arsenāls; 1991), Latvju Māksla (1992, par izstādi Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910.-1935., kurā bija pārstāvēti mākslinieku Aleksandras Beļcovas, Anša Cīruļa, Jāzepa Grosvalda, Samuila Haskina, Jēkaba Kazaka, Jūlija Madernieka, Kārļa Padega, Vernera Pieša, Niklāva Strunkes, Kārļa Sūniņa, Romana Sutas, Jāņa Tidemaņa, Konrāda Ubāna, Sigismunda Vidberga, Hildas Vīkas, Emīla Meldera, Martas Liepiņas-Skulmes, Teodora Zaļkalna u.c. autoru darbi. Izstādei tapa katalogs ar mākslas zinātnieku, kritiķu - kuratora un idejas autora Pētera Hīlšera, Mārtiņa Būmaņa, Jāzepa Kukuļa-Baltinavieša, Tatjanas Sutas, Jāņa Kalnača, Zigurda Konstanta un D.Blūmas tekstiem), Karogs (1986, par Jāņa Pauļuka vēstulēm Felicitai; 1990, par Niklāvu Strunki, Lari Strunki; 1997; 1998), Māksla Plus (2000, 2002).
Zigurda Konstanta publikācijas bijušas laikrakstos: Čikāgas Ziņas, Laiks (1992, publikācijas par Latvijas muzeju centieniem saglabāt un atgūt mākslinieku atstāto mantojumu, kas atrodas privātpersonu vai organizāciju pārziņā, Literatūra un Māksla (1979, 1983), Padomju Jaunatne (1982, par gleznotāju un grafiķu: R.Valneres, B.Bērziņa, K.Fridrihsona, I.Zariņa, J.Anmaņa, L.Mauriņa, M.Muižules, M.Rikmanes, M.Dragūnes apgleznotā porcelāna izstādi bij. G.Šķiltera muzejā, 1983). Dzimtenes Balss (1986).
Zigurds Konstants piedalījies arī izstāžu organizēšanā: Staļina ēna jeb Padomju Latvijas tēlotāja māksla 1945-1957 (LNMM, Arsenāls, 1988), I Vispārējā latviešu mākslas izstāde (LNMM, Arsenāls 1990), Negaidīta tikšanās. Latviešu avangards 1910.-1935. Ceļaposms. 1954.-1985., izstāde Mākslas muzeja Arsenāls jaunieguvumi, Leo Jāņa Briedīša personālizstāde (LNMM, 1997), II Vispārējā latviešu mākslas izstāde (LNMM, Arsenāls, 1998).
Zigurdam Konstantam par ieguldījumu mākslas zinātnē bija piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda Mūža stipendija (2002) un LMS medaļa (1987).
Atvadīšanās no mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta notiks 3. februārī plkst. 11.00 Rīgas Krematorijas lielajā atvadu zālē.
Latvijas Mākslinieku savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību mākslas zinātnieka Zigurda Konstanta tuviniekiem un kolēģiem.