Jaunā žurnāla idejas atspēriena punktam izmantotas vairākas zīmola Kino Raksti jubilejas – žurnāls Kino Raksti dibināts 2000. gadā kā iespiedizdevums, bet kopš 2015. gada nav iznācis drukātā formātā, veiksmīgi darbojoties kā plaukstošs digitāls kultūras medijs internetā, vienīgais profesionālais kino izdevums latviešu valodā. Šādas gadskaitļu sakritības iedvesmoja Kino Rakstu redakciju izveidot īpašu tematiski fokusētu žurnālu, kura 106 lappusēs 14 autori piedāvā savu skatījumu dažādos formātos – piezīmes un intervijas, fotostāsti un apcerējumi, režisores dienasgrāmata, kinoteorija, stāsts par kādas filmas tapšanu, mākslīgā intelekta ekskurss Latvijas kinovēsturē un citi ar atvērtu prātu analizēti temati.
Žurnāla pieteikumā Kino Rakstu galvenā redaktore Kristīne Matīsa atšifrē izdevuma nosaukumu: „Kino Raksti. Arhivālijas. Jā, pareizi – saturnālijas, bakhanālijas, tā ir loģiskā asociācija. Saturnālijas bija septiņas dienas ilgi visas tautas svētki, bakhanālijas jau pavisam ir uzdzīve un orģijas, un tā arī mēs – rīkojam tekstu un domu lidojuma uzdzīvi, priecīgu uguņošanu visplašākajā spektrā un vislabāko autoru sabiedrībā. Kopīgā tēma „arhīvs” ir tikai atspēriena punkts, un jūs redzēsiet, cik aizraujoši dažādi to var interpretēt.”
Žurnāla redaktore kinokritiķe Dace Čaure saka: „Arhīviem kļūstot arvien pieejamākiem, arhīva jēdziens kļūst ietilpīgāks. Tas kļūst par iespēju pārvērtēt gan publisko, gan privāto vēsturi, atārdīt un pārdefinēt pagātnes un paskatīties uz tām ar citām acīm. Šī izdevuma nolūks ir piedāvāt atšķirīgas pieejas tam, kā mēs domājam par liecību uzkrāšanos.” Daces Čaures raksta temats šajā žurnālā ir „zūdošās zināšanas”, arhīva jēdzienu kinematogrāfiskā aspektā pēta arī režisores Kristīnes Želves Piezīmes par arhīvu un kanādiešu kinozinātnieces Katrīnas Raselas Ievads arhiveoloģijā.
Analizējot „liecību uzkrāšanās” aspektu, grāmatžurnālā iekļauta gan YouTube fenomenam veltīta jūtūberu diskusija, ko vada filozofs Rūdis Bebrišs, gan apskats par pasaules mēroga sensāciju sociālo tīklu teritorijā – režisora Ginta Zilbaloža Instagram kontu filmas Straume uzvaras gājiena laikā (pēta Antra Raugule). Par montāžas režisora profesiju, kam ir vistiešākā ietekme uz filmētā materiāla nonākšanu arhīvā, žurnālā runā divas paralēlās intervijas – Kristīne Matīsa intervē gan Latvijā vispieredzējušāko montāžas režisori Maiju Selecku, gan arī jaunās paaudzes profesionāli Paulu Ločmeli.
Trīs ļoti dažādus materiālus žurnālā piedāvā trīs kinorežisores – Laila Pakalniņa bagātīgi ilustrētā fotostāstā rāda, kā no nejauši atrastām vecām fotofilmiņām piedzimusi viņas filma Es domāju par kaķi (2025), Liene Linde satriecoši atklātos dienasgrāmatas fragmentos apraksta smago izdegšanas stāstu, ko piedzīvojusi, veidojot filmu Melnais samts (2024), bet Alise Zariņa analizē aktiera ķermeni kā atmiņu arhīvu, kurā var uzkrāties arī traumatiska pieredze.
Eseju par kinokritiķa atmiņu, kurā krājas vai pazūd daudzu gadu garumā skatītas filmas, rakstījusi kinozinātniece Dita Rietuma, bet filozofs un dzejnieks Ilmārs Šlāpins apcer kino kā vienu no iedarbīgākajiem paņēmieniem nostalģijas uzjundīšanai. Kinozinātniece un žurnāla Kino Raksti līdzredaktore Elīna Reitere pēta kinokritikas attiecības ar relevances jēdzienu, tikmēr kinokritiķis un filmu programmu kurators Žulijens Nuhums Kulibali analizē kvīru kopienas reprezentāciju Latvijas kino vēsturiskajā telpā un šodienā.
Negaidītu ilustrēto materiālu žurnāla lappusēs piedāvā fotomāksliniece Vika Eksta, kura portālā filmas.lv ilgi studējusi un fiksējusi Latvijas filmu „tipiskākos momentus” un tad tos apstrādājusi ar mākslīgā intelekta palīdzību, izveidojot pilnīgi dīvainu „nebijušo filmu” pasauli.
Žurnālu Kino Raksti. Arhivālijas veidojusi biedrība Ekrāns ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, projekta vadītāja ir Kino Rakstu producente Agnese Zeltiņa, izdevuma redaktore – Dace Čaure, tekstu redaktore – Kristīne Matīsa, žurnāla māksliniece – Ilze Kalnbērziņa-Prā. Žurnāls būs pieejams Jāņa Rozes grāmatnīcu tīklā, kinoteātrī Kino Bize un citās īpašās vietās.